Rīgu pieņemts saukt par muzikālu pilsētu, taču ne vienmēr skaidrs, pēc kādiem kritērijiem to nosaka. Vai tā ir muzicēšanas kvantitāte, kvalitāte vai kas cits? Balstoties 19. gadsimta Rīgas muzikālās dzīves vēsturē, mūzikas vēsturniece Zane Gailīte ekskursijā Muzikālīgā Rīga iepazīstinās gan ar Rīgas muzikāli kvantitatīvo, gan kvalitatīvo pusi. 19. gadsimtā Rīgā plaši izplatīta bija mājas muzicēšana – ne profesionālā līmenī, bet pašu priekam. Vienlaikus Rīgā viesojās un tika atsaucīgi uzņemti Eiropas izcilākie mūziķi – Rihards Vāgners, Ferencs Lists, Ūle Bulls, Nikolajs Rubinšteins, Klāra Šūmane un virkne citu. Pastaigas Muzikālīgā Rīga dalībnieki, apmeklējot vairākus mūzikas dzīvē nozīmīgus objektus Vecrīgā, varēs uzzināt vairāk par Rīgas muzikālajiem viesiem un mājinieku muzicēšanas tradīcijām.

Ekskursijas maršruts:

• Rakstniecības un mūzikas muzejs (Rīgā, Pils laukumā 2) Grietiņas zāle – vispārējs ieskats 19. gs. Rīgas muzikālajā dzīvē;
• Lielā ģilde un Mazā ģilde – bijušās vācu tirgoņu saietu vietas, tagad –koncertzāles;
• Vāgnera iela – 1782. gadā atklātais Pilsētas teātris kā Riharda Vāgnera īslaicīgās darbības vieta;
• Sv. Pētera baznīca – baznīcas postījumi un atjaunošana; J.S. Baha skolnieks J.G.Mītels – Sv. Pētera baznīcas ērģelnieks; neliels ieskats citu lielāko Rīgas baznīcu muzikālajā vēsturē.

Biļetes cena – Ls 1,50; pensionāriem, studentiem un skolēniem – Ls 1.

Pastaiga Muzikālīgā Rīga notiek projekta Mācību nedēļa pieaugušajiem ietvaros. Akcija tiek īstenota vairākās Eiropas valstīs, tās ietvaros muzejos notiek dažādas pieaugušajiem un ģimenēm domātas aktivitātes – lekcijas, sarunas, radošās darbnīcas. Šogad Mācību nedēļas pieaugušajiem tēma ir dzīvesstils, un tā norisinās 15 Rīgas muzejos.

Rūta Kalniņa "Pie dzejas koka", ap 1980. gadu, RTMM337093

Dzejas dienu laikā, no 6. līdz 11. septembrim, katru vakaru plkst. 17:30 Rakstniecības un mūzikas muzejs (Pils laukumā 2) piedāvā pasākumu ciklu Nostalģijas maratons, kurā būs iespēja satikties ar vidējās un vecākās paaudzes dzejniekiem, klausīties dzejas autorlasījumus, iepazīties ar Rakstniecības, teātra un mūzikas kolekciju krātuvē glabātām fotogrāfijām un to varoņu komentāriem. Dzejnieki pasākuma laikā arī aicināti dāvināt muzejam priekšmetus no sava personīgā arhīva.

Pasākumos piedalās:

• 6. septembrī – Ludmila Azarova un Jānis Peters;
• 7. septembrī – Māra Zālīte un Leons Briedis;
• 8. septembrī – Dagnija Dreika un Nora Kalna;
• 9. septembrī –  Anda Līce un Imants Auziņš;
• 10. septembrī – Lija Brīdaka un Olga Lisovska;
• 11. septembrī – Anna Rancāne un Amanda Aizpuriete.

