Komentāri

Daina Sirmā: Daina Sirmā Ritai. Dievainēs, man šķiet, nav tagadnes, pagātnes,...
Daina Sirmā: Daina Sirmā Kārlim. Paldies par jautājumu. Lauzīju galvu visu die...
Kārlis: Ir sanācis uzmest acis krājumam. Neteiktu, ka mani izteikti aizrauj ...
Rita: Ļoti jauki, ka veidojat dikliēsu un valmieriešu piederības sajūtu...
Daina Sirmā: Māra Klaipa, paldies par jautājumiem. Vai Dievainēs tēloti reā...
Kārlis: Jaunā grāmata ir iezīmīga ar tekstu sadalījumu tematiskos dzejas ...
Daina Sirmā: Paldies par jaukajiem ievadvārdiem, Aivar Madri!...
Māra Klaipa: Dzejoļos ir łoti daudz personu vārdu un uzvārdu, un māju vārdu. ...
Zigurds Strīķis: Kādēļ Jūsu vēstures romāna darbībai ir izvēlēti tieši deviņ...
Arno: Nu tā, drusku sanāca greizi, nejauši palaidu atbildi, pirms izlaboj...
Arno: Šis ir tiešām nopietns jautājums. Godīga atbilde nav vienkārša....
Arno: Paldies par jautājumu! Palika daudz ārā. Tas ir dabiski. Dzīve ir ...
Olafs Rozītis: Vai, strādājot pie šī romāna, autoram bija svarīgi dekonstruēt ...
Riekstiņš: Gribēju pateikt paldies autoram par lasāmvielu un pajautāt, vai bij...
Vilnis Heinrihsons: Lielisks, aizraujošs projekts. Šķiet, ka varētu sarīkot pilnskan...
daina: Labdien! Konferences apmeklējumam nav jāpiesakās, taču nokļū...
Maija: Labdien! Kur var pieteikties konfrences apmeklējumam un vai nokļūš...
samanta: Man ir 15 gadi. šogad, ārpus klases lasīšanā, mums uzdeva izlaīt...
Olafs Rozītis: Ja "Apziņu" pieliktu muzejā pie sienas, vai tā būtu māksla?...
Anna Auziņa: Paldies par jautājumu! Es neteicu, ka darbošanās literatūrzinātn...

Rakstu arhīvs





Partneri













Elles ķēķis: kāda mīta rekonstrukcija

RTMM_552518-Sodums_Dzintars

Turpinām jaunākā “Stāstneša” numurā iepazīstināt ar tēmu “Dzīve pirms interneta”, ko apjomīgā izstādē “TEV IR PIENĀKUŠAS 1243 ZIŅAS. Dzīve pirms interneta. Pēdējā paaudze” Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā aktualizē arī Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs. Šoreiz stāsts būs par domubiedru grupu, kas veidoja leģendārā Elles ķēķa kodolu.   Vai tev kāro dzirdēt romantisku elēģiju? Vai lai, tēju dzerot, tev [...]

Lasīt tālāk rakstu – Elles ķēķis: kāda mīta rekonstrukcija

Rokraksti trijās paaudzēs. Virza, Hānbergs, Salējs

RTMM_578272(1)-Virza_Edvards

Lai arī mūsdienās rakstnieki ērtības labad savus darbus pārsvarā rada datorrakstā, daudzi literāti atzīst, ka rokrakstā tapušie darbi viņiem joprojām šķiet autentiskāki, taustāmāki, tātad “dzīvāki”. “Dzīvāki” arī tādā ziņā, ka pats autors vai lasītājs (ja ir tāda iespēja) vēlāk var izsekot radošā darba procesam, savukārt datorrakstā labojumi visbiežāk paliek neredzami. Šajā publikācijā apskatīsim RMM jaunieguvumu [...]

Lasīt tālāk rakstu – Rokraksti trijās paaudzēs. Virza, Hānbergs, Salējs

Katordznieki, bardi un bītli. Cittautu ietekme latviešu protesta dziesmās

Pastkarte ar dziesmu "Latvija, mosties!"

Pretestību svešai varai, ienaidniekiem vai jebkāda cita veida ļaunumam latvieši izsenis izteikuši dziesmās. Iesākumā tās ir tautasdziesmas, kurās pausts naids pret vācu muižkungiem: “Mella čūska miltus mala Vidū jūras uz akmeņa. Tos būs ēsti tiem kungiem, Kas bez saules strādināja.” Līdz ar pirmo Dziesmu svētku notikumiem un pirmajām latviešu komponistu patriotiskajām kora dziesmām aug dziedāšanas loma latviešu tautas kopības un [...]

Lasīt tālāk rakstu – Katordznieki, bardi un bītli. Cittautu ietekme latviešu protesta dziesmās

Fotomirkļi Dzejas dienu vēsturē

Imants Ziedonis un Māra Zālīte pie Raiņa pieminekļa. 2000. gads. Foto: Jānis Žīgurs.

Septembris jau vairāk nekā 50 gadus aicina svinēt dzejas dzīres – šogad starptautiskais festivāls “Dzejas dienas” notiks no 7. līdz 17. septembrim, bet dažādi ar dzeju saistīti pasākumi visā Latvijā norisināsies visu mēnesi. Piedāvājam ieskatīties muzeja krājuma fotogrāfijās, kas atspoguļo leģendāras personības un notikumus Dzejas dienu noskaņās. Dzejas dienas Esplanādē pie Raiņa pieminekļa. 1987. gads. Foto: [...]

