Komentāri

daina: Labdien! Konferences apmeklējumam nav jāpiesakās, taču nokļū...
Maija: Labdien! Kur var pieteikties konfrences apmeklējumam un vai nokļūš...
samanta: Man ir 15 gadi. šogad, ārpus klases lasīšanā, mums uzdeva izlaīt...
Olafs Rozītis: Ja "Apziņu" pieliktu muzejā pie sienas, vai tā būtu māksla?...
Anna Auziņa: Paldies par jautājumu! Es neteicu, ka darbošanās literatūrzinātn...
Jānis: Anna, sirsnīgs paldies par grāmatu! Intervijā Jūs, šķiet, runā...
Rihards Bargais: Pienāca viens brīdis, kad dzejā man neiepatikās abstrakcijas un tr...
Olafs Rozītis: Kas prozā bija tas būtiskākais, kas Jūs tai pievērsa? Vai arī J...
Rihards Bargais: Paldies par jautājumu, Labiekārtotāj. Jā, daļa teksta pirmoreiz p...
Labiekārtotājs: Paldies par labi pavadītu laiku! Vēlos pajautāt, cik lielā mērā...
Ivars Logins: Atkal eksperte kļūdās - latgalieši 1917.gada kongresā neprasīja ...
Rihards Bargais: Oh, Saulceri, paldies par jautājumu, bet reliģisko tēmu esmu nolēm...
Saulceris Vītiņš: Paldies autoram par saistošo lasāmvielu! Mani interesē - kas tie...
Žubīte: Ieinteresējāt par topošo 2. grāmatu! Vai tajā varētu tēlaini at...
Jānis Tomašs: Marija grāmatas galvenais varonis cieš no mīlestības radītajām s...
Ance: Ir iespēja skatīties "Degpunktu" vai lasīt Tomaša dzeju. Es izvēl...
Marija: Paldies autoram par interesanto krājumu! Man aizķērās Kārļa Vēr...
Jānis Tomašs: Bērnu literatūrai ir vieglāk, jo viņi skaidri apzinās ka mērķau...
Jānis Tomašs: Ja runājam par otro grāmatu, tad viņa noteikti būs! Kā jau šajā...
Indra: Un kā pašam autoram šķiet - kas ir viņa dzejas mērķauditorija?...

Rakstu arhīvs





Partneri













Augusts. Vēža butaforija

Vēža butaforija no Latvijas Jaunatnes teātra izrādes „Demokrātija”, 1991. RTMM p88272

Augusts ir īstais laiks, lai dotos vēžot (vēžu ķeršanas sezona Latvijā ilgst no jūlija līdz septembrim), tāpēc RMM Mēneša priekšmeta godā  – vēzis, rekvizīts no Latvijas Jaunatnes teātra izrādes Demokrātija.

Vēža rekvizīts izgatavots 1990. gadā Josifa Brodska lugas Demokrātija iestudējumam Latvijas Jaunatnes teātra krievu trupā. Pirmizrāde 1991. gada 9. janvārī bija šīs lugas pasaules pirmiestudējums, un šim apstāklim vērību pievērsa arī tā laika presē: „Autors ir uzticējis Latvijas Jaunatnes teātrim pirmuzveduma tiesības, un tiem, kam Brodska vārds, dzeja un biogrāfija kaut ko izteic, ir skaidrs, ka tas ir pasaules mēroga kultūras notikums un pasaules mēroga apliecinājums Ādolfa Šapiro autoritātei.” (Inese Zandere, Sestdiena, 1991. g. 16. III).

Lugas tekstā un Brodska piezīmēs vēzis neparādās, tas radies kā režisora un scenogrāfa koncepcijas sastāvdaļa. Scenogrāfs Vladimirs Kovaļčuks izrādes darbības vietu – nelielas sociālistiskas valstiņas vadītāja kabinetu – uz skatuves tēloja kā akvāriju, kuram pa logiem redzami ūdensaugi, kādas laivas fragmenti, gar logiem ik pa laikam aizpeld dažāda lieluma un krāsu zivis. Arī vēzis ir šīs ūdens pasaules iemītnieks.

Rekvizītam par prototipu kalpojis Latvijā sastopamais platspīļu upesvēzis (Astacus astacus L.), kas ir 16 – 20 cm garš. Tā skatuves versija ir salīdzinoši daudz lielāka izmēra – 130×50 cm, lai vēzis, kurš izrādes laikā rāpoja pāri skatuvei, būtu saredzams no skatītāju zāles vistālākajām rindām. Dabā vēzis rāpo gan uz priekšu, gan atpakaļ, bet mehānisma novietojums tuvāk astei skaidri norāda, ka izrādē vēzis rāpojis ar asti pa priekšu, jo citādi būtu tehniskas grūtības pārvietot spīles. Vēža korpuss, aste un spīles gatavoti no porolona, kas apvilkts ar marles audumu (kājas – ar sviestpapīru) un krāsots sarkanā krāsā. Vēža mehānisms konstruēts tā, lai tas varētu izrādes laikā kustināt kājas augšup un lejup, pārvietoties pa skatuvi un lai viņa acis mirgotu. Mehānismu, ko darbināja baterijas, veido neliels motors, zobratu un ritenīšu sistēma, gumijas kāpurķēdes, dažādas radiodetaļas un vadiņi.

Dabā vēžveidīgo čaulas satur dzeltenās, sarkanās, zilās un zaļās krāsas pigmentus, kuri kopā visbiežāk rada melnu krāsu, bet var būt arī nokrāsas – zilganmelna vai zaļa. Vārot vēžus, tie kļūst sarkani, jo noārdās visu krāsu pigmenti, izņemot sarkanos. Tātad vēzis dzīves laikā ir melnā krāsā, sarkans (un beigts) tas kļūst, kad to iemet verdošā ūdenī. Arī latviešu tautas mīkla jautā: „Melns pirtī ieiet, sarkans iznāk.” Izrādes vēzis ir sarkans (tātad – beigts) un vienlaikus kustas. 1990. gads ir Atmodas un pārmaiņu laiks, kad vārds „sarkans” apzīmē komunisma piekritējus un brūkošajā Padomju Savienībā pie varas esošās Komunistiskās partijas pārstāvjus. Līdz ar to starp viņiem un sarkano atpakaļrāpuli  var vilkt paralēles.

Vēža butaforiju muzejam 2001. gadā nodeva Jaunatnes teātra uzdevumu daļas vadītājs Juris Osis, kura vadītajā darbnīcā rekvizīts savulaik izgatavots.

Komentāri slēgti.