Šo dzejnieku debijas vai profesionālā brieduma laiks bija 20. gadsimta 60. – 80. gadi, kad dzejā ar zemtekstiem runāja par to, par ko tiešā veidā runāt politisko apstākļu dēļ bija liegts. Līdz ar to dzeja kļuva par sabiedrībā nozīmīgu garīgo telpu, kas lielu daļu funkciju zaudēja līdz ar neatkarības atjaunošanu un vārda brīvības atgūšanu. Pasākumu cikls Nostalģijas maratons noritēs klasiskā formā, koncentrējoties uz dzeju un tās autoru personībām, pasākumos apmeklētājiem būs iespēja zīmīšu formā iesniegt jautājumus dzejniekiem. Katra vakara sarīkojumā aicināti piedalīties dažādu paaudžu dzejas teorētiķi vai interesenti, kuru atsauksmes par pasākumu jau nākamajā rītā tiks publicētas muzeja mājas lapā sadaļā Dzejas dienas.

Ieejas maksa uz vienu Nostalģijas maratona pasākumu –  Ls 1,50; pensionāriem, studentiem un skolēniem – Ls 1. Iespējams iegādāties abonementu uz visu pasākumu ciklu – Ls 6; pensionāriem, studentiem un skolēniem – Ls 4. Pasākumu apmeklējot grupā (vismaz 10 cilvēku), vienas biļetes cena Ls 1, pensionāriem, studentiem, skolēniem – Ls 0,70. Cenā iekļauts izstāžu Lielie mazie dziesmu svētki un Mūzikas instrumenti Latvijā apmeklējums.

No 18. augusta abonementi pieejami Rakstniecības un mūzikas muzeja kasē (Pils laukumā 2) muzeja darba laikā!

Nostalģijas maratonu aicināti apmeklēt ne tikai tie, kam tā dalībnieku vārdi komentārus neprasa,  tādēļ piedāvājam nelielu dzejnieku rokraksta raksturojumu.

Korporācijas Patria komeršs 1943. gadā

Trešdien, 1. septembrī, plkst. 17:30  Rakstniecības un mūzikas muzejs (Pils laukumā 2) sadarbībā ar alus darītavu Brālis piedāvā pasākumu Dziedāšanas tradīcijas studentu korporācijās.

Pasākuma ietvaros apmeklētāji kopā ar studentu korporāciju pārstāvjiem varēs piedalīties improvizētā alus vakarā, kur neformālā gaisotnē pie alus kausa varēs uzzināt, kā dziedāšana tiek organizēta studentu korporācijās. Vakara gaitā būs iespējams iepazīt kopīgo un atšķirīgo dziedāšanas tradīcijās pēc Rīgas un Tērbatas ūzusiem, uzzināt par krievu un igauņu studentu korporāciju dziedāšanas īpatnībām, kā arī iepazīt daļu no bagātīgā studentu korporāciju dziesmu klāsta, pašiem aktīvi piedaloties dziedāšanā. Sarīkojumā piedalīsies pārstāvji no korporācijām Fraternitas Arctica, Lettgallia, Talavija, Tervetia, Fraternitas Lataviensis un Patria.

Pasākums Dziedāšanas tradīcijas studentu korporācijās notiek projekta Mācību nedēļa pieaugušajiem ietvaros. Akcija tiek īstenota vairākās Eiropas valstīs, tās ietvaros muzejos notiek dažādas pieaugušajiem un ģimenēm domātas aktivitātes – lekcijas, sarunas, radošās darbnīcas. Šogad Mācību nedēļas pieaugušajiem tēma ir dzīvesstils, un tā norisinās 15 Rīgas muzejos.

Ieejas maksa Ls 1,50, pensionāriem, studentiem – Ls 1 (cenā iekļauts izstāžu Lielie mazie dziesmu svētki un Mūzikas instrumenti Latvijā apmeklējums).

Ieeja pasākumā no 18 gadu vecuma!

