Rūta Līcīte par izstādi “Himnai 100”

“Uzlūkojot šādu instrumentu, varētu likties, kam gan ir nepieciešams instruments bez skaņas. Bet tēvam tas aizvietoja vienīgajā brīvajā dienā īstās klavieres, kad viņš izņēma koferīti no lāviņas apakšas, atlocīja šo klaviatūru, un, tikai ar iekšējās dzirdes palīdzību iztēlodamies, kā tas varētu skanēt, centās kaut nedaudz komponēt.”
RMM video stāstu sērijā RMM Dokumentēšanas nodaļas speciāliste Rūta Līcīte stāsta par unikālu eksponātu – bezskaņas jeb tā sauktajām mēmajām klavierēm, kas savā laikā piederējušas Rūtas tēvam – komponistam un pedagogam Jānim Līcītim, kurš, tāpat kā daudzi tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, 1940. gadu beigās un 1950. gadu sākumā tika ierauts nežēlīgajā staļinisko represiju plūsmā. Līcītis tika apcietināts 1950. gada vasarā. Viņa ceļš veda caur čekas pagrabiem un galu galā viņš nonāca Vorkutā, stingrā režīma nometnē.
“Es domāju, ka tā ir unikāla liecība par tautas gara spēku, dvēseles spēku, neiznīdējamo mūzikas mīlestību, kas ir bijusi dzīva arī visnežēlīgākajos ārējos apstākļos”, stāsta Rūta Līcīte.