No kreisās: Laima Muktupāvela un Māra Svīre
3. martā Rakstniecības un mūzikas muzejā notika pasākums Piedod, mister Selindžer!. 2010.gada 27. janvārī 91 gada vecumā miris amerikāņu rakstnieks Džeroms Deivids Selindžers. Vairāk kā pusgadsimtu rakstnieks bija dzīvojis noslēgtībā, viņa nāve guva plašu atspoguļojumu gan Latvijā, gan visā pasaulē. Kāpēc cilvēkus tik ļoti interesē slavenību dzīves? Cik daudz mēs gribam – un cik daudz mums ir ļauts ieskatīties radošo cilvēku darbā un attiecībās? Diskusija par privātās dzīves robežām muzejā, literatūrā, plašsaziņas līdzekļos aizsākās mierīgi, bet noslēdzās visai karsti.
Rakstniecības, teātra un mūzikas kolekciju krātuves Rakstniecības krājuma glabātāja Sarmīte Līdaka, kas iepazīstināja ar dažādiem interesantiem klasiķu personīgās dzīves priekšmetiem, atzina, ka muzejam nav bijušas problēmas ar kāda cilvēka privātās dzīves vai goda un cieņas aizskārumu. Priekšmetu iesniedzēji gluži pretēji parasti tieši vēlas, lai viņu lietas tiktu izstādītas pēc iespējas agrāk un, vēlams, pastāvīgajā ekspozīcijā.
Rakstniece Laima Muktupāvela dalījās savā pieredzē, rakstot biogrāfiskus romānus par Emīliju Benjamiņu un brāļiem Imantu un Gido Kokariem. Runājot par atklātības pakāpi biogrāfiskā literatūrā, prozaiķe pauda viedokli, ka intīmākas detaļas vai ne visai glītas dzīves situācijas un cilvēku kļūdas rada pilnīgāku priekšstatu par cilvēku, svarīgi tikai, kā šīs lietas pasniedz. Laima Muktupāvela atzina, ka viņu neinteresē rakstīt par „baltajiem tētiņiem un māmiņām”, tāpat uzsvēra, ka cilvēka spēja atklāt un atzīt savas kļūdas arī publiski liecina par pieaugušu personību, kura nav kā bērns, kas savas blēņas paslēpj zem skapja.
Cits skatījums šajā jautājumā bija rakstniecei Mārai Svīrei, kura pastāstīja gan par pašas tamborēto džemperi, kas nu jau kādu laiku glabājas Rakstniecības, teātra un mūzikas kolekciju krātuvē, gan dalījās rakstīšanas ieradumos, gan pauda uzskatus par personas tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību. Rakstniece iestājās pret rakņāšanos otra pagultē, piemērojot privātās dzīves neaizskaramībai klasisko demokrātijas brīvības principu, ka viena indivīda brīvība beidzas tur, kur tā aizskar cita indivīda brīvību.
Diemžēl pēdējā brīdī sava pārstāvja ierašanos atteica žurnāls Privātā Dzīve. Tomēr diskusijas spraigumu radīja pasākuma apmeklētājas Latvijas Universitātes studentes Olgas Procevskas iebildums pret sarunās dominēt sākušo viedokli, ka citu privāto dzīvju intīmās detaļas interesē tikai zemiskus cilvēkus. Olga Procevska pauda viedokli, ka tā ir cilvēkam dabiska vēlme un to noliegt ir liekulība.
Pasākuma noslēgumā visiem bija iespēja aplūkot Aspazijas krekliņu, Raiņa peldkostīmu un citus interesantus eksponātus.
