Komentāri

Daina Sirmā: Daina Sirmā Ritai. Dievainēs, man šķiet, nav tagadnes, pagātnes,...
Daina Sirmā: Daina Sirmā Kārlim. Paldies par jautājumu. Lauzīju galvu visu die...
Kārlis: Ir sanācis uzmest acis krājumam. Neteiktu, ka mani izteikti aizrauj ...
Rita: Ļoti jauki, ka veidojat dikliēsu un valmieriešu piederības sajūtu...
Daina Sirmā: Māra Klaipa, paldies par jautājumiem. Vai Dievainēs tēloti reā...
Kārlis: Jaunā grāmata ir iezīmīga ar tekstu sadalījumu tematiskos dzejas ...
Daina Sirmā: Paldies par jaukajiem ievadvārdiem, Aivar Madri!...
Māra Klaipa: Dzejoļos ir łoti daudz personu vārdu un uzvārdu, un māju vārdu. ...
Zigurds Strīķis: Kādēļ Jūsu vēstures romāna darbībai ir izvēlēti tieši deviņ...
Arno: Nu tā, drusku sanāca greizi, nejauši palaidu atbildi, pirms izlaboj...
Arno: Šis ir tiešām nopietns jautājums. Godīga atbilde nav vienkārša....
Arno: Paldies par jautājumu! Palika daudz ārā. Tas ir dabiski. Dzīve ir ...
Olafs Rozītis: Vai, strādājot pie šī romāna, autoram bija svarīgi dekonstruēt ...
Riekstiņš: Gribēju pateikt paldies autoram par lasāmvielu un pajautāt, vai bij...
Vilnis Heinrihsons: Lielisks, aizraujošs projekts. Šķiet, ka varētu sarīkot pilnskan...
daina: Labdien! Konferences apmeklējumam nav jāpiesakās, taču nokļū...
Maija: Labdien! Kur var pieteikties konfrences apmeklējumam un vai nokļūš...
samanta: Man ir 15 gadi. šogad, ārpus klases lasīšanā, mums uzdeva izlaīt...
Olafs Rozītis: Ja "Apziņu" pieliktu muzejā pie sienas, vai tā būtu māksla?...
Anna Auziņa: Paldies par jautājumu! Es neteicu, ka darbošanās literatūrzinātn...

Rakstu arhīvs





Partneri













MUZEJS SĀKAS AR DZIESMU. Rubrika Nr. 3

Rakstniecības un mūzikas muzejs sadarbībā ar SIA “Numeri” piedāvā rakstu sēriju “Muzejs sākas ar dziesmu”, kas reizi mēnesī lasāma žurnālā “Ir”. Piedāvājam iepazīties ar trešo rubriku, kas tika publicēta 30. jūnijā, kā arī aicinām iegādāties žurnāla “Ir” jaunāko, 28. jūlija numuru, kur lasāma sērijas ceturtā publikācija.

 

Autore:
Anna Heinrihsone, ekspozīcijas “Dziesma” māksliniece

Kad pirmoreiz satikos ar Rakstniecības un mūzikas muzeja pārstāvjiem, lai apspriestu sadarbību pie ekspozīcijas “Dziesma”, mani uzrunāja emocionālā, subjektīvā pieeja, kādu kuratori bija izvēlējušies šādas abstraktas, gandrīz netveramas tēmas risinājumam. “Dziesma” ir iecerēta kā ceļojums skaņu, attēlu un asociāciju radītā stāstā. Tas veidots no septiņām sadaļām – septiņiem personiskiem viedokļiem par bērnību, skolas gadiem, karu, mīlestību, protestu, valsti un Dziesmu svētkiem, skatot un atklājot tos caur dziesmu. Katru no šīm sadaļām izstrādājis cits autors no RMM kolektīva. Arī izraudzītie krājuma priekšmeti mani pārsteidza ar savu cilvēciskumu un emocionalitāti. Tā, teiksim, bērnības dziesmas sadaļā apsvērām domu likt Ineses Zanderes spēļu lācīti vai  Māra Čaklā plastmasas pērtiķīti, kas man atgādināja manis pašas rotaļlietas, savukārt mīlestības sadaļā paredzētās mīlestības vēstules izraisīja vienlaikus neērtības izjūtu un tirpas – tik neierasts bija šāds intīms skatījums uz nacionālā mērogā glorificētām personām. Šī cilvēcīgā pieeja mani piesaistīja, jo subjektivitāte palīdz tuvāk un reālāk izprast ne tikai tēmu, par kuru tiek vēstīts, bet arī citām acīm uzlūkot eksponātus, saskatīt to vēsturi kā liecību par dzīvu cilvēku likteņiem.

Lai šo literāri muzikālo stāstu atklātu vizuālajā risinājumā, nolēmu izmantot teātra valodas elementus, vairākus objektus veidojot kā mazas izrādes, kā koncentrētas instalācijas no reāliem, laiku piedzīvojušiem priekšmetiem. Tādējādi personiskais aspekts atklāsies arī skatāmā un taustāmā veidā. Noskaņas uzburšanai kalpos arī video, kuru mērķis ir radīt apmeklētājam sajūtu, ka viņš ieiet tādā kā atmiņu zonā – vietā, kuru viņš atpazīst ne tik daudz vizuāli, cik emocionāli. Tā, piemēram, bērnības sadaļā apmeklētāju ieskaus gaismēnu ņirboņa, izjauktas ērģeles kara dziesmas telpā uzjundīs salauztas dzīves izjūtu, bet valsts dziesma tiks iemiesota Atmodas laika dzīvoklī.

Saturisko un emocionālo kāpinājumu veidosim tā, lai, iznākot no muzeja, apmeklētājam būtu sajūta, ka viņam ir bijusi iespēja izdzīvot vēl vienu dzīvi – caur atpazīstamu pieredzi, caur ļoti vienkāršām un saprotamām mūsu dzīves liecībām. Ar kaleidoskopiskiem pieskārieniem dažādām nozīmīgām personībām un laikmeta zīmēm mēs centīsimies radīt vienotu valsts ainavu. Visas šīs pieredzes simboliski saplūdīs kopā monumentālajā Dziesmu svētku sadaļā, kur apmeklētājam būs iespēja piedalīties visaptverošā, dziedošā sajūtā.

 

UZZIŅAI:

  • Šī gada jūnijā muzeja ēkā Pils laukumā 2 tika aizsākti rekonstrukcijas darbi
  • Dziesmu svētku sadaļa sniegs iespēju ikvienam apmeklētājam iejusties diriģenta vai korista lomā

Projekts “Rakstniecības un mūzikas muzeja rekonstrukcija” Nr.EEZLV04/INP/2013/1 tiek īstenots ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta atbalstu

Komentārs

  

  

  


*

Draugiem.lv pase