Rakstniecības un mūzikas muzejs

Liānas Langas dzejoļa citāta ilustrācija, Ilmāra Blumberga oriģinālgrafika – dāvana dzejniecei 2010. gadā. RMM kolekcija: Lan. Md 1/1, RTMM 808817. “Kā cilvēki “satiltojas” viens ar otru, ir tiešām ļoti negaidīti, un šeit izveidojas četrstūris – Valda Melgalve, Ilmārs Blumbergs, Džeroms Selindžers un es, Liāna Langa.” RMM rubrikā “Pierakstīts muzejā”…

“Šī cepure ir piedzīvojusi trimdas un Latvijas Dziesmusvētku ovācijas. Tā kā man viņa sirdij ir ļoti tuva. Un es priecājos, ka viņa paliks jūsu labā gādībā, cerams, uz ilgiem laikiem,” par RMM marta krājuma jaunieguvumu stāsta bijusī Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Ar rokām izšūto krāsaino sievas linu galvassegu ir…

“[Šis priekšmets] bez šaubām ir liels retums. Ir gredzeni, ir zīmuļi, zīmuļu gali, kas ielikti patronas čaulītē… Ziniet, karavīram nekā lieka nebija. /../ Šis medaljoniņš bija atrasts kaujas laukā, un tas tiešām ir nācis no latvieša,” par RMM janvāra krājuma jaunieguvumu – 1910.gada Vispārējo latviešu Dziesmu svētku piemiņas medaļu stāsta…

Rakstniecības un mūzikas muzeja decembra krājuma jaunieguvums ir diriģenta Imanta Rešņa muzejam dāvinātā vijoļmeistara Mārtiņa Zemīša būvētā vijole. “Te ir stāsts par to, ka es, vienreiz būdams Tukumā, staigāju pa tirgu. /../ Un vienam uz žigulīša motorpārsega ir izliktas trīs vijolītes. Kur viņš viņas bija ņēmis? Un kāpēc trīs? To…

“1992. gadā pavasarī, 16. aprīlī Pēterim ir dzimšanas diena, un es tieši tajā laikā veidoju filmu par Aleksandru Pelēci. Mēs bijām kādu mēnesi projām Talsos, Talsu viesnīcā, un es domāju, - nu es viņam uzadīšu, jo bija tā, ka mēs bijām tā kā sākuši satikties /../ Es nekad neiedomājos, ka tas tā varētu notikt, ka mums tiešām priekšā būtu vēl 30 gadi, tad es nebūtu tā steigusies adīt, jo Talsu viesnīcā nebija elektrība un es tādā sveču gaismā katru vakaru adīju.” Par RMM jaunieguvumu – Pētera Vaska džemperi stāsta viņa sieva, režisore Dzintra Geka. Džemperis uzadīts un dāvināts komponistam dzimšanas dienā pirms 29 gadiem.

Instruments, kas nonācis Rakstniecības un mūzikas muzeja īpašumā, ir vienīgais Latvijā zināmais trapecveida kabinetflīģelis, ko ap 1860. gadu vidu būvējis Kristians Genčs.

Rakstniecības un mūzikas muzeja krājuma jaunieguvums ir 19. gs. beigās/ 20. gs. sākumā ražots mūzikas sitaminstruments – zvaniņi.

Klavierbūves vēsture Latvijā ir ļoti maz pētīta. Informāciju par klavierbūves meistariem un instrumentiem var smelties seno laiku avīzēs, baznīcas grāmatās, bibliotēkās, arhīvos. Rakstniecības un mūzikas muzeja krājuma jaunieguvums ir unikāls pianīns, kuru 19. gadsimta 60. gados uzbūvējis klavierbūves meistars Karls Julius Auls. Stāsta mūzikas instrumentu vēsturnieks Elmārs Zemovičs.