Komentāri

Arno: Nu tā, drusku sanāca greizi, nejauši palaidu atbildi, pirms izlaboj...
Arno: Šis ir tiešām nopietns jautājums. Godīga atbilde nav vienkārša....
Arno: Paldies par jautājumu! Palika daudz ārā. Tas ir dabiski. Dzīve ir ...
Olafs Rozītis: Vai, strādājot pie šī romāna, autoram bija svarīgi dekonstruēt ...
Riekstiņš: Gribēju pateikt paldies autoram par lasāmvielu un pajautāt, vai bij...
daina: Labdien! Konferences apmeklējumam nav jāpiesakās, taču nokļū...
Maija: Labdien! Kur var pieteikties konfrences apmeklējumam un vai nokļūš...
samanta: Man ir 15 gadi. šogad, ārpus klases lasīšanā, mums uzdeva izlaīt...
Olafs Rozītis: Ja "Apziņu" pieliktu muzejā pie sienas, vai tā būtu māksla?...
Anna Auziņa: Paldies par jautājumu! Es neteicu, ka darbošanās literatūrzinātn...
Jānis: Anna, sirsnīgs paldies par grāmatu! Intervijā Jūs, šķiet, runā...
Rihards Bargais: Pienāca viens brīdis, kad dzejā man neiepatikās abstrakcijas un tr...
Olafs Rozītis: Kas prozā bija tas būtiskākais, kas Jūs tai pievērsa? Vai arī J...
Rihards Bargais: Paldies par jautājumu, Labiekārtotāj. Jā, daļa teksta pirmoreiz p...
Labiekārtotājs: Paldies par labi pavadītu laiku! Vēlos pajautāt, cik lielā mērā...
Ivars Logins: Atkal eksperte kļūdās - latgalieši 1917.gada kongresā neprasīja ...
Rihards Bargais: Oh, Saulceri, paldies par jautājumu, bet reliģisko tēmu esmu nolēm...
Saulceris Vītiņš: Paldies autoram par saistošo lasāmvielu! Mani interesē - kas tie...
Žubīte: Ieinteresējāt par topošo 2. grāmatu! Vai tajā varētu tēlaini at...
Jānis Tomašs: Marija grāmatas galvenais varonis cieš no mīlestības radītajām s...

Rakstu arhīvs





Partneri













Jūlijs. Jēkaba Janševska ceļotāja spieķis

Rakstnieka Jēkaba Janševska koka spieķis, rotāts ar kokgriezumiem – augu un dzīvnieku motīviem. RTMM 1049657

Rakstnieka Jēkaba Janševska koka spieķis, rotāts ar kokgriezumiem – augu un dzīvnieku motīviem. RTMM 1049657

Atvaļinājumu mēnesī jūlijā, ko daudzi izmanto tuvākiem un tālākiem ceļojumiem un pārgājieniem, kā Mēneša priekšmetu izvirzām rakstniekam Jēkabam Janševskim dāvinātu, grebumiem rotātu ceļotāja spieķi. Spieķis ir nozīmīgs ceļinieka atribūts, kas pat kļuvis par tūristu iemīļotās Siguldas simbolu un suvenīru, taču Janševskim šī dāvana pasniegta Kurzemes pusē – Skrundā.

Latviešu rakstniecības vēsturē zināmi vairāki ceļotmīlētāji – Krišjānis Barons, brāļi Kaudzītes, Jēkabs Janševskis, Imants Ziedonis.  Krišjāņa Barona kājām mēroto maršrutu no Tērbatas (Tartu) uz mājām Dundagā  jau vairākus gadus  katru vasaru brauc velosipēdisti. Brāļu Kaudzīšu Eiropas apceļošanas aprakstus arī šodien var lasīt ar interesi un salīdzināt, kā 120 – 130 gados mainījusies ļaužu sadzīve, valstu robežas un valūtas. Imants Ziedonis savos ceļojumos veselai paaudzei no jauna atklāja Kurzemi. Arī rakstnieks Jēkabs Janševskis savā plašajā romānā Dzimtene (izdots 1921 – 1925) tēlojis savas dzimtās Kurzemes – Kursas  ļaudis un viņu dzīvi, kādu to pats bija iepazinis bērnībā un no vecākās paaudzes nostāstiem. 20. gadsimta 20. gados, dzīvodams un strādādams Rīgā, Janševskis katru vasaru turpināja doties uz Kursu, turpinot  vākt  ziņas un faktus par dažādiem ļaudīm un notikumiem.

Savās piezīmēs, iespējams, gatavojot publikāciju kādam laikrakstam, Janševskis par spieķi raksta:

„Rakstniekam J. Janševskim, kas pagājušās nedēļās apceļojis dažus apgabalus Kursā, pasniegta Skrundā kā dāvana kāda ļoti mākslīga nūja, kurā visai glīti iegriezta vesela rinda mūsu meža dzīvnieku, kā tos še redzam attēlotus: staltais briedis, ko rej suns; lapsa, kas noķēruse zosi; vilks ar stirnu, ūpis un zaķis, un beidzot medņu mātīte. Bez tam nūjā redzamas piecas slaidas priedes, bet nūjas virsgalu pušķo kronis ar apaļu bumbu, kas noder kā rokturis.

Apbrīnojams sevišķi tas, ka šī visai mākslīgā darba darinātājs bijis kāds vienkāršs strādnieks, vārdā Sermoliņš, un viņa vienīgais ierocis bijis kabatas nazis.

Te atkal redzam, kādi talanti dažreiz  parādās tautā, bet tie paliek nepamanīti un neievēroti. Ja, piemēram, Sermoliņš būtu dabūjis vajadzīgo mākslinieka izglītību, kāds no viņa būtu iznācis ievērojams tēlnieks!

Mākslīgo nūju viņš, kā niekodamies un laiku kavēdams, izgriezis no zaraina kadeģa pa vakariem un vaļas brīžiem apmēram 20 gadu atpakaļ un uzdāvinājis to savam priekšstrādniekam. Vai Sermoliņš vēl tagad dzīvs un kur atrodas, par to rakstniekam tuvākas ziņas iegūt nav izdevies.” (J. Janševska rokraksts, RTMM 116736)

J. Janševska rokraksts, RTMM 116736

J. Janševska rokraksts, RTMM 116736

Komentāri slēgti.