Komentāri

Einārs Pelšs: Marka “Līme “Moment” no 1987. gada”. (u.c.) Nervozi pīp...
u.c.: Spēle, protams, ir laba lieta, tomēr nepamet jautājums - a kāpēc ...
Einārs Pelšs: Cienītā Ludvika, sirdsmīļā trauksmainā kubiste, atvainojos, ka a...
Ludvika Kastriņa-Tannenbaum: Biedri Pelš, dzejoļi - tas ir labi. Taču kad Jūs beidzot pievienos...
Daina Sirmā: Daina Sirmā Ritai. Dievainēs, man šķiet, nav tagadnes, pagātnes,...
Daina Sirmā: Daina Sirmā Kārlim. Paldies par jautājumu. Lauzīju galvu visu die...
Kārlis: Ir sanācis uzmest acis krājumam. Neteiktu, ka mani izteikti aizrauj ...
Rita: Ļoti jauki, ka veidojat dikliēsu un valmieriešu piederības sajūtu...
Daina Sirmā: Māra Klaipa, paldies par jautājumiem. Vai Dievainēs tēloti reā...
Kārlis: Jaunā grāmata ir iezīmīga ar tekstu sadalījumu tematiskos dzejas ...
Daina Sirmā: Paldies par jaukajiem ievadvārdiem, Aivar Madri!...
Māra Klaipa: Dzejoļos ir łoti daudz personu vārdu un uzvārdu, un māju vārdu. ...
Zigurds Strīķis: Kādēļ Jūsu vēstures romāna darbībai ir izvēlēti tieši deviņ...
Arno: Nu tā, drusku sanāca greizi, nejauši palaidu atbildi, pirms izlaboj...
Arno: Šis ir tiešām nopietns jautājums. Godīga atbilde nav vienkārša....
Arno: Paldies par jautājumu! Palika daudz ārā. Tas ir dabiski. Dzīve ir ...
Olafs Rozītis: Vai, strādājot pie šī romāna, autoram bija svarīgi dekonstruēt ...
Riekstiņš: Gribēju pateikt paldies autoram par lasāmvielu un pajautāt, vai bij...
Vilnis Heinrihsons: Lielisks, aizraujošs projekts. Šķiet, ka varētu sarīkot pilnskan...
daina: Labdien! Konferences apmeklējumam nav jāpiesakās, taču nokļū...

Rakstu arhīvs





Partneri













Mēneša priekšmets. Šaržs ar diriģentu Edgaru Tonu

17. janvārī aprit 100 gadi, kopš dzimis diriģents Edgars Tons. Lai atgādinātu par viņa spilgto un nozīmīgo darbību, par RMM janvāra Mēneša priekšmetu izvēlēts pagaidām vēl nenoskaidrota autora šaržs, kur Edgars Tons attēlots, diriģējam Hektora Berlioza dramatisko leģendu “Fausta pazudināšana”. Pie šarža kaligrāfiskā rokrakstā rakstīts: “Kad pār viņu nolīst cēlā jūsma, / Klausītājus aizrauj skaņu plūsma. / Viņa rokas vadīts, bojā gājis Fausts – / Teātrim daudz naudas atkal kasē rausts”.

Slaids, šarmants, dāmu apjūsmots, sirsnīgs, bet reizē emocionāli atturīgs – tāds Edgars Tons palicis laikabiedru atmiņās un redzams arī šajā zīmējumā. Ne velti operas kolēģi viņu dēvējuši par Lordu.

Edgara Tona pirmā muzikālā izglītība saistīta ar kontrabasa spēli, ko viņš apguvis Latvijas konservatorijā, vienlaikus studējot jurisprudenci Latvijas Universitātē. Bet īstā jūsma par orķestra skanējumu, kas aprakstīta veltījuma dzejolī, viņam nākusi, uzsākot mūziķa darbu Radio simfoniskajā orķestrī (tagadējā LNSO). Tad arī pieņemts lēmums par studijām simfoniskā orķestra diriģenta specialitātē, kurā viņu ievadījis Pēteris Barisons un Leonīds Vīgners. Savu meistarību Edgars Tons pilnveidojis pie Borisa Haikina dzimtajā Pēterburgā (tur Pirmā pasaules kara bēgļu gaitās bija nonākuši viņa vecāki Minna un Oto Toni).

Edgars Tons mēģinājumā ar Radio un TV simfonisko orķestri. Rīga, 1966. g. 28. marts. Foto: Laimonis Kaļķis. RTMM 716489(43)

1947. gadā Edgaram Tonam uzticēts diriģenta darbs Operas un baleta teātrī, bet 1954. gadā viņš kļūst par tā galveno diriģentu. No 1963. līdz 1966. gadam ir arī Latvijas PSR Radio un TV simfoniskā orķestra (tagadējā LNSO) galvenais diriģents. Šajā laikā viņš liek lietā savu izsmalcināto māksliniecisko gaumi un spilgti izteikto skatuvisko nervu, veidojot interpretācijas vairāk nekā 30 operām, 10 baletiem, daudziem simfoniskajiem darbiem, kantātēm un oratorijām. Viņa vadīto operu izrādes un simfonisko koncertu programmas ir atklājušas daudzus Latvijas publikai mazpazīstamus pasaules mūzikas lielos darbus. Klātienē viņš sadarbojies ar Bendžaminu Britenu un Dmitriju Šostakoviču, pirmatskaņojis vairākus latviešu komponistu jaundarbus un simfoniskās partitūras.

Diriģents Edgars Tons un komponists Marģeris Zariņš operas "Nabagu opera" iestudēšanas laikā. Operas un baleta teātris, 1965. gads. Foto: nezināms. RTMM 551356

Izvēlētais Mēneša priekšmets liecina arī par nozīmīgu notikumu Latvijas mūzikas dzīvē – 1957. gada 30. decembrī Edgara Tona vadībā mūsu operas namā izskanēja franču komponista Hektora Berlioza dramatiskās leģendas “Fausta pazudināšana” koncertiestudējums (pirmo reizi Latvijas operteātrī tas uzvests 1937. gadā Teodora Reitera vadībā). Atskaņotāju sastāvs grandiozs: apvienotie operas un radio simfoniskie orķestri, apvienotie operas, Rīgas Pedagoģiskā institūta un Poligrafiķu centrālā kluba kori, operas solisti Žermēna Heine-Vāgnere (Margarēta), Miķelis Fišers (Fausts), Aleksandrs Daškovs (Mefistofels), Artūrs Lēpe (Branders), baleta solistes Bella Fainšteine un Marina Sizova. Pēc tam atskaņojums vairākkārt atkārtots Rīgā, kā arī Sanktpēterburgā un Maskavā.

 

Inese Žune, RMM mākslas eksperte

Komentārs

  

  

  


*

Draugiem.lv pase