Katros Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos piedalījušies ne vien latviešu, bet arī citu tautību skolēni. Šogad – 12 kori un 40 deju kolektīvi no mazākumtautību izglītības iestādēm Latvijā. Svētkos tiek iekļautas arī atsevišķas mazākumtautību kultūras programmas.

Pasākumā Svētki visiem piedalīsies Irina Viņņika – mazākumtautību bērnu un jauniešu programmas Zelta kamoliņš priekšsēdētāja un mazākumtautību festivāla Latvijas vainags direktore un režisore. Sarīkojumā būs iespēja noskatīties dokumentālo filmu Dzintara zemes dārgumi, kura ļauj iepazīties ar Latvijas sabiedrībā mazāk pazīstamām etniskajām grupām – arābiem, ebrejiem, baškīriem, čigāniem jeb romiem un moldāviem – un uzzināt vairāk par šo tautu gadskārtu svētku tradīcijām, tradicionālo apģērbu, tautasdziesmām, raksturīgākajiem mūzikas instrumentiem un nacionālajiem ēdieniem.

Pasākumu vadīs Rakstniecības un mūzikas muzeja projektu kuratore Ligita Ašme.

Vasaras sezonā pasākumi Rakstniecības un mūzikas muzejā notiek katru otro trešdienu plkst. 17:30.

Ieejas maksa Ls 1,50, pensionāriem, studentiem un skolēniem – Ls 1 (cenā iekļauts izstāžu Lielie mazie dziesmu svētki un Mūzikas instrumenti Latvijā apmeklējums).

Šogad Rīgas svētku Lielā spēle tematiski veltīta dažādu laiku Rīgas muzikālajai dzīvei. Lai uzvarētu Lielajā spēlē, dalībniekiem jāiztur dažādi pārbaudījumi trijās spēles kārtās un finālā. No 2. augusta var veikt spēles 1. kārtu – apmeklēt desmit ar ievērojamiem muzikālās dzīves notikumiem saistītas vietas Rīgas centrā un Vecrīgā un atbildēt uz Lielās spēles kartē uzdotajiem jautājumiem. Visi, kas atbildēs pareizi uz 1. kārtas jautājumiem, 21. augustā, uzrādot karti ar atzīmētajām atbildēm Rīgas svētku Informācijas teltī (11. novembra krastmalā), varēs saņemt Rīgas svētku nozīmīti.

Pēc pirmās kārtas veikšanas, līdz 21. augustam, iespējams iziet arī 2. kārtu – viktorīnu Rakstniecības un mūzikas muzejā. Alternatīvs 2. kārtas ceļš būs Dzērienu darbnīca, kas darbosies 21. augustā Lielajā Aldara teltī (11. novembra krastmalā).

Dalībnieki, kas veiksmīgi būs izpildījuši pirmās divas spēles kārtas, 21. augustā Rīgas svētku informācijas teltī varēs saņemt 3. kārtas jautājumus. Tie, kas pareizi atbildēs uz 3. kārtas jautājumiem, varēs piedalīties izlozē par iespēju piedalīties Lielās spēles superfinālā Latvijas Radio 2 tiešajā ēterā plkst. 19:00. Rīgas svētku Lielās spēles balvu pasniegs Uguņošanas sacensību laikā.

Pasākumā mākslinieks Juris Jurjāns stāstīs par pieredzi vairāku svētku logotipu veidošanā, kā arī atklās iemeslu, kāpēc 1984. gada svētku ielūgumu dizainā tika aizliegts izmantot viņa gleznas Skolēnu dziesmu un deju svētki reprodukciju. Kolekcionārs Roberts Kulpe no Ikšķiles atvedīs Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem veltīto nozīmīšu kolekcijas daļu un runās par svētku simboliku no kolekcionāra viedokļa. Savukārt sociālantropologs Klāvs Sedlenieks meklēs svētku simbolikas zemtekstus un stāstīs, ko logo liecina par laikmetu un sabiedrībā valdošo noskaņojumu.

