Izdevniecības Pils grāmatas var iegādāties Rakstniecības un mūzikas muzeja kasē muzeja darba laikā.
Emīls Dārziņš Mēness meti, saules stīga
Emīla Dārziņa apceres un vēstules; laikabiedru atmiņas un apceres par komponistu. Sastādītāja Zane Gailīte. Māksliniece Gita Okonova-Treice.
“Kur sākotne, kāds ceļam gals? Kas mums tevi īpašu dara: pirmais vai vairāk pēdējais kliedziens? – Varbūt tomēr īsais viducis starp pirmo un pēdējo. Sliežu ceļi un dzīves neceļi, trūkums un lepnības gars, amata brāļu patmīlības un nenovīdības raisīts publisks pazemojums, no izmisuma un iekšējās nelīdzsvarotības (vai varbūt no tīras palaidnības?) cēlusies aizmiršanās vīnā, sievietes, pašnāvības iespēja… Tamlīdzīgas vīzijas šajā liktenī itin kā dzelkšņi iecirtušies, pēcteču apziņā tās pārāk viennozīmīgi pieņemtas, rakstiski pavairotas, nereti – jo koši traģiski sentimentāli izkrāsotas. Pārāka par visu – mūzika, kas valdzina, saista un ielīst klausītājā kā brīnums, kam grūti pretoties, – skaņas, kurās īpaša burvība, sirdsvalodā izteikta, katram sevī sadzirdama un dvēselē ietverama.”
Pils, 2006, 472 lpp.
Ls 7
Jānis Vītoliņš Disidents vai nodevējs?
Aktiera un režisora Jāņa Vītoliņa dienasgrāmata, raksti un intervijas Gundegas Saulītes sakārtojumā. Mākslinieks Bruno Roze.
“Visbaigākais ir tas, ka es šajā kladē vairs nerakstu sev, bet it kā kādam, kas lasīs pēc manas nāves. Cenšos būt objektīvs. Objektīvs, lai visā Jaunatnes teātra dzīves drumslu atspulgā, vērtējot šo kolektīvu caur mani mūsu gadsimta 70.gados, viņš, tas, kuram patiesi interesēs redzēt problēmas attīstību kopsakarībā, spētu tikt nost no manas personiskās izkāpinātības, mana egocentrisma, lai viņam būtu vieglāk, lai nevajadzētu rakāties vienas dienas negludumu konfliktos, sīkās garastāvokļa un nervu eksplozijās. Šis man nezināmais, manas pēcnāves lasītājs radies tāpēc, ka nevis gribas būt labākam, nekā esmu patiesībā, bet gan tik tiešām viņš mani piespiež šo to atstāstīt it kā no kādas mierīgākas laika distances…”
Pils, 2004, 252 lpp.
Ls 4
Zibens apzeltīti. Mirdzas Bendrupes un Mirdzas Ķempes vēstules Vidvudam Eglītim
Sastādītāja Marta Balode. Māksliniece Gita Treice. Jāņa Petera ievadapcere.
Mīlestība ir kā putns, kas atlido, nejautājot, vai tiek gaidīts. Visticamāk, šīs vēstules būtu nonākušas kurtuvē, ja tās nebūtu saglabājusi sieviete, kura savu mūžu nodzīvojusi kopā ar vīrieti, kas tikai pēc 53 gadu kopdzīves šīs attiecības legalizē, noslēdzot oficiālu laulību.
Tas ir vesels sainis ļoti intīmu vēstuļu, ko diplomētam juristam, mākslas zinātājam un pianistam Vidvudam Eglītim ar nelielu gadu atstarpi sūtījušas, bet atbildi tā arī nav sagaidījušas, divas dzejnieces – Mirdza Bendrupe un Mirdza Ķempe. Daļu šīs korespondences nododam lasītājiem, jo abu dzejnieču vēstules nav tikai literatūrzinātnieku izpētes objekts – tajos pāri laikiem jūtama sāpe par nenotveramo.
No Mirdzas Ķempes vēstules Mirdzai Bendrupei 1954. gada 21. aprīlī: „Nāve ir vienīgā reālā un neapšaubāmā, bet dzīvība ir maldīga, nemierīga, pilna melu un māņu, un nežēlības, ko liek pastrādāt dzīvības instinkts, kas grib, lai dzīvojam un alkstam laimes par katru cenu. Protams, arī Tava dvēsele ir visu šo dēmonu varā bijusi…”
Pils, 2008, 240 lpp.
