Komentāri

samanta: Man ir 15 gadi. šogad, ārpus klases lasīšanā, mums uzdeva izlaīt...
Olafs Rozītis: Ja "Apziņu" pieliktu muzejā pie sienas, vai tā būtu māksla?...
Anna Auziņa: Paldies par jautājumu! Es neteicu, ka darbošanās literatūrzinātn...
Jānis: Anna, sirsnīgs paldies par grāmatu! Intervijā Jūs, šķiet, runā...
Rihards Bargais: Pienāca viens brīdis, kad dzejā man neiepatikās abstrakcijas un tr...
Olafs Rozītis: Kas prozā bija tas būtiskākais, kas Jūs tai pievērsa? Vai arī J...
Rihards Bargais: Paldies par jautājumu, Labiekārtotāj. Jā, daļa teksta pirmoreiz p...
Labiekārtotājs: Paldies par labi pavadītu laiku! Vēlos pajautāt, cik lielā mērā...
Ivars Logins: Atkal eksperte kļūdās - latgalieši 1917.gada kongresā neprasīja ...
Rihards Bargais: Oh, Saulceri, paldies par jautājumu, bet reliģisko tēmu esmu nolēm...
Saulceris Vītiņš: Paldies autoram par saistošo lasāmvielu! Mani interesē - kas tie...
Žubīte: Ieinteresējāt par topošo 2. grāmatu! Vai tajā varētu tēlaini at...
Jānis Tomašs: Marija grāmatas galvenais varonis cieš no mīlestības radītajām s...
Ance: Ir iespēja skatīties "Degpunktu" vai lasīt Tomaša dzeju. Es izvēl...
Marija: Paldies autoram par interesanto krājumu! Man aizķērās Kārļa Vēr...
Jānis Tomašs: Bērnu literatūrai ir vieglāk, jo viņi skaidri apzinās ka mērķau...
Jānis Tomašs: Ja runājam par otro grāmatu, tad viņa noteikti būs! Kā jau šajā...
Indra: Un kā pašam autoram šķiet - kas ir viņa dzejas mērķauditorija?...
Valters: Valoda, ko es (mēs) pazīstu (pazīstam)"Apsargs šķiro cilvēkus/ s...
Dace Vīgante: Terre, paldies par labajiem vārdiem un novērtējumu. Piekrītu, nosa...

Rakstu arhīvs





Partneri













Braiteres kundze nodod RMM Zentas Mauriņas vēstules

Kārinai Braiterei, tāpat kā Mūrmuižas Tautas universitātes audzēknēm, ir Garīgā māte. Šo pagodinošo vārdu Zenta Mauriņa jau ātri iemanto, būdama Kārinas vēstuļu draudzene 20 gadu garumā.

Viss sākas tā – 17 gadus veca meitene Kārina Homberga no Vācijas izlasa Zentas Mauriņas eseju krājumu “Sirds mozaīka”, aizraksta uz Upsalu Zviedrijā pateicību par aizkustinošo grāmatu, un sarakste turpinās. Pat tad, kad Zenta Mauriņa 1. decembrī uzraksta: “Esmu iegrimusi liela darba viducī, un tāpēc Jūs nevarat cerēt uz Ziemassvētku vēstuli”, ir sekojusi tik aizkustinoša jaunās meitenes atbilde, ka 10. decembrī Mauriņa tomēr raksta atkal.

Draudzība sākusies 1958. gadā un turpinājusies līdz 1978., Zentas Mauriņas nāves gadam, kad nu jau precētā Kārina Braiteres kundze pavadījusi rakstnieci pēdējā gaitā. Interesanti, ka meiteni, kura ieinteresējusies par okupētās Latvijas likteni, par sievu apņēmis, kā viņa pati saka, pa pusei vācietis, pa pusei latvietis, kam savulaik bijis īpašums Dubultu pusē. Kopā ar viņu kundze ciemojusies Latvijā, bet pēc vīra nāves 20 gadus ilgušo saraksti ar iemīļoto rakstnieci Braiteres kundze atvedusi uz Latviju, lai nodotu Rakstniecības un mūzikas muzejam – pavisam 50 vēstules, 7 fotogrāfijas, 2 telefonsarunu atšifrējumus un atklātnes ar Zentas Mauriņas izteikumiem. Par šo muzeju kā ļoti vērtīgu vietu, ko noteikti vērts apmeklēt, savulaik stāstījusi pati Mauriņa. Par to, ka ziņas par Braiteres kundzi nodotas muzejam, jāpateicas viesnīcas “Hotel Jūrmala SPA” darbiniecei Agnesei Grundbergai.

Anita Straume, RMM mākslas eksperte

Kārina Braitere (pa kreisi), nododot saraksti ar Zentu Mauriņu RMM mākslas ekspertei Anitai Straumei

Zenta Mauriņa un Kārina Braitere. Foto no jauniegūtajiem materiāliem

Zenta Mauriņa. Foto no jauniegūtajiem materiāliem

Zenta Mauriņa. Foto no jauniegūtajiem materiāliem

Atklātne ar Zentas Mauriņas izteikumu, otrā pusē sveicieni Kārinai. No jauniegūtajiem materiāliem

Zentas Mauriņas sūtīta kartīte ar P. Pikaso darba reprodukciju.Tāpat kā daudzviet citur, rakstniece šeit parakstījusies kā "Dr. Zenta". No jauniegūtajiem materiāliem

Ieejas biļete Zentas Mauriņas autorvakaram. No jauniegūtajiem materiāliem

 

Komentārs

  

  

  


*

Draugiem.lv pase