Kādi priekšmeti izmantoti dziesmu svētku simbolikā no svētku pirmsākumiem līdz mūsdienām? Kā mainījies vizuālā noformējuma stils un svētku devīzes? Ko aizlieguši cenzori, un kādu liecību par laiku ietver svētku simbolika? Par šiem un citiem jautājumiem runāsim pasākumā No pionieru kaklauta līdz spēļu vilciņam.

Sarīkojumu vadīs Rakstniecības un mūzikas muzeja projektu kuratore Ligita Ašme.

Vasaras sezonā pasākumi Rakstniecības un mūzikas muzejā notiek katru otro trešdienu plkst. 17:30.

Ieejas maksa Ls 1,50, pensionāriem, studentiem un skolēniem – Ls 1 (cenā iekļauts izstāžu Lielie mazie dziesmu svētki un Mūzikas instrumenti Latvijā apmeklējums).

Cik daudz zinām par Latviešu jaunatnes dziesmu svētkiem, kas notika Kanādā un Amerikas Savienotajās Valstīs? Kā latvieši ārzemēs iepazīstināja savus bērnus ar dziesmu svētku tradīciju un radīja svētku sajūtu? Kāda bija svētku nozīme latviskās identitātes saglabāšanā, un kā tie samērojami ar dziesmu svētkiem Latvijā? Pasākumā pieredzē dalīsies Latviešu jaunatnes dziesmu svētku iniciators un ilggadējs padomes priekšnieks Mārtiņš Štauvers, komponiste Dace Aperāne un citi bijušie svētku rīkotāji un dalībnieki, kurus tagad kopā pulcējusi jau cita ideja – Starptautiskie latviešu jauno mūziķu meistarkursi, kas šogad notiek jau devīto reizi.

Latviešu jaunatnes dziesmu svētki laikā no 1975. līdz 1987. gadam Kanādā un ASV notika sešas reizes. To organizēšanā piedalījās autoritatīvākie Amerikas latvieši, piemēram, Brunis Rubess un Tālivaldis Ķeniņš. Mārtiņš Štauvers atzīst, ka svētku ideja radusies, iedvesmojoties no jauniešiem: „Tie bija gatavi nākt sabiedrībā ar jauniem projektiem, sameklēt jaunu sabiedrisko darbinieku saimi no ļaudīm, kas dzīvoja visās pasaules malās un kas vēlējās palikt par latviešiem. Viņiem palīdzēja tehnoloģijas laikmets. Tas savā veidā bija kā zibens spēriens no zilām debesīm, bet savā pamatelementā tikai paaudžu maiņas pieteikums latviešu tautas saglabāšanai un sabiedrības stiprināšanai.”

Vasaras sezonā pasākumi Rakstniecības un mūzikas muzejā notiek katru otro trešdienu plkst. 17:30.

Ieejas maksa Ls 1,50, pensionāriem, studentiem un skolēniem – Ls 1 (cenā iekļauts izstāžu Lielie mazie dziesmu svētki un Mūzikas instrumenti Latvijā apmeklējums).

Izstāde Lielie mazie dziesmu svētki veltīta Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku piecdesmitgadei, izsekojot svētku priekšvēsturei, tapšanai un attīstībai. Ekskursijās muzeja speciālisti pievērsīs interesentu vērību neparastākajām izstādes detaļām, stāstīs par negaidītiem atklājumiem dziesmu un deju svētku liecību vākšanas un izpētes gaitā, kā arī ļaus uzzināt ar svētkiem saistītus stāstus, kuri ir plašāki par izstādes anotācijām.

Kad tika pieņemts rīkojums neļaut mest gaisā diriģentus? Kā padomju gados cenzūra ietekmēja svētku simbolikas izveidi? No kādām izklaidēm mēģinājumu laikā centās atturēt dziedātājus un dejotājus? Uz šiem un citiem jautājumiem atbildes varēs noskaidrot, apmeklējot ekskursiju izstādē Lielie mazie dziesmu svētki. Jaunākā paaudze ekskursijas laikā varēs pielaikot tautas deju kolektīva kostīmus, apgūt dejas soļus un saprast, kā lielkoncertos tiek veidoti deju ornamenti.

