Komentāri

daina: Labdien! Konferences apmeklējumam nav jāpiesakās, taču nokļū...
Maija: Labdien! Kur var pieteikties konfrences apmeklējumam un vai nokļūš...
samanta: Man ir 15 gadi. šogad, ārpus klases lasīšanā, mums uzdeva izlaīt...
Olafs Rozītis: Ja "Apziņu" pieliktu muzejā pie sienas, vai tā būtu māksla?...
Anna Auziņa: Paldies par jautājumu! Es neteicu, ka darbošanās literatūrzinātn...
Jānis: Anna, sirsnīgs paldies par grāmatu! Intervijā Jūs, šķiet, runā...
Rihards Bargais: Pienāca viens brīdis, kad dzejā man neiepatikās abstrakcijas un tr...
Olafs Rozītis: Kas prozā bija tas būtiskākais, kas Jūs tai pievērsa? Vai arī J...
Rihards Bargais: Paldies par jautājumu, Labiekārtotāj. Jā, daļa teksta pirmoreiz p...
Labiekārtotājs: Paldies par labi pavadītu laiku! Vēlos pajautāt, cik lielā mērā...
Ivars Logins: Atkal eksperte kļūdās - latgalieši 1917.gada kongresā neprasīja ...
Rihards Bargais: Oh, Saulceri, paldies par jautājumu, bet reliģisko tēmu esmu nolēm...
Saulceris Vītiņš: Paldies autoram par saistošo lasāmvielu! Mani interesē - kas tie...
Žubīte: Ieinteresējāt par topošo 2. grāmatu! Vai tajā varētu tēlaini at...
Jānis Tomašs: Marija grāmatas galvenais varonis cieš no mīlestības radītajām s...
Ance: Ir iespēja skatīties "Degpunktu" vai lasīt Tomaša dzeju. Es izvēl...
Marija: Paldies autoram par interesanto krājumu! Man aizķērās Kārļa Vēr...
Jānis Tomašs: Bērnu literatūrai ir vieglāk, jo viņi skaidri apzinās ka mērķau...
Jānis Tomašs: Ja runājam par otro grāmatu, tad viņa noteikti būs! Kā jau šajā...
Indra: Un kā pašam autoram šķiet - kas ir viņa dzejas mērķauditorija?...

Rakstu arhīvs





Partneri













Iemācies nospēlēt dziesmu “Manai dzimtenei”!

Par godu Latvijas Republikas Proklamēšanas dienai “Dziesmu klades” piektajā izlaidumā piedāvājam iemācīties nospēlēt uz klavierēm vai sintezatora Raimonda Paula un Jāņa Petera dziesmu “Manai dzimtenei”. Video pamācībā to soli pa solim palīdzēs apgūt komponists, diriģents un pianists Jēkabs Jančevskis.

Dziesma “Manai dzimtenei” pirmo reizi izskan 1973. gadā Raimonda Paula autorkoncertā Noras Bumbieres un Viktora Lapčenoka izpildījumā. Drīz to dzied visā Latvijā. Sākot no 1977. gada, “Manai dzimtenei” tiek iekļauta Dziesmu svētku repertuārā un kļūst par vienu no iemīļotākajām svētku dziesmām. Pats Raimonds Pauls saka, ka šajā dziesmā ir ietverta viņa nostāja, viņa tēvzemes izjūta.

Virtuālās “Dziesmu klades” iepriekšējās dziesmas (“Silavas valsis”, “Zilais lakatiņš”, “Meitenei kafejnīcā”, “Latviešu strēlnieki”) atrodamas šeit.

Kā jau visas “Dziesmu klades” dziesmas, arī “Manai dzimtenei” ir maza daļa no Rakstniecības un mūzikas muzeja topošās ekspozīcijas “Dziesma”. Tās pamatā būs latviešu dziesmas no dažādiem laikmetiem, kas caurvij mūsu dzīvi un ir ietekmējušas gan valsts, gan indivīdu likteņus.


Dziesmas vārdi:

Es redzu – nāk vīri pelēkos vadmalas svārkos. Ir 1873. gads. Dimd Rīga, un pirmie dziedāšanas svētki ir sākušies…

Man stāstīja Daugaviņ’,
Kā liktenis vīdamās,
Dziesma savus svētkus svin,
Ar bāliņu celdamās.
Tā dziedāja bāleliņš,
Pret likteni stāvēdams –
Viņa dziesmā gadu simts
Kā mūžiņis krāsojās.

Vēl nāks Piektais gads, asins lietus līs,
Un visaugstākās priedes nolauzīs.
Iesim strēlniekos, dziesma vētru sēs.
Mūžam gaismas pils kalnā gavilēs.

Lai balstiņis vīdamās
Pār novadu aizvijās.
Dziesma savus svētkus svin,
Ar bāliņu celdamās.
Tā dziedaja bāleliņš,
Pret likteni stāvēdams –
Viņa dziesmā gadu simts
Kā mūžiņis krāsojās.

Cauri sirdīm mums lauztās priedes augs,
Jaunā gaitā mūs jauni rīti sauks.
Tālāk mūžībā iesim dziedot mēs.
Mūžam gaismas pils kalnā gavilēs.

Komentārs

  

  

  


*

Draugiem.lv pase