Ls 6,50
Zemgaliešu Biruta Sārtais skūpsts
Dzejas (1905 – 1906). Sastādītājs Kārlis Vērdiņš. Mākslinieks Armīns Ozoliņš.
“Zemgaliešu Birutai bez pārspīlējumiem vairāk nekā nav. Šī nelaimīgā un nožēlojamā rakstniece ar savu estētiski neciešamo tukšo seksuelo patosu izsprakst un apdziest kā mežā ieskrējuse raķete.”
Andrejs Upīts Latviešu jaunākās rakstniecības vēsture (1911)
“Viņa bija smalka, dzīva un gracioza – kā no citas pasaules mūsu tūļīgo inteliģento dāmu starpā. Cik atminos viņas seju, es redzu, kā tā smaida, pilna dzīvības alkuma un straujuma. Vēl ilgi mums nebūs tik brīvas un inteliģentas dzejnieces.”
Jānis Akuraters Dienu atspīdumi (1924)
Pils, 2005, 96 lpp.
Ls 1,50
Jānis Baltauss Ar miglu tev zīmēju naktskreklu
Dzeja. Sastādītāja Anita Stonkus. Māksliniece Lauma Palmbaha-Zukule.
Ar miglu tev zīmēju naktskreklu apkopti Jāņa Baltausa (1961 – 2000) dzejoļi, kas tapuši laikā no 1980. līdz 1990.gadam.
Šis krājums ir dzīve, nevis dzeja, jo katrs dzejolis ir drīzāk ātri un intensīvi izdzīvots, nekā gādīgi izaudzināts par dzejas pērli. Vienubrīd viņa dzejas tēls pasauli paņem plaukstās un līksmo par savu zemi kā rudzupuķi, citubrīd lūdz – paņem manu dzīvību zem sirds.
Grāmatā iekļautas arī notis Helvija Stengrevica, Ulda Marhileviča un Raimonda Macata dziesmām ar Jāņa Baltausa vārdiem.
Pils, 2003, 88 lpp.
Ls 1
Bruno Saulītis Mākoņu kumeļi
Dzejoļi (1942 – 1946). Komentāru autore Gundega Saulīte. Mākslinieks Bruno Roze.
Mākoņu kumeļus Bruno Saulītis sarakstījis nepilnu divdesmit četru gadu vecumā, taču pirmo reizi tie izdoti dzejnieka astoņdesmit gadu jubilejā, trīsdesmit divus gadus pēc autora nāves. Tagad mūsu priekšā ir grāmata ar savu likteni un savu noslēpumu. Šis liktenis cauri gadiem to iznesis dienasgaismā, liekot priecāties par jauneklīgi sirsnīgo dzeju, kurā jaušama stingra klasiskā skola, mērķtiecīgas un rezultatīvas formas studijas.
Mākoņu kumeļu dzeja ir dzīva, tagad to varam baudīt kā labi izturētu vīnu.
Pils, 2002, 112 lpp.
Ls 1
Velga Krile Svētlaimīgo sala
Lugas. Māksliniece Aiva Šteina. Velga Krile (1945-1991) bija talantīga latviešu dzejniece, kuras liktenīgā aiziešana atklāja gluži negaidītu viņas talanta šķautni – V. Kriles literārajā mantojumā ir daudz īpatnu, talantīgu lugu, kuru tematiskā ievirze ir radniecīga Rainim – ar bagātu vēsturisku, reliģisku un mitoloģisku zarojumu. Šāda tipa lugas mūsdienu dramaturģijā rada būtisku kopsaisti ar pasaules dramaturģijas strāvojumiem. Diemžēl latviešu lasītājam (un arī teātrim) V.Kriles lugas ir maz pazīstamas. Grāmata Svētlaimīgo sala ir iespēja iepazīties ar daļu no tām.
Pils, 1999, 272 lpp.
Ls 1
Egons Līvs Darbi (četros sējumos): 1949 – 1965 ; 1966 – 1972 ; 1973 – 1980; 1981 – 1989
Sastādītāji: Edīte Gūtmane, Ēriks Hānbergs. Mākslinieks Ojārs Pētersons.
Ēriks Hānbergs: “Egona Līva proza, scenāriji un dokumentējumi ir stabili paliekoši un arī mūsdienīgi uzrunājoši. Tāpēc jau arī šis daiļrades atlases kopojums četros sējumos ar nosaukumu “Darbi”. Kopvirsraksta autors – Ilgonis Bērsons.”
