Komentāri

Arno: Nu tā, drusku sanāca greizi, nejauši palaidu atbildi, pirms izlaboj...
Arno: Šis ir tiešām nopietns jautājums. Godīga atbilde nav vienkārša....
Arno: Paldies par jautājumu! Palika daudz ārā. Tas ir dabiski. Dzīve ir ...
Olafs Rozītis: Vai, strādājot pie šī romāna, autoram bija svarīgi dekonstruēt ...
Riekstiņš: Gribēju pateikt paldies autoram par lasāmvielu un pajautāt, vai bij...
daina: Labdien! Konferences apmeklējumam nav jāpiesakās, taču nokļū...
Maija: Labdien! Kur var pieteikties konfrences apmeklējumam un vai nokļūš...
samanta: Man ir 15 gadi. šogad, ārpus klases lasīšanā, mums uzdeva izlaīt...
Olafs Rozītis: Ja "Apziņu" pieliktu muzejā pie sienas, vai tā būtu māksla?...
Anna Auziņa: Paldies par jautājumu! Es neteicu, ka darbošanās literatūrzinātn...
Jānis: Anna, sirsnīgs paldies par grāmatu! Intervijā Jūs, šķiet, runā...
Rihards Bargais: Pienāca viens brīdis, kad dzejā man neiepatikās abstrakcijas un tr...
Olafs Rozītis: Kas prozā bija tas būtiskākais, kas Jūs tai pievērsa? Vai arī J...
Rihards Bargais: Paldies par jautājumu, Labiekārtotāj. Jā, daļa teksta pirmoreiz p...
Labiekārtotājs: Paldies par labi pavadītu laiku! Vēlos pajautāt, cik lielā mērā...
Ivars Logins: Atkal eksperte kļūdās - latgalieši 1917.gada kongresā neprasīja ...
Rihards Bargais: Oh, Saulceri, paldies par jautājumu, bet reliģisko tēmu esmu nolēm...
Saulceris Vītiņš: Paldies autoram par saistošo lasāmvielu! Mani interesē - kas tie...
Žubīte: Ieinteresējāt par topošo 2. grāmatu! Vai tajā varētu tēlaini at...
Jānis Tomašs: Marija grāmatas galvenais varonis cieš no mīlestības radītajām s...

Rakstu arhīvs





Partneri













Aprīlis.Džanni Rodāri portrets

Kārļa Cīruļa darinātais Džanni Rodāri portrets.1964.gads. RTMM 719796

Šoreiz mēneša priekšmets – mākslinieka Kārļa Cīruļa darinātais itāļu rakstnieka Džanni Rodāri portrets.

Skrečborda tehnikā darinātais portrets tapis 1964.gada 5.janvārī, kad izcilais bērnu grāmatu rakstnieks Džanni Rodāri viesojas Rīgā un apmeklē arī mākslinieka darbnīcu. Portretu parakstījuši abi – gan mākslinieks, gan viņa modelis.

Rīgā šī vizīte ir ievērības cienīgs notikums, laikraksti vēsta gan par pašu rakstnieku, gan viņa gaitām mūsu zemē:

„Pēc profesijas viņš ir pedagogs, bet tai pašā laikā žurnālists, mūziķis un rakstnieks. Savā zemē un arī ceļojumos viņu visbiežāk redzam bērnu vidū.  Jā, jāiepazīst bērni, to sapņi, centieni, raksturs, lai rakstnieka grāmatu varoņi kļūtu arī par bērnu iemīļotiem varoņiem. Romā ir divas skolas, kur savus uzrakstītos darbus Rodari nolasa vēl nepublicētus. Tas, kā bērni reaģē uz jauno dzejoli, stāstu vai pasaku, arī izšķir šī sacerējuma likteni. Ja bērnus tas neaizrauj, viņi paliek vienaldzīgi, autors to pārstrādā tikmēr, kamēr tas nonāk līdz mazo klausītāju sirdīm.” (Cīņa, 1964.gada 5.janvāris)

„Visiem par lielu pārsteigumu Dž. Rodari lieliski prata latviešu tautas dziesmu «Pūt, vējiņi!». To viņš bija iemācījies Maskavā skolēnu Jaungada svētkos, kur bija dzirdējis šo dziesmu kora izpildījumā. Tā viņam ļoti iepatikusies, un dziesmas laikā dzejnieks bija pierakstījis notis. Jāpiezīmē, ka viņš pats ir ļoti muzikāls, prot spēlēt vijoli, klarneti un citus instrumentus.” (Cīņa, 1964.gada 7.janvāris)

„Džanni Rodari Rīgā pavadīja četras dienas. Viņš apmeklēja Pionieru pili [šobrīd: Rīgas Skolēnu pils] un Leļļu teātri, Rīgas pedagoģisko skolu, tikās ar skolēniem un bērnudārzu audzēkņiem, viesojās inženiera Placēna ģimenes jaunajā dzīvokli V.Tereškovas ielā [šobrīd: Buļļu iela]. Rakstnieks ilgi runāja ar inženiera meitiņām — Vinetu un Velgu, stāstīja itāliešu pasakas” – vēsta laikraksts „Dzimtenes Balss” 1964.gada 9.janvārī, un citē pašu rakstnieku: „Ceru, ka pēc visa, ko es redzēšu šeit, iznāks mana jaunā grāmata „Čipolīno ceļojums pa Latviju””.

Savs stāsts par portreta tapšanu ir pašam māksliniekam Kārlim Cīrulim:

„1960-to gadu sākumā biju nolēmis uztaisīt Rīgā uz vieskoncertiem iebraukušo ārzemju mākslinieku portretus. Viesnīcā „Rīga” es viņus uzmeklēju, un man izdevās uztaisīt daudzus no viņiem skrečborda tehnikā. Tas bija melni norāsots skrāpējams papīrs, un ar skalpeli melnā krāsa bija vajadzīgās vietās noņemama, tā kā parādījās zīmējums. Šajā tehnikā tad arī uztaisīju ārzemju slavenības, kuras visas bija ļoti pretimnākošas.” (rokraksts RTMM p106055)

RMM kolekcijā ir vairāki K.Cīruļa šādā tehnikā darināti portreti (igauņu diriģents un komponists Gustavs Ernesakss, poļu ērģelnieks Broņsilavs Rutkovskis, dziedātāji Albērs Lanss, Zinaīda Palli, Rihards Verro, dzejnieks un K.Cīruļa ģimenes draugs Jānis Sudrabkalns).

Komentāri slēgti.