Komentāri

Arno: Nu tā, drusku sanāca greizi, nejauši palaidu atbildi, pirms izlaboj...
Arno: Šis ir tiešām nopietns jautājums. Godīga atbilde nav vienkārša....
Arno: Paldies par jautājumu! Palika daudz ārā. Tas ir dabiski. Dzīve ir ...
Olafs Rozītis: Vai, strādājot pie šī romāna, autoram bija svarīgi dekonstruēt ...
Riekstiņš: Gribēju pateikt paldies autoram par lasāmvielu un pajautāt, vai bij...
daina: Labdien! Konferences apmeklējumam nav jāpiesakās, taču nokļū...
Maija: Labdien! Kur var pieteikties konfrences apmeklējumam un vai nokļūš...
samanta: Man ir 15 gadi. šogad, ārpus klases lasīšanā, mums uzdeva izlaīt...
Olafs Rozītis: Ja "Apziņu" pieliktu muzejā pie sienas, vai tā būtu māksla?...
Anna Auziņa: Paldies par jautājumu! Es neteicu, ka darbošanās literatūrzinātn...
Jānis: Anna, sirsnīgs paldies par grāmatu! Intervijā Jūs, šķiet, runā...
Rihards Bargais: Pienāca viens brīdis, kad dzejā man neiepatikās abstrakcijas un tr...
Olafs Rozītis: Kas prozā bija tas būtiskākais, kas Jūs tai pievērsa? Vai arī J...
Rihards Bargais: Paldies par jautājumu, Labiekārtotāj. Jā, daļa teksta pirmoreiz p...
Labiekārtotājs: Paldies par labi pavadītu laiku! Vēlos pajautāt, cik lielā mērā...
Ivars Logins: Atkal eksperte kļūdās - latgalieši 1917.gada kongresā neprasīja ...
Rihards Bargais: Oh, Saulceri, paldies par jautājumu, bet reliģisko tēmu esmu nolēm...
Saulceris Vītiņš: Paldies autoram par saistošo lasāmvielu! Mani interesē - kas tie...
Žubīte: Ieinteresējāt par topošo 2. grāmatu! Vai tajā varētu tēlaini at...
Jānis Tomašs: Marija grāmatas galvenais varonis cieš no mīlestības radītajām s...

Rakstu arhīvs





Partneri













Aprīlis. Aktrises Ances Silnovskas kurpes

Aktrises Ances Silnovskas kurpes, 1920. gadi. RTMM 312605

Laikā, kad beidzot var domāt par brienamo ziemas zābaku nomaiņu uz pavasarīgākiem un elegantākiem apaviem, aprīļa Mēneša priekšmeta godā izraudzītas  kurpes, kas piederējušas Liepājas teātra aktrisei Ancei Silnovskai (1892 – 1982).

Kurpes, kas tapušas 20. gadsimta 20. gados, ir tolaik ļoti populārs modelis. Šajos gados tapušajiem sieviešu apaviem raksturīga ādas siksniņa kājas augšpusē (1930. gados siksniņa atrodas jau zemāk) un apaļa podziņa tās aizsprādzēšanai. Septiņus centimetrus augstais papēdis liecina, ka šīs ir vakara jeb balles kurpes (ikdienas kurpēm papēža augstums tradicionāli varēja būt līdz pieciem centimetriem).

Kurpes gatavotas no bieza, zaļa zīda auduma ar ģeometriskiem zelta rakstiem. Tām ir ādas un auduma odere, purna daļas iekšpuses apdare (praktisku apsvērumu dēļ – lai nebojātu valkātāju zeķes) veidota no baltas dabīgās ādas. No dabīgas ādas ir arī kurpju pazole un papēdis. Pēdiņa iekšpusē gatavota no kokvilnas.

Kurpes izgatavotas rūpnieciski L. Aksjancova fabrikā, Rīgā. Uz pēdiņas kurpes iekšpusē norādīta L. Aksjancova firmas veikala adrese – Rīgā, Kaļķu ielā 27 (Vecrīgā, tagadējā Līvu laukuma rajonā; 2. pasaules kara laikā māja sagrauta). Šo skaisto balles apavu cena savulaik bijusi augsta – ap 50 latiem.

Aktrise Ance Silnovska kurpes valkājusi galvenokārt uz skatuves (šajos gados teātrī bija prakse, ka aktrises savus skatuves tērpus un aksesuārus gādāja pašas, sekojot līdzi aktuālākajām modes tendencēm un savstarpēji konkurējot ne tikai ar profesionālajām prasmēm, bet arī ar modernākajiem, krāšņākajiem un elegantākajiem tērpiem). Māksliniecei kurpes kalpojušas iestudējumos Ceļojošajā teātrī un vēlāk – Liepājas teātrī. Iespējams, tas arī izskaidro apavu labo stāvokli mūsdienās.

Ance Silnovska Rūdolfa Blaumaņa „Zagļu” iestudējumā Ceļojošajā teātrī 1931. gadā. Foto: E. Liepiņš. RTMM 452100

Ances Silnovskas skatuves mūžs saistās galvenokārt ar Liepāju, kur dažādos profesionālajos teātros viņa ar pārtraukumiem spēlējusi no 1908. līdz 1961. gadam. No 1921. līdz 1933. gadam Ance Silnovska strādāja Ceļojošajā teātrī, pēc tam atkal atgriezās Liepājas teātrī.

Liepājas teātros spēlējusi ne tikai Ance Silnovska (īstajā vārdā Anna), bet arī abas viņas māsas – Marija Silnovska (skatuves pseidonīms Austra Dārziņa) un Ilze Silnovska.

Fotogrāfijas un dažādas piemiņas lietas, arī šīs kurpes, toreizējam Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejam 1974. gadā dāvinājusi pati Ance Silnovska.

 

Komentāri slēgti.