Komentāri

Daina Sirmā: Daina Sirmā Ritai. Dievainēs, man šķiet, nav tagadnes, pagātnes,...
Daina Sirmā: Daina Sirmā Kārlim. Paldies par jautājumu. Lauzīju galvu visu die...
Kārlis: Ir sanācis uzmest acis krājumam. Neteiktu, ka mani izteikti aizrauj ...
Rita: Ļoti jauki, ka veidojat dikliēsu un valmieriešu piederības sajūtu...
Daina Sirmā: Māra Klaipa, paldies par jautājumiem. Vai Dievainēs tēloti reā...
Kārlis: Jaunā grāmata ir iezīmīga ar tekstu sadalījumu tematiskos dzejas ...
Daina Sirmā: Paldies par jaukajiem ievadvārdiem, Aivar Madri!...
Māra Klaipa: Dzejoļos ir łoti daudz personu vārdu un uzvārdu, un māju vārdu. ...
Zigurds Strīķis: Kādēļ Jūsu vēstures romāna darbībai ir izvēlēti tieši deviņ...
Arno: Nu tā, drusku sanāca greizi, nejauši palaidu atbildi, pirms izlaboj...
Arno: Šis ir tiešām nopietns jautājums. Godīga atbilde nav vienkārša....
Arno: Paldies par jautājumu! Palika daudz ārā. Tas ir dabiski. Dzīve ir ...
Olafs Rozītis: Vai, strādājot pie šī romāna, autoram bija svarīgi dekonstruēt ...
Riekstiņš: Gribēju pateikt paldies autoram par lasāmvielu un pajautāt, vai bij...
Vilnis Heinrihsons: Lielisks, aizraujošs projekts. Šķiet, ka varētu sarīkot pilnskan...
daina: Labdien! Konferences apmeklējumam nav jāpiesakās, taču nokļū...
Maija: Labdien! Kur var pieteikties konfrences apmeklējumam un vai nokļūš...
samanta: Man ir 15 gadi. šogad, ārpus klases lasīšanā, mums uzdeva izlaīt...
Olafs Rozītis: Ja "Apziņu" pieliktu muzejā pie sienas, vai tā būtu māksla?...
Anna Auziņa: Paldies par jautājumu! Es neteicu, ka darbošanās literatūrzinātn...

Rakstu arhīvs





Partneri













Dzejas dienu laikā – Nostalģijas maratons

Rūta Kalniņa "Pie dzejas koka", ap 1980. gadu, RTMM337093

Rūta Kalniņa "Pie dzejas koka", ap 1980. gadu, RTMM337093

Dzejas dienu laikā, no 6. līdz 11. septembrim, katru vakaru plkst. 17:30 Rakstniecības un mūzikas muzejs (Pils laukumā 2) piedāvā pasākumu ciklu Nostalģijas maratons, kurā būs iespēja satikties ar vidējās un vecākās paaudzes dzejniekiem, klausīties dzejas autorlasījumus, iepazīties ar Rakstniecības, teātra un mūzikas kolekciju krātuvē glabātām fotogrāfijām un to varoņu komentāriem. Dzejnieki pasākuma laikā arī aicināti dāvināt muzejam priekšmetus no sava personīgā arhīva.

Pasākumos piedalās:

  • 6. septembrī – Ludmila Azarova un Jānis Peters;
  • 7. septembrī – Māra Zālīte un Leons Briedis;
  • 8. septembrī – Dagnija Dreika un Nora Kalna;
  • 9. septembrī –  Anda Līce un Imants Auziņš;
  • 10. septembrī – Lija Brīdaka un Olga Lisovska;
  • 11. septembrī – Anna Rancāne un Amanda Aizpuriete.

Šo dzejnieku debijas vai profesionālā brieduma laiks bija 20. gadsimta 60. – 80. gadi, kad dzejā ar zemtekstiem runāja par to, par ko tiešā veidā runāt politisko apstākļu dēļ bija liegts. Līdz ar to dzeja kļuva par sabiedrībā nozīmīgu garīgo telpu, kas lielu daļu funkciju zaudēja līdz ar neatkarības atjaunošanu un vārda brīvības atgūšanu. Pasākumu cikls Nostalģijas maratons noritēs klasiskā formā, koncentrējoties uz dzeju un tās autoru personībām, pasākumos apmeklētājiem būs iespēja zīmīšu formā iesniegt jautājumus dzejniekiem. Katra vakara sarīkojumā aicināti piedalīties dažādu paaudžu dzejas teorētiķi vai interesenti, kuru atsauksmes par pasākumu jau nākamajā rītā tiks publicētas muzeja mājas lapā sadaļā Dzejas dienas.

