Šaržu izstāde “Draudzīgs pārspīlējums”

Ilmārs Dzerko “Imants Ziedonis”. 1961. Foto: RTMM 366284, šarzš RTMM 93428. Mākslinieks Ilmārs Dzerko, kurš vairāk darbojies karikatūras žanrā un publicējies gan humora un satīras žurnālos “Крокодил” un ”Dadzis”, savā 1961. gada šaržā ar pāris līnijām attēlo Imantam Ziedonim raksturīgos vaibstus.
Sergejs Civinskis-Civis. “Ed. Smiļģis dresētājs.” 1925.-1926. Foto: RTMM 94018, šaržs RTMM 239238. Draudzīgā šaržā mākslinieks attēlo leģendāro režisoru un aktieri Eduardu Smiļģi, kurš atveidots gan kā tīģeris – vienmēr gatavs lēcienam, gan zvēru dresētājs, tādējādi ilustrējot Smiļģa prasīgo darba stilu.
Valērijs Zosts. Rakstnieks Ernests Birznieks-Upītis. [1930. gadi]. Foto: RTMM 294084. Šaržs RTMM 611054. Valērijs Zosts ironiskajā saržā “Rakstnieks Ernests Birznieks-Upītis” rakstnieka galvu salīdzina ar pelēku laukakmeni, atsaucoties uz “Pelēkā akmens stāstiem”- vienu no emocionālākajiem E. Birznieka Upīša darbiem.

Foto: Kārlis Zāle (1888- 1942) – tēlnieks. RTMM p83682. Šaržs. Valērijs Zosts. Kārlis Zāle. 1930. gadi. Papīrs, zīmulis, tuša. 33.7×27.8. RTMM 611043

Rakstniecības un mūzikas muzeja šaržu izstāde “Draudzīgs pārspīlējums” no 12. septembra līdz 13. oktobrim skatāma Latgales Kultūrvēstures muzejā (Atbrīvošanas alejā 102, Rēzeknē). Izstādes atklāšana gaidāma trešdien, 12. septembrī, plkst. 15.00.

Šaržs (no franču valodas – charge) ir mākslas vēsturē maz aplūkota attēlojuma tradīcija ar īpašām formas niansēm. Lai gan to mēdz uzskatīt par karikatūras paveidu, šaržam nepiemīt izsmejošas un ciniskas līnijas, tieši tāpēc to ierasti papildina apzīmējums “draudzīgs”. Šaržs ir orientēts uz pozitīvo, savukārt karikatūra akcentē negatīvās iezīmes. Tāpat kā karikatūra šaržs nav iespējams bez pārspīlējuma, taču tas lietots atšķirīgā nolūkā. Šaržēt nozīmē pazīt attēlojamo cilvēku, izcelt kādu raksturīgu personības iezīmi. Sirsnīgie portreti reizē liecina par laiku, kad klasiķi vēl nebija pārvērsti staltos pieminekļos. Citējot mākslas zinātnieci Ingrīdu Burāni: ”Šaržs vienmēr ir konkrēts, tas neeksistē bez konkrētas personības, un tam vienmēr piemīt personības iezīmes. Labs šaržs vienmēr ir interesantāks nekā karikatūra. Tas paver skatījumu, par kādu iepriekš neesi pat iedomājies.”

Izstādē “Draudzīgs pārspīlējums” ir atspoguļota šarža attīstība no 20 gs. sākuma līdz mūsdienām, iepazīstinot ar Rakstniecības un mūzikas muzeja krājuma retumiem un atklājot, kā literatūras, mūzikas un teātra klasiķus savulaik redzējuši viņu laikabiedri – šaržu mākslinieki (Valērijs Zosts, Eduards Keišs, Sigismunds Vidbergs, Sergejs Civinskis-Civis u.c.). Šaržiem piemeklētas arī atbilstošas fotogrāfijas no rakstnieku un mūziķu dzīves. Tādējādi izstāde ne vien atspoguļo mākslinieku daiļradi, bet arī palīdz labāk iepazīt nozīmīgas Latvijas kultūras personības.

Šī izstāde veidota ar domu, ka dažādi stilizētās līnijas var mūs iecelt atpakaļ pagātnē starp pazīstamu kultūras personību raksturīgākajiem žestiem, kustībām un īpatnībām – visām cilvēciskajām niansēm, bez kuru atdzīvināšanas vēsture sastingst.

Darbi ir izvietoti hronoloģiskā secībā, attēlojot, kā laiks maina gan personības, gan mākslinieku izteiksmes līdzekļus. Latvijas simtgades kontekstā ir interesanti novērot, kā šarža tradīcija caurvij dažādus laika posmus Latvijas vēsturē. Visplašāk pārstāvētais –1930. gadu – periods, no šodienas skatupunkta raugoties, šķiet kā šarža slavas brīdis. Pēc Otrā pasaules kara “šarži publiskai aplūkošanai gāja mazumā, jo uzsmaidījumi par sevi vai citiem nebija “modē” (I. Burāne).

Izstāde “Draudzīgs pārspīlējums” aicina aizdomāties, kurš no režisoriem vienmēr bijis gatavs lēcienam un ticis salīdzināts ar tīģeri. Kura rakstnieka domas attēlotas kā grāmatas, rūpīgi saliktas pa plauktiņiem, bet ausis ir kā rupori un skatiens tiešs kā rentgena stari? Kāpēc laikabiedri pazīstamu literātu attēlo kā pelēku laukakmeni? Kuras dzejnieces pavadoņi bijuši kaķis un Pūcesspieģelis?

Izstāde tapusi ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu. Īpašs paldies mākslas zinātniecei Ingrīdai Burānei!

Izstādes veidotāji: RMM projektu kuratore Elīna Drulle, mākslinieks Gundars Gulbis, konsultēja RMM mākslas eksperts Dzintars Gilba.

Pasākuma laikā fotografētie materiāli tiks publicēti muzeja mājaslapā. Paziņojums par fotografēšanu un filmēšanu pasākuma laikā.