Komentāri

Arno: Nu tā, drusku sanāca greizi, nejauši palaidu atbildi, pirms izlaboj...
Arno: Šis ir tiešām nopietns jautājums. Godīga atbilde nav vienkārša....
Arno: Paldies par jautājumu! Palika daudz ārā. Tas ir dabiski. Dzīve ir ...
Olafs Rozītis: Vai, strādājot pie šī romāna, autoram bija svarīgi dekonstruēt ...
Riekstiņš: Gribēju pateikt paldies autoram par lasāmvielu un pajautāt, vai bij...
daina: Labdien! Konferences apmeklējumam nav jāpiesakās, taču nokļū...
Maija: Labdien! Kur var pieteikties konfrences apmeklējumam un vai nokļūš...
samanta: Man ir 15 gadi. šogad, ārpus klases lasīšanā, mums uzdeva izlaīt...
Olafs Rozītis: Ja "Apziņu" pieliktu muzejā pie sienas, vai tā būtu māksla?...
Anna Auziņa: Paldies par jautājumu! Es neteicu, ka darbošanās literatūrzinātn...
Jānis: Anna, sirsnīgs paldies par grāmatu! Intervijā Jūs, šķiet, runā...
Rihards Bargais: Pienāca viens brīdis, kad dzejā man neiepatikās abstrakcijas un tr...
Olafs Rozītis: Kas prozā bija tas būtiskākais, kas Jūs tai pievērsa? Vai arī J...
Rihards Bargais: Paldies par jautājumu, Labiekārtotāj. Jā, daļa teksta pirmoreiz p...
Labiekārtotājs: Paldies par labi pavadītu laiku! Vēlos pajautāt, cik lielā mērā...
Ivars Logins: Atkal eksperte kļūdās - latgalieši 1917.gada kongresā neprasīja ...
Rihards Bargais: Oh, Saulceri, paldies par jautājumu, bet reliģisko tēmu esmu nolēm...
Saulceris Vītiņš: Paldies autoram par saistošo lasāmvielu! Mani interesē - kas tie...
Žubīte: Ieinteresējāt par topošo 2. grāmatu! Vai tajā varētu tēlaini at...
Jānis Tomašs: Marija grāmatas galvenais varonis cieš no mīlestības radītajām s...

Rakstu arhīvs





Partneri













Mēneša priekšmets. Fotogrāfija ar Paulu Dāli Starptautiskajā filozofu kongresā

Novembra trešajā ceturtdienā, kas šogad bija 17. novembrī, tiek atzīmēta Pasaules filozofijas diena. Tāpēc šoreiz par Mēneša priekšmetu izraudzīts fotoattēls, kas liecina par latviešu filozofu iesaisti Eiropas apritē Latvijas valstiskās neatkarības pirmajā posmā. 1937. gadā no 1. līdz 6. augustam Parīzē notiek IX Starptautiskais filozofu kongress, kura delegātu vidū ir arī ievērojamais latviešu filozofs un psihologs Pauls Dāle (1889–1968).

Viņš beidzis Maskavas Universitāti, vēlāk papildinājies Šveicē un Vācijā. P. Dālem ir īpaši nopelni Latvijas Universitātes dibināšanā 1919. gadā. Viss organizatorisko darbu smagums tolaik gulstas tieši uz viņa pleciem. Pēc tam Dāle bijis filozofijas un psiholoģijas priekšmetu docents. 1927. gadā viņš aizstāvējis doktora disertāciju “Cilvēka dvēsele un centrālā nervu sistēma. R. Avenāriusa psiholoģiski-filozofiskie uzskati un viņu kritika”. Tad ievēlēts par Universitātes profesoru, bijis arī Filoloģijas un filozofijas fakultātes dekāns. P. Dāli īpaši interesē filozofijas saikne ar psiholoģiju un reliģiju. Viņš pats ir aktīvs luteriskās draudzes loceklis, kas filozofu aprindās nebūt nav raksturīgi. Savas reliģiskās pārliecības dēļ viņš zaudē pasniedzēja vietu padomju varas laikā.

Pauls Dāle (4. rindā 8. no labās) IX Starptautiskā filozofu kongresa dalībnieku vidū. Parīze, 1937. gada 1.-6. augusts. Foto: "Massis", Parīzē.

P. Dāle vairākkārt pārstāvējis Latviju starptautiskos filozofu un psihologu kongresos un konferencēs Eiropā: Berlīnē, Kopenhāgenā, Prāgā, Kēnigsbergā. Viņš publicējis zinātniskus rakstus ievērojamos tā laika filozofijas žurnālos Eiropā un Amerikā, ievēlēts par Latvijas pārstāvi Eiropas filozofu un psihologu organizācijās. Jau minētajā starptautiskajā filozofu kongresā Parīzē viņš nolasa referātu “Dvēsele un apziņa” (“L’âme et la conscience”). Muzejā ir atsevišķs novilkums no konferences materiālu krājuma ar Dāles referāta tekstu franču valodā. Dāle pārvalda daudzas valodas, tā ka viņam nav problēmu Parīzē uzrunāt mājiniekus viņu dzimtajā valodā.

Referāts balstīts uz P. Dāles doktora disertācijas atzinumiem. Dāle uzskata, ka nav būtiskas pretišķības starp zinātnes atziņām un reliģiju. Tādēļ nav arī nepārvaramas pretrunas starp jaunākajiem fizioloģijas atklājumiem par cilvēka apziņas un nervu sistēmas darbību un dvēseles jēdzienu tā teoloģiskā izpratnē. Dāle norāda – materiālisti nekad nav varējuši pierādīt, ka smadzeņu impulsi ir dvēseles procesu avots un cēlonis. Smadzeņu darbība ir dvēseles izpausmes forma ārpasaulē. Ja šī forma tiek satriekta vai bojāta, tad ārējās izpausmes nevar vairs būt, bet tas nenozīmē, ka dvēsele pārstāj eksistēt. Tādējādi dvēseles un apziņas jēdzieni nav vienādojami, bet tie nav arī nesavienojami. Referāta izklāsts loģisks, autora uzskati pamatoti atbilstoši tolaik vispārpieņemtajai zinātniskajai praksei.

Šos vērtīgos materiālus mūsu muzejam 1996. gadā nodevusi profesora meita māksliniece Karmena Dāle. Īpašs prieks, ka tie var kalpot kā liecība latviešu filozofu līdzdalībai Eiropas zinātnes un kultūras procesos 1930. gados.

Ilona Miezīte, RMM mākslas eksperte

Komentārs

  

  

  


*

Draugiem.lv pase