Ieejas maksa uz vienu Nostalģijas maratona pasākumu –  Ls 1,50; pensionāriem, studentiem un skolēniem – Ls 1. Iespējams iegādāties abonementu uz visu pasākumu ciklu – Ls 6; pensionāriem, studentiem un skolēniem – Ls 4. Pasākumu apmeklējot grupā (vismaz 10 cilvēku), vienas biļetes cena Ls 1, pensionāriem, studentiem, skolēniem – Ls 0,70. Cenā iekļauts izstāžu Lielie mazie dziesmu svētki un Mūzikas instrumenti Latvijā apmeklējums.

No 18. augusta abonementi pieejami Rakstniecības un mūzikas muzeja kasē (Pils laukumā 2) muzeja darba laikā!

  • Ir septembris.Dzejas dienas.Par pirmo stāvzvaigzni nominētā Raiņa dienas,kas daudzus gadus pulcēja cilvēkus pie viņa pieminekļa.Lai klausītos stipros,dvēselēs rezonējošos vērdos, kas runātājus-klausītājus vieno sirdsdedzē.Nu jau pāris vairākus gadus RS vadībā akūts kļuvis darba tikums un pie Raiņa pieminekļa nekas nenotiek. Paši lasījumi notiek izkaisīti dažādās vietās ar atrakciju, cirkus elementiem, tā cerot piesaistīt klausītājus.Tā slinkums prolatirizē dzeju un dzejniekus padara, domāju pret viņu gribu, par lubrakiem.Tāpēc RMM ar savu dzejas maratonu rādās kā izņēmuma paraugstunda, vismaz to varu teikt par pirmdienas vakaru.Muzeja zāle bija ļaužu pilna. Jā, tās bija sirmas galvas,kam dzejas vārds nav tikai izklaide, bet vairāk dvēseļu saskare un saruna.To L. Azarovas un J.Petera jaunākie darbi deva. Vēl vairāk – tie atklāja viņos līdz šim nedzirdētus poētiskos apvāršņus: Azarovas padziļināto ietiekšanos baltu vēsturē caur vārdu, Petera saasināto jutību pret dzejnieku traģiskajiem likteņiem vēstures vērpetēs, sevišķi Sudrabkalna,Čaka.Ja Peteram poētiski nozīmīgi te bija citējumi,mājieni, reminiscences un alūzijas, tad Azarovai vārdu senās formas.Man tas bija emocionāli blīvs Dzejas svētku, septembra kopā būšanas sākums. Paldies organizatoriem, paldies dzejniekiem.

  • Arī trešdienas vakars Dzejas maratonā bija interesants un pieteica divas jaunas iezīmes. Pirmkārt, Dreika pamatoti iebilda pret pasākuma nodēvējumu “Nostaļģija” – ka viņa nejūtas ne tk veca, ne slima(nostos + algos = atgriešanās + sāpes),lai kā dažiem to gribētos, kā teica rakstniece un tulkotāja. Otrkārt, iezīmēja īpatnu viņas izpratni par dzeju: tā nav obligāti rakstāma tikai dzimtā valodā, ka var to rakstīt arī svešā mēlē un pēc tam pati atdzejot uz dzimto(jāsaka, man tas tomēr liekas stipri problemātiski – dzeja iozaug ne vien no dzimtās valodas,. bet arī no dzimtās kultūras). Patīkami pārsteidza (līdzīgi kā Petera dzejoļi par dzejnieku traģiskajiem likteņiem Staļina ūsu ēnā) Noras Kalnas jaunā elpa,dzīvīgā intonācija un poētiski apjēgtais sociālais tālplāns. Un žēl, ka priekšnesums palika kamerstila zālē – domāju, tam uzgavilētu arī pārpilns Eksplonādes laukums. Anda Kubuliņa

  • Ceturdienas lasījumi bija vērsti uz auditoriju – līdzās dzejai autori pastāstīja gan par kontekstu, kādā darbi radušies, gan savas pārdomas par aizgājušo laiku. Kopā tas deva dzīvīgu, dzīvu vēsturiskās atmiņas klātbūtni un dažā ziņā papildināja un stiprināja Azarovas,Petera, Kalnas nacionālās pašcieņas sākto nuzstādījumu. Protams,arī dzejhoļi bija atlasīti atbistīgi – I.Auziņa “Baltais kanāla”, “No zila gaisa, no baltas smilts” runā jau paši par sevi.Un kā papildinājums dzejnieku stiprajiem vārdiem nāca apliecinājums – manuskripti nedeg: informācija par Z.Mauriņas un K.Raudives rokrakstu atradumu Gregora ielā. A.K.

