Komentāri

Arno: Nu tā, drusku sanāca greizi, nejauši palaidu atbildi, pirms izlaboj...
Arno: Šis ir tiešām nopietns jautājums. Godīga atbilde nav vienkārša....
Arno: Paldies par jautājumu! Palika daudz ārā. Tas ir dabiski. Dzīve ir ...
Olafs Rozītis: Vai, strādājot pie šī romāna, autoram bija svarīgi dekonstruēt ...
Riekstiņš: Gribēju pateikt paldies autoram par lasāmvielu un pajautāt, vai bij...
daina: Labdien! Konferences apmeklējumam nav jāpiesakās, taču nokļū...
Maija: Labdien! Kur var pieteikties konfrences apmeklējumam un vai nokļūš...
samanta: Man ir 15 gadi. šogad, ārpus klases lasīšanā, mums uzdeva izlaīt...
Olafs Rozītis: Ja "Apziņu" pieliktu muzejā pie sienas, vai tā būtu māksla?...
Anna Auziņa: Paldies par jautājumu! Es neteicu, ka darbošanās literatūrzinātn...
Jānis: Anna, sirsnīgs paldies par grāmatu! Intervijā Jūs, šķiet, runā...
Rihards Bargais: Pienāca viens brīdis, kad dzejā man neiepatikās abstrakcijas un tr...
Olafs Rozītis: Kas prozā bija tas būtiskākais, kas Jūs tai pievērsa? Vai arī J...
Rihards Bargais: Paldies par jautājumu, Labiekārtotāj. Jā, daļa teksta pirmoreiz p...
Labiekārtotājs: Paldies par labi pavadītu laiku! Vēlos pajautāt, cik lielā mērā...
Ivars Logins: Atkal eksperte kļūdās - latgalieši 1917.gada kongresā neprasīja ...
Rihards Bargais: Oh, Saulceri, paldies par jautājumu, bet reliģisko tēmu esmu nolēm...
Saulceris Vītiņš: Paldies autoram par saistošo lasāmvielu! Mani interesē - kas tie...
Žubīte: Ieinteresējāt par topošo 2. grāmatu! Vai tajā varētu tēlaini at...
Jānis Tomašs: Marija grāmatas galvenais varonis cieš no mīlestības radītajām s...

Rakstu arhīvs





Partneri













Februāris. Lelle Karlsons

Lelle Karlsons, kas gatavota kā rekvizīts Rīgas Muzikālā teātra izrādei „Karlsons lido atkal”, 1990. gadu sākums

Viens no iemīļotākajiem Astrīdas Lindgrēnes grāmatu tēliem ir Karlsons, kurš dzīvo uz jumta. Tāpēc Karlsonas nolaižas arī RMM mājas lapā kā februāra Mēneša priekšmets.

Šī lelle Karlsons gatavota kā rekvizīts Rīgas Muzikālā teātra izrādei „Karlsons lido atkal”, kas pirmizrādi piedzīvoja 1990. gadu sākumā. Lelle tika izmantota Karlsona lidojuma atainošanai (motora dūkoņas pavadīta tā pārlidoja pāri skatuvei, bet pēc tam no kulisēm izlīda „īstais” Karlsons) un bija veidota identiska leģendārajam Veras Singajevskas Karlsonam Jaunatnes teātrī. Arī Karlsona kostīms un scenogrāfija kopēja Jaunatnes teātra iestudējumu, savukārt Vera Singajevska šoreiz bija režisore.

Karlsons uz Latviju atlido un apmetas uz dzīvi Jaunatnes teātrī 1968. gada 16. septembrī, kad pirmizrādi piedzīvo Astrīdas Lindgrēnes darba „Brālītis un Karlsons, kas dzīvo uz jumta” uzvedums. Režisors Nikolajs Šeiko par pamatu izvēlējies igauņu komponista Ārnes Oita veidoto mūziklu. Krāsainais, dzīvespriecīgais, draiskulīgais un vienlaikus liriskais iestudējums piedzīvoja garu skatuves mūžu – vairāk nekā 500 izrāžu sešpadsmit gadu garumā, vairāki atjaunojumi, iestudējumi gan latviešu, gan krievu trupā. Iestudējumā bija daudz aktierisko veiksmju, tomēr tā sirds un darbības nervs ik izrādē bija „skaistais, diezgan gudrais, samērā tuklais vīrs savos labākajos gados” – Karlsons, kuru tēloja Vera Singajevska.

„Iesprostota milzīgā polsterī ar propelleru uz muguras, Singajevska kustējās viegli un graciozi, aizrautīgi dejoja, dziedāja, kāpelēja pa jumtiem, iedarbināja putekļu sūcēju, izjokoja Bokas jaunkundzi un divus blēžus,” grāmatā „Jaunatnes teātris” raksta Silvija Geikina.

Karlsona tēla tapšanu grāmatā „Mans mūžs” atceras arī pati Vera Singajevska:

„Ja lugas materiāls izdots grāmatā, tad cenšos pie tā pieturēties. Bērnam, lasot un skatot ilustrācijas, jau izveidojies savs priekšstats, un es nevēlos to izjaukt. Jo tēls taču ir dzīvs!

Kad tikām līdz kostīmiem, uzstāju, ka tur nekas nav jāfantazē! Karlsona ārējais tēls atrodas uz grāmatas vāka! Man vajadzēja tieši tāda ziluma bikses, un „Juglas manufaktūrā” šādu toni arī atradu. Kreklam vajadzēja būt sarkanbalti rūtainam. Tādu nevarēju nekur sadabūt, tādēļ mākslinieks Karlsona pirmo kreklu uzgleznoja. Tas gan ilgi neizturēja, jo krāsa nomazgājās. Bet, par laimi, kādā lauku bodē ieraudzīju tieši šādu audumu un sapirku drēbi vairākiem krekliem uzreiz.

Bet kā mans varonis kļūs apaļš? Palikām pie porolona. [..]

Lai apģērbtos, vajadzēja vismaz divas stundas. Tām ģērbējām, kas ienāca teātrī, bija jānokārto pārbaudes darbs – jāapģērbj Karlsons. Ja to varēja izdarīt, eksāmenu uzskatīja par nokārtotu un varēja sākt te strādāt.”

RMM krājumā glabājas Astrīdas Lindgrēnes vēstule tulkotājai Mudītei Treimanei, kurā viņa raksta (tulkojums no zviedru valodas):

„Vai es varētu dabūt tavu fotogrāfiju? Un vienu no Veras Singajevskas, pasaules labākā Karlsona? Man vienmēr ir neskaidrības ar saviem papīriem, es atceros, ka pirms vairākiem gadiem es dabūju materiālus no Jaunatnes teātra, bet manās slēptuvēs ir tik daudz papīru, ka es nekad nevaru tos atrast, bet man tos vajag – un būtu jauki saņemt Singajevskas fotogrāfiju.”

Astrīdas Lindgrēnes vēstule Mudītei Treimanei, Stokholma, 1983. gada 17. jūlijs. RTMM 469093

 

Komentārs

  

  

  


*

Draugiem.lv pase