Nora Ikstena

 

Ar Noras Ikstenas personīgo himnas stāstu un rakstnieces radīto epizodi Rakstniecības un mūzikas muzeja topošajai ekspozīcijai par dziesmas – lūgšanas “Dievs, svētī Latviju” autoru Baumaņu Kārli , rubrikā “Himnai 100” turpinām videostāstu sēriju “Mans himnas stāsts”:

“1873. gadā, kad Latvijā notiek gatavošanās Pirmajiem vispārīgajiem latviešu dziedāšanas svētkiem, Baumaņu Kārlis sēž krodziņā Pēterburgā pie alus kausa. Tas atraisa ne vien mēli, bet liek uzbangot arī dzimtenes mīlestības garam. Lai Dievs to svētī! Kārļa Latviju.

No Pēterburgas Baumaņu Kārlis atsūta vairākas kompozīcijas dziesmu svētku programmas izvērtēšanas komisijai. Tās tapušas Pēterburgas īso nakšu agrajās rīta stundās. Savā pavadvēstulē viņš raksta- “Ierādāt tām, kam laimējas jūsu labpatikšanu mantot, vietiņu Vispārējo Latviešu Dziesmu svētku programmā – mums, kas jau uzdrošinājušies un citiem, kas vēl nav uzdrošinājušies pie oriģināldziesmu radīšanas doties, par uzmundrināšanu arī šinī no latvjiem ļoti maz koptā laukā cīnīties”.

Baumaņu Kārļu kompozīciju “Dievs, svētī Latviju” kopkora koncertā atskaņot neļauj, bet svētku atklāšanas koncertā to nodzied Baltijas skolotāju semināra koris. “Dievs, svētī Latviju” ir aizliegta Pirmā pasaules kara laikā. 1920.gada 7. jūnijā Satversmes sapulce apstiprina “Dievs, svētī Latviju” par Latvijas Republikas himnu”.

Šogad himnai tās statusā aprit simts gadi. RMM topošās izstādes “Latvijas valsts himnai – 100. Valsts pirmā flīģeļa stāsts” būtiska sastāvdaļa ir personīgie himnas pieredzes stāsti, kuri tiek publicēti muzeja mājaslapā.