LIELIE MAZIE DZIESMU SVĒTKI
No 1. jūnija līdz 15. septembrim Rakstniecības un mūzikas muzejā skatāmā izstāde Lielie mazie dziesmu svētki veltīta Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku piecdesmitgadei. Izstāde vēsta par svētku priekšvēsturi, tapšanu un attīstību. Līdz šim Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku vēsture nav tikusi mērķtiecīgi apkopota, arī izstādes laikā esošie un bijušie svētku dalībnieki tiek aicināti piedalīties ar saglabātajām svētku liecībām.
Svētku dalībniekiem vairāk par faktiem un skaitļiem atmiņā palikuši gan piedzīvojumi un jautrība mēģinājumos, gan svinīgās izjūtas svētku koncertos. Izstāde ar fotoattēliem, svētku simboliku un dažādiem priekšmetiem – svētku lieciniekiem – rada īpašo svētku noskaņu un ļauj ieskatīties senākos un jaunākos Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos.
MŪZIKAS INSTRUMENTI LATVIJĀ
Izstāde piedāvā unikālu mūzikas instrumentu kolekciju, kas koncentrētā, taču priekšmetiski bagātā formā ļauj gūt priekšstatu par instrumentu būves vēsturi Latvijā. Izstādē eksponēti ap 200 dažāda senuma mūzikas instrumenti – no visvienkāršākajiem, tautā lietotajiem (trejdekšņi un zvani, stīgu un pūšaminstrumenti) līdz profesionālajā mūzikā izmantojamo instrumentu dažādiem veidiem (apmēram 50 senas klavieres , ērģeles, harmoniji, stīgu instrumenti, pūšamie un sitaminstrumenti). Ekspozīciju papildina mehāniskie mūzikas instrumenti (mūzikas kastītes, leijerkaste, pianola), arī dažādas atraktīvas skaņu ierakstīšanas un atskaņošanas ierīces (gramofoni, patafoni, tāpat arī ierakstu uzglabāšanas paraugi, sākot no vaska ierakstu ruļļiem un platēm līdz CD). Aicinām apmeklētājus izmēģināt pianolas spēlēšanas tehniku.
Baumaņu Kārļa zāle veltīta īpašam priekšmetam – klavierēm, kas piederējušas Latvijas valsts himnas Dievs, svētī Latviju! autoram Baumaņu Kārlim. Šī izstāde ir stāsts par laiku, kad Latvijas valsts vēl bija tikai nākotnes ideja, bet dziesma, kam bija lemts kļūt par šīs valsts himnu, jau bija sacerēta. Tas ir stāsts arī par to, cik liela loma latviešu tautas pašapziņas veidošanā bija dziesmai un mūzikai, jo zem Dziesmu svētku karogiem latvieši vienmēr ir drīkstējuši pulcēties un dziedāt. Un tas ir stāsts par cenzūru – reti šķirstītu lappusi Latvijas himnas vēsturē.
Grietiņas zālē radīta laikmeta noskaņa – iespaids par 19. gadsimta daudzveidīgo Rīgas kultūras un muzikālo dzīvi. Rīgas klaviermeistaru darinātas tāfelklavieres un flīģeļi, romantiskā rīdzinieka mājas salona atmosfēra, afišas un citas laikmeta liecības, kas raksturo kultūras dzīves raibo raksturu. Rīgā līdztekus pastāv profesionālā un diletantu mūzika, Eiropas izcilāko virtuozu un ne tik slavenu mūziķu vieskoncerti.
Rīdziniekus – latviešus, vāciešus, daudzo mazākumtautību pārstāvjus – interesē ne tikai iedziļināšanās augstajā mākslā, nozīmīga vieta ir arī izklaidei: cirkam, burvju, magu, žonglieru un zvēru dresētāju priekšnesumiem. Izklaides pasākumu afišas sola „lielu apoteozi”, „miglu bildes” un „neparasti lielās Prūšu brīnumdāmas” uzstāšanos. Tikmēr ārēji pieticīgākie sludinājumi aicina uz koncertiem, kuros uzstājas pasaulslaveni mūziķi – Rihards Vāgners, Hektors Berliozs, Klāras Šūmane un citi.
Par godu Grietiņas zāles atklāšanai Rakstniecības un mūzikas muzejs izdevis avīzi Rigasche Musikschau/ Rīgas Mūzikas Apskats, kas sniedz paplašinātu informāciju tēmā īpaši ieinteresētiem apmeklētājiem.
Kā radies Grietiņas zāles nosaukums? To, iejūtoties zāles atmosfērā, uzminēs izstādes apmeklētājs.
Spēlmaņu zāle iepazīstina ar galvenajiem latviešu tradicionālajā mūzikā lietotajiem pašskaņiem, sitaminstrumentiem, pūšaminstrumentiem, stīgu instrumentiem un to spēlētājiem, kā arī ar seno instrumentu rekonstrukcijām un spēli mūsdienās. Eksponāti pārsvarā raksturo mūzikas instrumentu darināšanas un lietošanas tradīciju 19. gadsimta beigās, kad aizsākās tautas mūzikas bagātību vākšanas darbs, un 20. gadsimtā.
