Komentāri

Arno: Nu tā, drusku sanāca greizi, nejauši palaidu atbildi, pirms izlaboj...
Arno: Šis ir tiešām nopietns jautājums. Godīga atbilde nav vienkārša....
Arno: Paldies par jautājumu! Palika daudz ārā. Tas ir dabiski. Dzīve ir ...
Olafs Rozītis: Vai, strādājot pie šī romāna, autoram bija svarīgi dekonstruēt ...
Riekstiņš: Gribēju pateikt paldies autoram par lasāmvielu un pajautāt, vai bij...
daina: Labdien! Konferences apmeklējumam nav jāpiesakās, taču nokļū...
Maija: Labdien! Kur var pieteikties konfrences apmeklējumam un vai nokļūš...
samanta: Man ir 15 gadi. šogad, ārpus klases lasīšanā, mums uzdeva izlaīt...
Olafs Rozītis: Ja "Apziņu" pieliktu muzejā pie sienas, vai tā būtu māksla?...
Anna Auziņa: Paldies par jautājumu! Es neteicu, ka darbošanās literatūrzinātn...
Jānis: Anna, sirsnīgs paldies par grāmatu! Intervijā Jūs, šķiet, runā...
Rihards Bargais: Pienāca viens brīdis, kad dzejā man neiepatikās abstrakcijas un tr...
Olafs Rozītis: Kas prozā bija tas būtiskākais, kas Jūs tai pievērsa? Vai arī J...
Rihards Bargais: Paldies par jautājumu, Labiekārtotāj. Jā, daļa teksta pirmoreiz p...
Labiekārtotājs: Paldies par labi pavadītu laiku! Vēlos pajautāt, cik lielā mērā...
Ivars Logins: Atkal eksperte kļūdās - latgalieši 1917.gada kongresā neprasīja ...
Rihards Bargais: Oh, Saulceri, paldies par jautājumu, bet reliģisko tēmu esmu nolēm...
Saulceris Vītiņš: Paldies autoram par saistošo lasāmvielu! Mani interesē - kas tie...
Žubīte: Ieinteresējāt par topošo 2. grāmatu! Vai tajā varētu tēlaini at...
Jānis Tomašs: Marija grāmatas galvenais varonis cieš no mīlestības radītajām s...

Rakstu arhīvs





Partneri













UNESCO Pasaules atmiņa

2012. gada 12. septembrī Rakstniecības un mūzikas muzejs saņēma UNESCO Atpazīstamības zīmi programmas Pasaules atmiņa Latvijas Nacionālā reģistra nominācijai Raiņa un Aspazijas savstarpējā sarakste 1894. – 1929. 

UNESCO Atpazīstamības zīme tradicionāli tiek novietota pie tās ēkas vai ēkā, kurā attiecīgais Pasaules atmiņas reģistrā iekļautais dokumentārais mantojums atrodas. Raiņa un Aspazijas sarakstes gadījumā šādas plāksnes ir divas, jo pašas vēstules tiek glabātas Rakstniecības un mūzikas muzejā, taču ar abu dzejnieku mantojuma interpretāciju un aktualizāciju ciešāk nodarbojas Raiņa un Aspazijas muzejs (Memoriālo muzeju apvienība). Otra Atpazīstamības zīme ar identisku saturu kopš 2012. gada 12. septembra atrodas Raiņa un Aspazijas vasarnīcā Majoros.

2013. gada 12 . decembrī starp Rakstniecības un mūzikas muzeju un UNESCO Latvijas Nacionālo komiteju tika parakstīti divi sadarbības līgumi. Viens no tiem – līgums par UNESCO programmas Pasaules atmiņa Latvijas nacionālajā reģistrā iekļautās Raiņa un Aspazijas sarakstes saglabāšanu un pieejamības nodrošināšanu – ir turpinājums 2009. gadā noslēgtajam līgumam ar tādu pašu saturu. Tāpat kā nacionālajam muzeju krājumam, arī muzeja sadarbībai ar UNESCO nav beigu termiņa, kamēr vien abas iesaistītas puses ir pastāvošas un līguma idejā ieinteresētas. Līdzšinējā līguma darbības posmā abu dzejnieku vēstuļu labturība ir uzlabojusies – katra no tām ir restauratoru aplūkota un apmīļota, pēc tam digitalizēta, līdz ar to nodrošinot, ka ikdienas lietošana un gaidāmās 150. dzimšanas dienas svinību gatavošana vērtīgo dokumentu fizisko labklājību nekādi neapdraudēs. Vēstuļu cildināšanas otru daļu – publiskošanu – nodrošina muzeja uzticīgais sadarbības partneris Memoriālo muzeju apvienība, kuras mājaslapā daļa vēstuļu jaunajos atšifrējumos jau ir lasāma (Raiņa un Aspazijas savstarpējā sarakste).

Otrs līgums apliecina muzeja pievienošanos citai „Pasaules atmiņas Latvijas nacionālā reģistra nominācijai – Sibīrijas vēstules uz bērza tāss. Šajā nominācijā muzejs sadarbojas ar vēl astoņiem Latvijas muzejiem, ko pulcinājis nominācijas aizsācējs Tukuma muzejs. No Rakstniecības un mūzikas muzeja bērza tāss vēstuļu kolekcijai pievienotas deviņas dzejnieka Aleksandra Pelēča rakstītas vēstules. Ja piepildīsies līguma parakstīšanas pasākumā izteiktās prognozes un nominācijai laika gaitā pievienosies arī Lietuvā un Igaunijā atrasto bērza tāss vēstuļu īpašnieki, joprojām līdz galam neizprastajām lielā dēkaiņa Aleksandra Pelēča gaitām radīsies vēl plašāks skanējums.

Plašāka informācija par Pasaules atmiņas reģistru šeit.

Komentārs

  

  

  


*

Draugiem.lv pase