Rainis un Aspazija Majoru vasarnīcas dārzā 1929. gada septembrī
Raiņa un Aspazijas savstarpējā sarakste 1894.–1929. saņem vienu no pirmajiem četriem UNESCO programmas Pasaules atmiņa Latvijas nacionālā reģistra sertifikātiem.
Iekļaušanai UNESCO programmas Pasaules atmiņas nacionālajā reģistrā bija iesniegtas 12 nominācijas, no kurām ekspertu komisijas speciālisti rūpīgā darbā izraudzījās četras:
- Eduarda Krauca fotonegatīvu uz stikla pamatnes kolekcija – Ķeguma spēkstacijas celtniecības gaita 1936.-1940.
- Sibīrijā rakstītas vēstules uz bērza tāss
- Raiņa un Aspazijas savstarpējā sarakste 1894.–1929.
- Latvijas Centrālās Padomes Memorands. Rīga, 1944. gada 17. marts
Ceturtdien, 11. februārī, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā svinīgā pieņemšanā atklāja UNESCO programmas Pasaules atmiņa Latvijas nacionālo reģistru un sumināja tajā iekļautās nominācijas. Pasākumu atklāja UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas prezidenta, Pasaules atmiņu Latvijas nacionālās komisijas priekšsēdētāja, Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktora Andra Vilka, Latvijas Republikas kultūras ministra Inta Dāldera, bijušās Latvijas valsts prezidentes, folkloras pētnieces, akadēmiķes Vairas Vīķes- Freibergas svinīgās uzrunas.
Sertifikātus par nomināciju Raiņa un Aspazijas savstarpējā sarakste 1894. – 1929. saņēma Rakstniecības un mūzikas muzeja direktore Ilze Knoka un Memoriālo muzeju apvienības direktore Rita Meinerte. Nomināciju prezentēja kolekciju krātuves galvenā krājuma glabātāja Anna Egliena, iepazītinot ar unikālās kolekcijas apjomu, glabāšanas vēsturi, turpmākajiem nodomiem Raiņa un Aspazijas savstarpējā sarakstes glabāšanā un pieejamības veicināšanā. Sertifikātus pasniedza režisore un dramaturģe Baņuta Rubess, kura uzsvēra milzīgā pētnieku darba nozīmību, savācot, saglabājot, atšifrējot, reizēm arī aizsargājot Raiņa un Aspazijas epistulāro attiecību vēsturi, kas atklāj gan viņu personīgās attiecības, gan radošo procesu, gan vēsturisko fonu.
Raiņa un Aspazijas sarakste aizsākusies līdz ar dzejnieku iepazīšanos 1894. gadā un turpinājusies līdz Raiņa nāvei 1929. gadā. Vēstules ataino ne tikai divu radošu personību dzīves notikumus, bet arī stāsta par Latvijas kā neatkarīgas valsts tapšanu, laikmeta sabiedriskajiem, politiskajiem un kultūras procesiem Latvijā, Eiropā un pasaulē. Dokumentārais mantojums ir 1154 Aspazijas vēstules Rainim un 1345 Raiņa vēstules Aspazijai.
UNESCO programma Pasaules atmiņa dibināta 1992. gadā ar mērķi saglabāt pasaules dokumentāro mantojumu, paplašināt piekļuvi tam un veicināt tā izziņu visā pasaulē neatkarīgi no konkrētā dokumenta izcelsmes vietas. UNESCO Latvijas nacionālā reģistra mērķis ir veicināt Latvijas nozīmīgākā dokumentārā mantojuma saglabāšanu, pieejamību un atpazīstamību Latvijā un starptautiski.
Programmas Pasaules atmiņa starptautiskajā reģistrā 2001. gadā tika iekļauts Dainu skapis, īpaši izceļot tā unikālo saturu un tā saikni ar joprojām dzīvajām nemateriālā kultūras mantojuma tradīcijām Latvijā. 2009. gadā starptautiskajā reģistrā tika iekļauta Baltijas valstu kopīgi sagatavotā nominācija Baltijas ceļš – cilvēku ķēde trīs valstu vienotiem centieniem pēc brīvības, kurā apkopota virkne materiālu, kas liecina par 1989. gada 23. augusta notikumiem Baltijā – dokumenti, fotogrāfijas, video un cits dokumentārais mantojums.