Lasīt tālāk rakstu – Fotomirkļi Dzejas dienu vēsturē

Leons Briedis pasaules kultūras kontekstā. Liecības RMM krājumā

Leona Brieža portrets

Leona Brieža vieta latviešu dzejā un kultūrā ir ļoti īpaša. Piederēdams spožajai pagājušā gadsimta 70. gadu dzejas paaudzes plejādei un pārstāvēdams arī Knuta Skujenieka un Ulda Bērziņa iedibināto atdzejas skolu, Leons Briedis izceļas ar īpašu hiperaktivitāti daudzās ar literatūru saistītās jomās. Līdzās daudzskaitlīgiem atdzejojumiem un tulkojumiem no romāņu valodām un citām valodu grupām (latīņu, rumāņu, aromīnu, [...]

Lasīt tālāk rakstu – Leons Briedis pasaules kultūras kontekstā. Liecības RMM krājumā

Mākslinieciskās fantāzijas elementi Velgas Kriles epistulārajā mantojumā

Velga Krile Stepana Razina tēlā. Dzejnieces pašportrets

Rakstniecības un mūzikas muzeja īpašumā nesen nonācis apjomīgs jaunieguvums, proti, dzejnieces Velgas Kriles (1946–1991) fotogrāfijas, vēstules, kas sūtītas kursabiedrenei un mūža draugam Mārai Valterei no 60. līdz pat 80. gadu beigām. Saskaņā ar testamenta nolikumu Velgas Kriles vēstules ļauts publiskot un nodot atklātībai tikai 25 gadus pēc autores nāves. Velga Krile latviešu padomju literatūras kopainā joprojām [...]

Lasīt tālāk rakstu – Mākslinieciskās fantāzijas elementi Velgas Kriles epistulārajā mantojumā

Šostakovičs un Latvija: kontakti un klātbūtne

Dmitrijs Šostakovičs un Edgars Tons

2016. gada 25. septembrī 110 gadu jubileja apritēja krievu komponistam Dmitrijam Šostakovičam (1906–1975). Viņš ir viens no nozīmīgākajiem 20. gadsimta skaņražiem, 15 simfoniju, sešu koncertu, trīs operu, trīs baletu, daudzu kamermūzikas darbu, teātra un kinomūzikas autors. Pēdējos gados uz Latvijas Nacionālās operas skatuves Rīgā iestudēta gan D. Šostakoviča opera “Mcenskas apriņķa lēdija Makbeta” jeb “Katerina [...]

Lasīt tālāk rakstu – Šostakovičs un Latvija: kontakti un klātbūtne

Kultūras grandi Līgo noskaņās. Fotogalerija

RTMM_33453-Brigadere_Anna

Viena no pirmajām latviešu kinofilmām “Vilkiem mests laupījums”, kas pirmizrādi piedzīvoja 1922. gadā, līdz mūsdienām diemžēl nav saglabājusies. Taču RMM krājumā ir uzņēmums no filmas epizodes, kurā tiek svinēts Līgo vakars muižas parkā. Centrā ar margrietiņu vainagu galvā Lilita Bērziņa – Emīlijas Laivenieces lomā; viņai blakus Vilis Segliņš – Sarkanais Juris, stāv no labās: 1. [...]

Lasīt tālāk rakstu – Kultūras grandi Līgo noskaņās. Fotogalerija

Diriģents un komponists Leo Blehs – Leonīda Vīgnera un Arvīda Jansona skolotājs

Leo Blehs

Rīga jau izsenis bijusi būtisks dažādu kultūru ietekmēts mūzikas centrs, kas savu starptautisko nozīmību nezaudēja arī līdz ar Latvijas valstiskās neatkarības iegūšanu. Te viesojušies, mazāku vai ilgāku laiku darbojušies daudzi pasaules mēroga mūziķi. Mūsu māksliniekiem tas neļāva ieslīgt provinciālismā un deva jaunus impulsus attīstībai. Viens no šādiem mūziķiem bija vācu diriģents un komponists Leo Blehs [...]

Lasīt tālāk rakstu – Diriģents un komponists Leo Blehs – Leonīda Vīgnera un Arvīda Jansona skolotājs

Gadsimta atraduma, Zentai Mauriņai adresēto vēstuļu, vāciskā daļa, 1913–1943

Zenta Mauriņa

Gadsimta atradums 2010. gada 8. septembrī, veicot būvdarbus un atrokot zemi pie ēkas Rīgā, Gregora ielā 1, uzņēmuma “PV pārvalde” strādnieki atrada Zentas Mauriņas (1897–1978) arhīva materiālus un nodeva tos Rakstniecības un mūzikas muzejam. Metāla kārbā bija vēstules un nedaudz cita veida materiāli. No atšifrētajām vēstulēm 700 ir latviski un 140 vāciski. Tieši šīs Zentai Mauriņai [...]

Lasīt tālāk rakstu – Gadsimta atraduma, Zentai Mauriņai adresēto vēstuļu, vāciskā daļa, 1913–1943

Lapa 1 no 41234