Rakstniecības un mūzikas muzejs (turpmāk – RMM) sadarbībā ar Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūtu, AS “Pasažieru vilciens” un Tukuma novada pašvaldību 3. maijā no plkst. 15.05 līdz plkst. 16.00 vilcienā “Tukums–Rīga” rīko zibakciju #Ziedonim90. Iedvesmojoties no Imanta Ziedoņa dzejoļa “Pats sev 90 gadu jubilejā vilcienā…
2023. gadu Rakstniecības un mūzikas muzejs iesāk ar jubileju – muzeja glabātais krājums sasniedzis viena miljona vienību apjomu. Atzīmējot īpašo notikumu, 3. februārī Rakstniecības un mūzikas muzejs saņēma dāvinājumu no pasaulslavenā vijolnieka Gidona Krēmera rokām – vijoli, uz kuras ir daudzu pasaulslavenu mākslinieku, arī paša Gidona Krēmera, autogrāfi. Foto: Agnese…
Rakstniecības un mūzikas muzeja augusta mēneša priekšmets ir diriģenta Imanta Jāņa Rešņa futrālis. “Šo futrālīti, es teiktu – grezno, man dāvāja Liepājas teātris manā 50 gadu jubilejā. Tā kā tā ir tāda zīmīga jubilejas dāvana no draugiem Liepājas teātrī. Jo kamēr nebija zāles, tādi nopietnāki…
“Trīs nošu lapas autora rokrakstā. Kaligrāfiski skaistas un vienkāršas. “Dievs, svētī Latviju!” – Baumaņu Kārļa visizcilākais un viszināmākais darbs. Latvijas nacionālās identitātes simbols, šīs izstādes varbūt pats vērtīgākais eksponāts, relikvija”, - tā par RMM izstādē “Himnai 100” apskatāmo kultūrvēstures liecību stāsta Aija Taimiņa, Dr.philol., vadošā pētniece, LU Akadēmiskās bibliotēkas Rokrakstu un reto grāmatu nodaļas vadītāja.
Kad nerakstu kādus zinātniskus vai populārzinātniskus opusus, tad mana vislabākā atpūta vai relaksēšanās ir labas klasiskās vai dažkārt arī modernās dzejas lasīšana.
Informējam, ka RMM lasītava 10. jūnijā būs slēgta. Paldies par sapratni!…
Šogad ikgadējā konference būs veltīta pārmiju tēmai, kas rosinās pievērsties un iedziļināties idejās un atklāsmēs par virzības, transformācijas un izaugsmes procesu. Visos referātos ir iezīmētas robežsituācijas un to rezultāti latviešu kultūrā un tās fenomenos.
Annai Lācis veltītais stends “Grimmwelt” muzejā Kaselē. Priekšplānā esošajā vitrīnā redzams lakats, kuru režisorei Annai Lācis un viņas dzīvesbiedram Bernhardam Reiham 1950.gadu vidū dāvināja dramaturgs Bertolds Brehts. Lakata dizainu par godu 1951.gada Vispasaules jaunatnes un studentu festivālam Berlīnē radījis mākslinieks Pablo Pikaso. Šis ir viens no izstādei deponētajiem 24…
Šie cilvēki – Linards Tauns, Gunars Saliņš, Jānis Krēsliņš, Baiba Bičole, Aina Kraujiete, Rita Gāle, Teodors Zeltiņš, Nikolajs Kalniņš, Sigurds Vīdzirkste, Frīdrihs Milts un citi – apaudzēja Elles ķēķa vārdu ar dažnedažādiem ellīgiem un bohēmiskiem apzīmējumiem, radot mītu par jaunību, apskaužamu talantu un jaunās pasaules iekarošanu.
Šajā publikācijā apskatīsim RMM jaunieguvumu – padomju periodā noklusētā dzejas dižgara Edvarta Virzas vērtīgos rokrakstus, kā arī uzklausīsim mūsdienu autorus – rakstnieku, publicistu Ēriku Hānbergu un dzejnieku Māri Salēju, kuri joprojām daudzu savu tekstu melnrakstus veido rokrakstā.
Rakstniecības un mūzikas muzejs