Komentāri

daina: Labdien! Konferences apmeklējumam nav jāpiesakās, taču nokļū...
Maija: Labdien! Kur var pieteikties konfrences apmeklējumam un vai nokļūš...
samanta: Man ir 15 gadi. šogad, ārpus klases lasīšanā, mums uzdeva izlaīt...
Olafs Rozītis: Ja "Apziņu" pieliktu muzejā pie sienas, vai tā būtu māksla?...
Anna Auziņa: Paldies par jautājumu! Es neteicu, ka darbošanās literatūrzinātn...
Jānis: Anna, sirsnīgs paldies par grāmatu! Intervijā Jūs, šķiet, runā...
Rihards Bargais: Pienāca viens brīdis, kad dzejā man neiepatikās abstrakcijas un tr...
Olafs Rozītis: Kas prozā bija tas būtiskākais, kas Jūs tai pievērsa? Vai arī J...
Rihards Bargais: Paldies par jautājumu, Labiekārtotāj. Jā, daļa teksta pirmoreiz p...
Labiekārtotājs: Paldies par labi pavadītu laiku! Vēlos pajautāt, cik lielā mērā...
Ivars Logins: Atkal eksperte kļūdās - latgalieši 1917.gada kongresā neprasīja ...
Rihards Bargais: Oh, Saulceri, paldies par jautājumu, bet reliģisko tēmu esmu nolēm...
Saulceris Vītiņš: Paldies autoram par saistošo lasāmvielu! Mani interesē - kas tie...
Žubīte: Ieinteresējāt par topošo 2. grāmatu! Vai tajā varētu tēlaini at...
Jānis Tomašs: Marija grāmatas galvenais varonis cieš no mīlestības radītajām s...
Ance: Ir iespēja skatīties "Degpunktu" vai lasīt Tomaša dzeju. Es izvēl...
Marija: Paldies autoram par interesanto krājumu! Man aizķērās Kārļa Vēr...
Jānis Tomašs: Bērnu literatūrai ir vieglāk, jo viņi skaidri apzinās ka mērķau...
Jānis Tomašs: Ja runājam par otro grāmatu, tad viņa noteikti būs! Kā jau šajā...
Indra: Un kā pašam autoram šķiet - kas ir viņa dzejas mērķauditorija?...

Rakstu arhīvs





Partneri













Mēneša priekšmets. Šaržs ar diriģentu Edgaru Tonu

17. janvārī aprit 100 gadi, kopš dzimis diriģents Edgars Tons. Lai atgādinātu par viņa spilgto un nozīmīgo darbību, par RMM janvāra Mēneša priekšmetu izvēlēts pagaidām vēl nenoskaidrota autora šaržs, kur Edgars Tons attēlots, diriģējam Hektora Berlioza dramatisko leģendu “Fausta pazudināšana”. Pie šarža kaligrāfiskā rokrakstā rakstīts: “Kad pār viņu nolīst cēlā jūsma, / Klausītājus aizrauj skaņu plūsma. / Viņa rokas vadīts, bojā gājis Fausts – / Teātrim daudz naudas atkal kasē rausts”.

Slaids, šarmants, dāmu apjūsmots, sirsnīgs, bet reizē emocionāli atturīgs – tāds Edgars Tons palicis laikabiedru atmiņās un redzams arī šajā zīmējumā. Ne velti operas kolēģi viņu dēvējuši par Lordu.

Edgara Tona pirmā muzikālā izglītība saistīta ar kontrabasa spēli, ko viņš apguvis Latvijas konservatorijā, vienlaikus studējot jurisprudenci Latvijas Universitātē. Bet īstā jūsma par orķestra skanējumu, kas aprakstīta veltījuma dzejolī, viņam nākusi, uzsākot mūziķa darbu Radio simfoniskajā orķestrī (tagadējā LNSO). Tad arī pieņemts lēmums par studijām simfoniskā orķestra diriģenta specialitātē, kurā viņu ievadījis Pēteris Barisons un Leonīds Vīgners. Savu meistarību Edgars Tons pilnveidojis pie Borisa Haikina dzimtajā Pēterburgā (tur Pirmā pasaules kara bēgļu gaitās bija nonākuši viņa vecāki Minna un Oto Toni).

Edgars Tons mēģinājumā ar Radio un TV simfonisko orķestri. Rīga, 1966. g. 28. marts. Foto: Laimonis Kaļķis. RTMM 716489(43)

1947. gadā Edgaram Tonam uzticēts diriģenta darbs Operas un baleta teātrī, bet 1954. gadā viņš kļūst par tā galveno diriģentu. No 1963. līdz 1966. gadam ir arī Latvijas PSR Radio un TV simfoniskā orķestra (tagadējā LNSO) galvenais diriģents. Šajā laikā viņš liek lietā savu izsmalcināto māksliniecisko gaumi un spilgti izteikto skatuvisko nervu, veidojot interpretācijas vairāk nekā 30 operām, 10 baletiem, daudziem simfoniskajiem darbiem, kantātēm un oratorijām. Viņa vadīto operu izrādes un simfonisko koncertu programmas ir atklājušas daudzus Latvijas publikai mazpazīstamus pasaules mūzikas lielos darbus. Klātienē viņš sadarbojies ar Bendžaminu Britenu un Dmitriju Šostakoviču, pirmatskaņojis vairākus latviešu komponistu jaundarbus un simfoniskās partitūras.

Diriģents Edgars Tons un komponists Marģeris Zariņš operas "Nabagu opera" iestudēšanas laikā. Operas un baleta teātris, 1965. gads. Foto: nezināms. RTMM 551356

Izvēlētais Mēneša priekšmets liecina arī par nozīmīgu notikumu Latvijas mūzikas dzīvē – 1957. gada 30. decembrī Edgara Tona vadībā mūsu operas namā izskanēja franču komponista Hektora Berlioza dramatiskās leģendas “Fausta pazudināšana” koncertiestudējums (pirmo reizi Latvijas operteātrī tas uzvests 1937. gadā Teodora Reitera vadībā). Atskaņotāju sastāvs grandiozs: apvienotie operas un radio simfoniskie orķestri, apvienotie operas, Rīgas Pedagoģiskā institūta un Poligrafiķu centrālā kluba kori, operas solisti Žermēna Heine-Vāgnere (Margarēta), Miķelis Fišers (Fausts), Aleksandrs Daškovs (Mefistofels), Artūrs Lēpe (Branders), baleta solistes Bella Fainšteine un Marina Sizova. Pēc tam atskaņojums vairākkārt atkārtots Rīgā, kā arī Sanktpēterburgā un Maskavā.

 

Inese Žune, RMM mākslas eksperte

Komentārs

  

  

  


*

Draugiem.lv pase