http://rmm.lv/wp-content/uploads/2021/01/Audio-Radio_Ezeriņš_garais.mp4 Latviešu noveles tradīciju pamatlicējs Jānis Ezeriņš (1891 – 1924) izklaidi apvienojis ar radošā materiāla ieguves ceļiem – Ezeriņš krājis notikumus, pieredzes, cilvēkus, un to visu pierakstījis savās piezīmju grāmatiņās, no kurām vēlāk izauga Jāņa Ezeriņa noveļu sižeti.
Velga Krile — savrupa personība, teju pasaku tēls, atturīga, noslēpumaina. Savas vēstules mātei viņa bieži paraksta Tavs Čerītis. Tas ir tēls no kādas pasakas, ko bērnībā māte lasījusi Velgai. Lielāko dzīves daļu dzejniece pavada ārpus Rīgas, tālu no lielpilsētas kņadas un literāro aprindu bohēmas. Tur Velgai ir pašai sava karaļvalsts un pils, kur viņa vienlaikus ir princese un Pelnrušķīte. Tā viņu nodēvē Imants Auziņš krājuma "Sikspārnis. Rekviēms" pēcvārdā.
Edvarts Virza (1883-1940), latviešu erotiskās dzejas meistars, bijis ne tikai liels dzejnieks, bet arī liels sieviešu cienītājs, par ko saglabājušies laikabiedru stāsti. Turklāt vārda meistars izklaidējies, radot mītus par sevi.
Dzejnieks un rakstnieks Aleksandrs Čaks (īstajā vārdā Aleksandrs Čadarainis, 1901. — 1950.) prata ne vien ražīgi strādāt, bet arī iepriecināt savus draugus literātus ar lieliskām paša ceptām pankūkām.
Dzejnieks Pēters Brūveris (1957 – 2011) pēc vairāku dienu bohēmas ar amata brāļiem, apzinoties, ka pienācis darbu nodošanas termiņš, pašizolējās savā istabā, dzimtas mājās “Kalējos”, atslēdza telefonu, uzvārīja stipru melno tēju un intensīvi strādāja no sešiem rītā līdz pat vēlam vakaram.
Rakstniecības un mūzikas muzeja septembra mēneša priekšmets ir režisora un Latvijas leļļu animācijas pamatlicēja Arnolda Burova lelles no 1978. gada filmas "Vanadziņš". Tās pamatā ir rakstnieka Viļa Lāča 1936. gadā sarakstītais stāsts ar tādu pašu nosaukumu.
Šogad Raiņa trimdā sarakstītajai lugai "Jāzeps un viņa brāļi" paliek simts gadi. Lugu Rainis sācis rakstīt jau 1909. gadā, taču tā tiek izdota tikai 1919. gadā, kad viņš atrodas emigrācijā Šveicē.
Rakstniecības un mūzikas muzejs