Komentāri

daina: Labdien! Konferences apmeklējumam nav jāpiesakās, taču nokļū...
Maija: Labdien! Kur var pieteikties konfrences apmeklējumam un vai nokļūš...
samanta: Man ir 15 gadi. šogad, ārpus klases lasīšanā, mums uzdeva izlaīt...
Olafs Rozītis: Ja "Apziņu" pieliktu muzejā pie sienas, vai tā būtu māksla?...
Anna Auziņa: Paldies par jautājumu! Es neteicu, ka darbošanās literatūrzinātn...
Jānis: Anna, sirsnīgs paldies par grāmatu! Intervijā Jūs, šķiet, runā...
Rihards Bargais: Pienāca viens brīdis, kad dzejā man neiepatikās abstrakcijas un tr...
Olafs Rozītis: Kas prozā bija tas būtiskākais, kas Jūs tai pievērsa? Vai arī J...
Rihards Bargais: Paldies par jautājumu, Labiekārtotāj. Jā, daļa teksta pirmoreiz p...
Labiekārtotājs: Paldies par labi pavadītu laiku! Vēlos pajautāt, cik lielā mērā...
Ivars Logins: Atkal eksperte kļūdās - latgalieši 1917.gada kongresā neprasīja ...
Rihards Bargais: Oh, Saulceri, paldies par jautājumu, bet reliģisko tēmu esmu nolēm...
Saulceris Vītiņš: Paldies autoram par saistošo lasāmvielu! Mani interesē - kas tie...
Žubīte: Ieinteresējāt par topošo 2. grāmatu! Vai tajā varētu tēlaini at...
Jānis Tomašs: Marija grāmatas galvenais varonis cieš no mīlestības radītajām s...
Ance: Ir iespēja skatīties "Degpunktu" vai lasīt Tomaša dzeju. Es izvēl...
Marija: Paldies autoram par interesanto krājumu! Man aizķērās Kārļa Vēr...
Jānis Tomašs: Bērnu literatūrai ir vieglāk, jo viņi skaidri apzinās ka mērķau...
Jānis Tomašs: Ja runājam par otro grāmatu, tad viņa noteikti būs! Kā jau šajā...
Indra: Un kā pašam autoram šķiet - kas ir viņa dzejas mērķauditorija?...

Rakstu arhīvs





Partneri













Februāris. Sergeja Eizenšteina zīmējums

Sergejs Eizenšteins. Volmāras (Valmieras) pils (Замок Вольмар). Skice filmai "Ivans Bargais", 1942. gada 5. marts, Almati. Ietinamais papīrs, sarkanbrūns un melns krāsu zīmulis. Autora paraksts un datējums "5 A III A 42". Izmērs 20,0x18,8. RTMM 180059

Rīgas – Eiropas kultūras galvaspilsētas gadā par februāra Mēneša priekšmetu izraudzīts pasaulslavenā rīdzinieka Sergeja Eizenšteina zīmējums. Veidojot filmu scenārijus, kino novators ne tikai rakstīja, bet arī zīmēja kadrus, daļa no šīm skicēm glabājas Rakstniecības un mūzikas muzeja krājumā.

Skice hrestomātiskajai filmai Ivans Bargais tapusi 1942. gada 5. martā Kazahstānas pilsētā Almati, uz kuru no Maskavas bija evakuējusies kinostudija Mosfiļm. Zīmēts uz kara apstākļos pieejamā ietinamā papīra ar sarkanbrūnu un melnu krāsu zīmuli. Skicē redzamā aina iecerēta kā filmas trešās sērijas pirmais kadrs. Tajā caur loga rūti perspektīvā no augšas redzams Valmieras pils iekšskats.

Zīmējumā tēlota situācija, kad kņazs Andrejs Kurbskis, kurš Ivana Bargā uzdevumā devies karagājienā uz Livoniju, atrodas Valmieras pilī (scenārijā – 1569. gadā); viņš ir saņēmis ziņu par Maskavā likvidēto bajāru sazvērestību un raksta atbildes vēstuli. Sergejs Eizenšteins scenārijā kadru apraksta visnotaļ tēlaini: „Ar pelēko akmeni smagās velves ietriecas cita citā. Kā nāvīgi ienaidnieki pamirušas akmens apskāvienos uz mūžiem. Smagu akmens ģerboni balsta uz velvēm. Ģerbonis ar fantastisku zvēru karājas virs Valmieras pils. No lejas dzirdami čuksti. Kurbska, kas pārliecies pār vēstuli, balss: „Pareizi, pareizi, Ivan, rīkojies! Bez asinīm lietu neizdarīsi. Bez asinīm valsti neizveidosi.” Aprakstā un kadra kompozīcijā var nolasīt domu: kamēr Kurbskis apakšā (t. i., provincē) rīkojas, augšā (t. i., Maskavā) notiek sadursmes, bet pāri visam – cara Ivana Bargā tēls.

Andreja Kurbska un Ivana Bargā sarakste patiešām eksistē, turklāt Kurbska pirmajā vēstulē norādīta tās tapšanas vieta – Valmiera (Писано во граде Волмѣре – rakstīts Valmieras pilsētā). Sarakste lasāma šeit.

Sergejs Eizenšteins 1920. gados. Fotogrāfs nezināms. RTMM 180119

Darbu pie filmas par Ivanu Bargo Eizenšteins sāk 1941. gadā, scenārija tapšanas gaitā izpētot milzīgu materiālu daudzumu – hronikas, laikabiedru liecības, folkloru, ikonogrāfiju. Filmas scenāriju apstiprina Staļins personīgi, un 1943. gada aprīlī sākas filmēšana. 1945. gada sākumā ir gatava pirmā filmas sērija, savukārt 1946. gada februārī tiek pabeigta otrā sērija. Pēc otrās sērijas aizlieguma filmēšana tiek pārtraukta. Trešā sērija eksistē tikai scenārijā, sagatavošanas zīmējumos, darba piezīmēs un nedaudzos uzfilmētos fragmentos.

Rakstniecības un mūzikas muzejā, Sergeja Eizenšteina kolekcijā, glabājas aptuveni 300 režisora zīmējumu, tai skaitā 35 zīmējumi filmai Ivans Bargais. Sergeja Eizenšteina arhīva materiālus 1962. gadā toreizējam Latvijas PSR Vēstures muzejam (tagad – Latvijas Nacionālais Vēstures muzejs) nodod Maskavā dzīvojošā režisora atraitne Pera Ataševa. Kad 1964. gadā ar Kultūras ministrijas pavēli LPSR Vēstures muzeja Mākslas vēstures krājums tiek nodots toreizējam Raiņa Valsts Literatūras muzejam, šie materiāli nonāk tagadējā Rakstniecības un mūzikas muzeja īpašumā.

 

 

Komentārs

  

  

  


*

Draugiem.lv pase