Komentāri

Arno: Nu tā, drusku sanāca greizi, nejauši palaidu atbildi, pirms izlaboj...
Arno: Šis ir tiešām nopietns jautājums. Godīga atbilde nav vienkārša....
Arno: Paldies par jautājumu! Palika daudz ārā. Tas ir dabiski. Dzīve ir ...
Olafs Rozītis: Vai, strādājot pie šī romāna, autoram bija svarīgi dekonstruēt ...
Riekstiņš: Gribēju pateikt paldies autoram par lasāmvielu un pajautāt, vai bij...
daina: Labdien! Konferences apmeklējumam nav jāpiesakās, taču nokļū...
Maija: Labdien! Kur var pieteikties konfrences apmeklējumam un vai nokļūš...
samanta: Man ir 15 gadi. šogad, ārpus klases lasīšanā, mums uzdeva izlaīt...
Olafs Rozītis: Ja "Apziņu" pieliktu muzejā pie sienas, vai tā būtu māksla?...
Anna Auziņa: Paldies par jautājumu! Es neteicu, ka darbošanās literatūrzinātn...
Jānis: Anna, sirsnīgs paldies par grāmatu! Intervijā Jūs, šķiet, runā...
Rihards Bargais: Pienāca viens brīdis, kad dzejā man neiepatikās abstrakcijas un tr...
Olafs Rozītis: Kas prozā bija tas būtiskākais, kas Jūs tai pievērsa? Vai arī J...
Rihards Bargais: Paldies par jautājumu, Labiekārtotāj. Jā, daļa teksta pirmoreiz p...
Labiekārtotājs: Paldies par labi pavadītu laiku! Vēlos pajautāt, cik lielā mērā...
Ivars Logins: Atkal eksperte kļūdās - latgalieši 1917.gada kongresā neprasīja ...
Rihards Bargais: Oh, Saulceri, paldies par jautājumu, bet reliģisko tēmu esmu nolēm...
Saulceris Vītiņš: Paldies autoram par saistošo lasāmvielu! Mani interesē - kas tie...
Žubīte: Ieinteresējāt par topošo 2. grāmatu! Vai tajā varētu tēlaini at...
Jānis Tomašs: Marija grāmatas galvenais varonis cieš no mīlestības radītajām s...

Rakstu arhīvs





Partneri













Augusts. Ellijas Forseles-Rozentāles aube

Runājot par Latvijas un Somijas kultūras sakariem un saitēm, pirmām kārtām ir jāmin dziedātāja Ellija Forsele, kura apprecējās ar izcilo latviešu gleznotāju Jani Rozentālu, iemācījās latviešu valodu un tik ļoti iemīlēja latviešu kultūru, ka bieži pati tērpās latviešu tautastērpā. Tāpēc mēneša priekšmets šoreiz ir Ellijai Forselei-Rozentālei piederējusī aube.

Šī samērā greznā Kuldīgas novada aube darināta 20. gadsimta pirmajā pusē. RTMM 702039

Arī RMM Ellijas Forseles-Rozentāles kolekcijā esošajā fotoattēlā redzamas māte un meita – Ellija un Laila Rozentāles – latviešu tautastērpos.

Ellija un Laila Rozentāles latviešu tautastērpos. RTMM 399592

Ellija Forsele savos koncertos, kas notika gan Latvijā, gan Igaunijā, nereti izpildīja latviešu komponistu solodziesmas, kā arī latviešu tautasdziesmas. Tāpat šajos koncertos līdzās pasaules klasikas pērlēm skanēja somu komponistu darbi un somu tautasdziesmas.

Arī Jaņa Rozentāla radošajā darbībā liela nozīme Somijas zemei un kultūrai. Abi mākslinieki kopdzīves laikā iemīl viens otra dzimto zemi. Pēc vīra nāves Ellija Rozentāle izvēlas ar bērniem atgriezties Latvijā. „Lai man būtu iespēja uzaudzināt bērnus par tādiem pat Latvijas patriotiem, kāds bija viņu tēvs, es nevarēju un negribēju pazaudēt sakarus ar latvju tautu,” raksta Ellija Rozentāle.[1]

20 gadus pēc vīra nāves kādā sarīkojumā viņa notur runu, kurā saka: „Dažreiz divi cilvēku ceļi sastopas bez viņu gribas un ziņas. Tā arī notika ar mums. Rozentāls jau pirms mūsu iepazīšanās ir bijis manā dzimtenē, kur viņš iepazinās un sajūsminājās par Somijas skaisto dabu un par viņu tautu. Somu māksla viņam bija mīļa, un somu mākslinieki kļuva par viņa draugiem. Un tad nāca liktenīgā diena, kad mēs abi iepazināmies. Caur mūsu somu-latviešu precībām izveidojās tilts starp mūsu abām tautām. Par šo tiltu daudzi ir gājuši un tas gadu no gada nostiprinājās ciešāk. Divām mazām tautām vienmēr daudz kas kopējs – tie paši centieni un likteņi.
Somija kļuva par Jaņa Rozentāla otro dzimteni, tāpat kā Latvija par manu jaunu tēviju, kuras labā es arī pēc vīra nāves gribēju strādāt.” [2]

Elza Stērste savā rakstā Ellijas Forseles-Rozentāles piemiņai cita starpā raksta:

„Atgriezusies Rīgā, Rozentāla kundze nodibināja pirmo latviešu mākslas salonu, Jaņa Rozentāla salonu, kur izstādīja viņa, kā arī citu mākslinieku gleznas. Līdzekļu trūkuma dēļ mākslas salons bij jāslēdz, un tā vietā radās cits ar lietiskās mākslas ražojumiem, kur redzēja Rozentāla kundzi Zemgales novada apģērbā nenogurstoši kustamies un darbojamies.” [3]



[1] Ellija Forsele-Rozentāle. Jaņa Rozentāla piemiņai. RTMM 290783

[2] Ellijas Forseles-Rozentāles raksts Jaņa Rozentāla piemiņai. RTMM 293544

[3] Elza Stērste. Ellijas Rozentāles-Forselles piemiņai. Latvju Mēnešraksts. 1943.g. nr.9, 574.lpp.

Komentāri slēgti.