Rakstu arhīvs

Atbalstītāji




Sadarbojamies

Diskusija par privātās dzīves robežām muzejos, rakstniecībā un plašsaziņas līdzekļos

Rainis Majoru pludmalē 1929. gadā. Foto: O. Mētra

Rainis Majoru pludmalē 1929. gadā. Foto: O. Mētra

Trešdien, 3. martā, pulksten 17:30 Rakstniecības un mūzikas muzejs pasākumā Piedod, mister Selindžer! aicina uz sarunu par privātās dzīves nozīmi un robežām.

Pasākumā Rakstniecības, teātra un mūzikas kolekciju krātuves Rakstniecības krājuma glabātāja Sarmīte Līdaka iepazīstinās ar muzeja pieredzi, vācot un glabājot liecības par rakstnieku darbu; rakstniece Laima Muktupāvela dalīsies biogrāfisku darbu rakstīšanas pieredzē; rakstniece Māra Svīre komentēs Riharda Bargā un Agitas Dragunas precedentu – personas cieņas un goda aizskārumu literārā darbā, kā arī dalīsies pārdomās par to, kur rodama šaurā robeža starp tenku un leģendu; savukārt žurnāla Privātā dzīve pārstāvis pastāstīs par tēmām, kuras interesē lasītājus un kādi ir šīs intereses iemesli, kā arī dalīsies pieredzē par sarežģījumiem, kas rodas, rakstot par privātās dzīves tematiku.

2010. gada 27. janvārī 91 gada vecumā miris amerikāņu rakstnieks Džeroms Deivids Selindžers. Vairāk kā pusgadsimtu rakstnieks bija dzīvojis noslēgtībā, viņa nāve guva plašu atspoguļojumu gan Latvijā, gan visā pasaulē. Kāpēc cilvēkus tik ļoti interesē slavenību dzīve? Cik daudz mēs gribam un cik daudz mums ir ļauts ieskatīties radošo cilvēku darbā un attiecībās? Sarunā Piedod, mister Selindžer! mēģināsim atbildēt uz šiem un citiem jautājumiem.

Kāpēc muzeja krājumā ir atrodams Plūdona zelta zobs? Kas valkājis Aspazijas apakškreklu? Ko mums pastāsta Zīverta drēbju pakaramais un ko slēpj Raiņa peldkostīms? Visas šīs lietas ir atrodamas Rakstniecības, teātra un mūzikas muzeja krātuvē, tādēļ var rasties jautājums – ar ko gan muzejs atšķiras no bieži vien zākātās dzeltenās preses? Vai privātajai dzīvei un pazīstamu cilvēku personīgajām lietām ir noilgums? Cik daudz mums būtu jāzina par mūsu elkiem – rakstniekiem, dzejniekiem, režisoriem? Aspazijas un Raiņa sarakste saņēmusi UNESCO programmas Pasaules atmiņa Latvijas nacionālā reģistra sertifikātu, taču savā būtībā tā ir divu cilvēku personīga saruna – vēstules ataino Latvijas kā neatkarīgas valsts tapšanu, laikmeta sabiedriskos, politiskos un kultūras procesus Latvijā, Eiropā un pasaulē, taču tās stāsta arī par divu radošu personību dzīves notikumiem.

Diskusijā aicināts piedalīties ikviens interesents!

Pasākumi Rakstniecības un mūzikas muzejā notiek katru trešdienu plkst. 17.30

Ieejas maksa Ls1,50 (cenā iekļauts izstāžu Dažas latviskas vērtības un Mūzikas instrumenti Latvijā apmeklējums)