  • Šovakar bij dāmu vakars-L.Brīdaka un O.Lisovska. (Atceros viņas kā divas no Rīgas septiņdesmito gadu eleganatajām trejmeitiņām (trešā bija Ā.Elksne)).Savā priekšnesumā, virzībā dāmas bija pretējas:Brīdaka koncentrēta mūža otrās puses rūgtajā, bet tomēr joprojām reibīgā pīlādžu vīnā, kamēr Lisovska atgriezās agrāk rakstītā izlasē smeldzīgos toņos.Jauni bija viņas lasītie atdzejojumi (P.Džonsone,?Matvejeva).Tomēr vairāk stiprināja Brīdakas neizskaistinātais skats savās dvēseles norisēs. Paldies arī par spēju saglabāt noturīgu radošo garu,līdzīgi Peteram, Kalnai.Un eleganci-ir labi, ja dzejnieks apzinās un neaizmirst,ka auditorijas priekšā viņš ir paraugs, no kura jaunai audzei mācīties ne vien vārda mākslu,bet arī skaisti un pareizi ģērbties.Jo inteliģence šodien TV ekrānos negrozās un dzejnieks kā tās pārstāvis,jaunulim ir tas,uz ko skatīties, klausīties un mācīties. Anda Kubuliņa

  • iveta ratinīka

    Apmeklēju pēdējo no maratona dienām – ar A.Aizpurieti un A.Rancāni. Mans lielākais šo dzejas dienu atklājums – tieši tas, cik veiksmīgi Amanda māk tomēr atlasīt vienā intonācijā ieturētus, ļoti spēcīgus tekstus.
    Jā, pasākumu noteikti caurvija nostaļģija, taču saprātīgās devās tas nav nekas ļauns, lai gan šāds pasākuma kopsaucējs mani vienmēr biedē. Nostaļģija ir gan tas, kas satur Dzejas dienas, gan dzejas lasītājus, gan tās radītājus kopā. Tieši noslēgtā, nedaudz pēc pagātnes stilistikas dvesošā telpā pārsteidzoši dzejas teksti izskanēja visspēcīgāk no visiem pasākumiem, ko šoreiz apmeklēju.
    Cik Amanda šķita vērsta uz iekšu, uz netveramo un gaisīgo pasauli, tik Anna uz latgaliski spēcīgo, kas poētiski daudz tīrāks par kopnacionālo viņas gadījumā.
    Pasākuma spēks – tā šarmantajā konferansjē, izmeklētajās fotogrāfijās, kas rosināja dzejnieču atmiņas, spējā sadzirdēt (to nekavēja citur klātesošā trauku vai vēja šķinda), vājums – ieejas maksā auditorijai, kas dzejas dienās tomēr ir sveša parādība, kā arī vājajā reklāmas kampaņā…

  • Pēc programmas likās – sestdienas vakars muzejā aizraus elpu-divas dzejnieces spēka gados, nu tik būs!! Un, kaut visu dienu Poētiskajā kafejnīcā J.Akuratera mājā biju sildījusies dzejas gunī,uzticēšanās A.Aizpurietes un A.Rancānes talantam vakarā atdzina vēl arī uz muzeju. Labi,protams, ka atnācu. Tomēr gaidīt gaidīju vairāk – Aizpurietes sagatavoto un dienā nolasīto kompozīciju muzejā atšķaidīja pāris dienā nelasīti dzejoļi,kas kopu darīja gļetu, manierīgu-teicamajā par vecuma apzināšnos trūka patiesa apvaldītā rūgtuma, kas Aizpurietes krājumus padara tik sevišķus.Bet Rancāni nebiju tik ilgi dzirdējusi, ka viņai verot muti,pārvērtos personificētā “ausē”, lai neko nepalaistu garām.Nepalaidu jau ar`-no pazīstamās sāpīgi smeldzīgās toņkārtas maz kas ir palicis, vietā nākusi programmātiska žurnalistika,dvēseles vietā pasekla politika.Un te man prātā nāca vakarā daudzkārt piesauktais K.Skujenieks; reiz kādā sarunā viņš, runādams par Annas iespējamo attīstību, ko līdzīgu manis teiktajam pareģoja.Bet vienalga, paldies arī par to;ir labi viss,ko uzzini jaunu.Šai nedēļā uzzināts pāri mēram-gan par vecākās paaudzes radošo sīkstumu, gan par vidējās paaudzes krustcelēm. Paldies organizatoriem, paldies izpildītājiem. Anda Kubuliņa

Komentārs

  

  

  


*

Draugiem.lv pase