Līdz šim Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku vēsture nav tikusi mērķtiecīgi apkopota, tāpēc arī izstādes laikā esošie un bijušie svētku dalībnieki tiek aicināti piedalīties ar saglabātajām svētku liecībām.

Ekskursijas gida pavadībā izstādē Lielie mazie dziesmu svētki notiek:

• trešdienās plkst.13:00 un 16:00;
• ceturtdienās un sestdienās plkst.12:00 un 16:00.

Maksa par ekskursiju  Ls 2, skolēniem, studentiem un ģimenēm ar bērniem – atlaides.

Pasākumā dziedās un dalīsies pieredzē Mārupes kultūras nama senioru koris Noktirne diriģentes Ilgas Bērziņas vadībā; būs iespēja noskatīties Ilzes Ramānes dokumentālo filmu Vecmāmiņu koris.

Vecmāmiņu koris ir Ilzes Ramānes pirmā pilnmetrāžas dokumentālā filma, kas tapusi trīs gadu laikā. Korī Noktirne dzied filmas autores vecmāmiņa, un tas palīdzējis gan atrast filmas tēmu, gan panākt savstarpējās uzticēšanās pilnu atmosfēru filmēšanas laikā. Daudzas no koristēm ir vientuļas, daudzām ir pavisam nelieli ienākumi, lielākajai daļai – veselības problēmas, tomēr par spīti tam viņas reizi nedēļā dodas uz kora mēģinājumiem, uzstājas koncertos un negrasās padoties vecuma nogurumam un īgnumam.

Vai kopīga dziedāšana palīdz saglabāt jauneklīgu skatu uz dzīvi? Vai Vecmāmiņu kora dalībnieces dziedāt uzsākušas jau skolas laikā? Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem varēs noskaidrot pasākumā Vecmāmiņu koris muzejā.

Vasaras sezonā pasākumi Rakstniecības un mūzikas muzejā notiek katru otro trešdienu plkst. 17:30.

Ieejas maksa Ls 1,50, pensionāriem, studentiem un skolēniem – Ls 1 (cenā iekļauts izstāžu Lielie mazie dziesmu svētki un Mūzikas instrumenti Latvijā apmeklējums).

Rakstniece Inga Ābele: “Šī grāmata liek uz savas ādas izjust pilnīgi pretējas jūtas – skurbinošu bezspēcību, kas liek klusēt rokām klēpī un sausām lūpām šausmās par dzīves nežēlību. Un tik pat skurbinošu spēku, apzinoties, ka neesi citāds kā grāmatas varoņi – tu arī esi šeit un tagad, dzīvs un dzīvē, un arī tev Dievs piešķīris milzīgo izdevību – cilvēkam būt un saprast. Andra Manfelde stāsta par neiedomājami plāno slānīti, kas cilvēku notur pie dzīvības, krāšņā, poēzijas pārpilnā, un vienlaikus – visvienkāršākā latviešu valodā.”

Grāmatas vēstījuma pamatā ir Andras Manfeldes radinieku atmiņas un viņas vectēva Kristapa Manfelda foto attēli. Autores izdevums un noformējums.

Rakstniecības un mūzikas muzeja kasē Andras Manfeldes grāmatu Zemnīcas bērni var iegādāties lētāk nekā grāmatu veikalos. Cena  – Ls 4.
Muzejā iespējams iegādāties arī Andras Manfeldes grāmatu Sirds pasakas. Cena – Ls 2.

Kases darba laiks:
pirmdien, otrdien – slēgts
trešdien 13:00 – 20:00
no ceturtdienas līdz svētdienai 11:00 – 18:00