Egona Līva darbi sakārtoti hronoloģiskā secībā, ievērojot to publicēšanas laiku, nepublicētajiem darbiem – sarakstīšanas laiku.
Pils, 2004, 525 lpp.
Pils, 2005, 533 lpp.
Pils, 2006, 493 lpp.
Pils, 2007, 669 lpp.
Katra sējuma cena: Ls 5
Enciklopēdija Teātris un kino biogrāfijās I
A-J. Izdevuma sastādītāja, galvenā redaktore un darba grupas vadītāja – Māra Niedra. Mākslinieks Aleksandrs Busse. Fotogrāfs Jānis Deinats. Grāmatu sērijas “Latvijas un latvieši” 3 sējumu enciklopēdija “Teātris un kino biogrāfijās” iecerēta kā mūsdienīgs izdevums par teātra un kino darbiniekiem, saistošs un vērtīgs uzziņas materiāls visiem, kas interesējas par teātra un kino mākslu. Enciklopēdijas veidotāju redzeslokā ir Latvijas dramatisko, leļļu, operetes, radio un televīzijas teātra, mākslas, dokumentālo un animācijas filmu mākslinieki. Šķirkļu saraksts izstrādāts, konsultējoties ar teātra un kino nozares speciālistiem. Grāmatā iekļautas Latvijas aktieru, režisoru, operatoru, scenogrāfu, teātra un kino zinātnieku, komponistu, kostīmu mākslinieku un citu ar teātra un kino nozari saistīto personu biogrāfijas. Nav aizmirsti profesionālie teātra mākslinieki, kuri pēc Otrā pasaules kara darbojušies trimdas teātrī, arī tie mākslas darbinieki, kuru likteņi traģiski noslēgušies Padomju Savienībā. 1.sējuma sagatavošanā veikts apjomīgs pētnieciskais darbs, materiālu apkopošana un atlase, īpaši par laikaposmu no 1920. gada līdz 1945. gadam. Tādējādi latviešu teātra un kino vēstures apritē ienākuši agrāk nepublicēti fakti un fotomateriāli, galvenokārt par Rīgas mazajām skatuvēm, ceļojošajiem un perifērijas teātriem. Atbilstoši izdevuma profilam bagātīgs ilustratīvais materiāls. Fotoattēli ilustrē un informatīvi papildina radošās biogrāfijas. Attēlu izvēli ietekmējusi gan materiālu pieejamība, gan to kvalitāte. Biogrāfijām pievienoti literatūras saraksti, uzrādot nozīmīgākos ziņu avotus.
Pils, 1999, 464 lpp.
Ls 3
Enciklopēdija Teātris un kino biogrāfijās II
K-Ņ. Izdevuma sastādītāj un atbildīgā redaktore – Māra Niedra. Mākslinieks Aleksandrs Busse.
Pils, 2002, 464 lpp.
Ls 5
Tatjana Vlasova Labi aizmirsts vecais
Татьяна Власова Хорошо забытое старое
Grāmata Labi aizmirsts vecais stāsta par Konstantīnu Ņezlobinu, režisoru, aktieri, 1883.gadā dibinātā Rīgas Krievu teātra vadītāju (1902 – 1909), kurš sāka veidot pastāvīgu teātra trupu, uzaicinot strādāt tajā aktierus no Maskavas Dailes teātra. Ņezlobina darbības laikā Rīgas Krievu teātris piedzīvoja strauju māksliniecisko augšupeju. Tatjanas Vlasovas grāmatā pirmo reizi tiek piedāvāti Sanktpēterburgas, Maskavas un Rīgas arhīvos un muzejos atrasti materiāli, kā arī unikālas fotogrāfijas ar Konstantīnu Ņezlobinu un viņa laikabiedriem. Grāmata krievu valodā.
Pils, 2002, 124 lpp.
Ls 1
Broņislava Martuževa Trejdeviņas jāņuzāles
Broņislavas Martuževas dzejas izlasē Trejdeviņas jāņuzāles iekļauti pārsvarā 21. gadsimta sākumā sacerēti dzejoļi, bet ir arī senāki darbi – no 20.gadsimta astoņdesmitajiem un pat piecdesmitajiem gadiem. Māksliniece Gundega Rancāne.
Pils, 2005, 200 lpp.
Ls 2,50
