Komentāri

Arno: Nu tā, drusku sanāca greizi, nejauši palaidu atbildi, pirms izlaboj...
Arno: Šis ir tiešām nopietns jautājums. Godīga atbilde nav vienkārša....
Arno: Paldies par jautājumu! Palika daudz ārā. Tas ir dabiski. Dzīve ir ...
Olafs Rozītis: Vai, strādājot pie šī romāna, autoram bija svarīgi dekonstruēt ...
Riekstiņš: Gribēju pateikt paldies autoram par lasāmvielu un pajautāt, vai bij...
daina: Labdien! Konferences apmeklējumam nav jāpiesakās, taču nokļū...
Maija: Labdien! Kur var pieteikties konfrences apmeklējumam un vai nokļūš...
samanta: Man ir 15 gadi. šogad, ārpus klases lasīšanā, mums uzdeva izlaīt...
Olafs Rozītis: Ja "Apziņu" pieliktu muzejā pie sienas, vai tā būtu māksla?...
Anna Auziņa: Paldies par jautājumu! Es neteicu, ka darbošanās literatūrzinātn...
Jānis: Anna, sirsnīgs paldies par grāmatu! Intervijā Jūs, šķiet, runā...
Rihards Bargais: Pienāca viens brīdis, kad dzejā man neiepatikās abstrakcijas un tr...
Olafs Rozītis: Kas prozā bija tas būtiskākais, kas Jūs tai pievērsa? Vai arī J...
Rihards Bargais: Paldies par jautājumu, Labiekārtotāj. Jā, daļa teksta pirmoreiz p...
Labiekārtotājs: Paldies par labi pavadītu laiku! Vēlos pajautāt, cik lielā mērā...
Ivars Logins: Atkal eksperte kļūdās - latgalieši 1917.gada kongresā neprasīja ...
Rihards Bargais: Oh, Saulceri, paldies par jautājumu, bet reliģisko tēmu esmu nolēm...
Saulceris Vītiņš: Paldies autoram par saistošo lasāmvielu! Mani interesē - kas tie...
Žubīte: Ieinteresējāt par topošo 2. grāmatu! Vai tajā varētu tēlaini at...
Jānis Tomašs: Marija grāmatas galvenais varonis cieš no mīlestības radītajām s...

Rakstu arhīvs





Partneri













Jūlijs. Pirmo Vispārīgo latviešu dziedāšanas svētku apmeklētāja nozīmīte

Pirmo Vispārīgo latviešu dziedāšanas svētku apmeklētāja nozīmīte, kas piederējusi Matīsam Kaudzītem. RTMM 102006

Tā kā 2012. gada Mēneša priekšmeti pieskaņoti šī gada Muzeju nakts devīzei „Zilā krāsa – jūra”, par Jūlija priekšmetu esam izraudzījuši Pirmo Vispārīgo latviešu dziedāšanas svētku (tāds ir sākotnējais svētku  nosaukums) apmeklētāja nozīmīti, kas piederējusi Matīsam Kaudzītem. Pirmkārt, dziesmu svētku pasākumi 140 gadu garajā svētku vēsturē visbiežāk ir notikuši jūlijā, otrkārt, dziesmu svētkos pārnestā nozīmē sastopas un saplūst dziedātāju un klausītāju jūra.

Matīss Kaudzīte, 1872. gads. Fotogrāfs nezināms. RTMM 101984

Pirmie Vispārīgie latviešu dziedāšanas svētki notika Rīgā 1873. gada 26. – 29. jūnijā (pēc jaunā stila  8. – 11. jūlijā). Svētku rīkotāji – Rīgas Latviešu biedrība – bija parūpējušies arī par svētku nozīmītēm. Alvas lējējam Gotlībam Vikmanam tika pasūtītas 1300 dziedātāju nozīmītes par septiņām ar pusi kapeikām gabalā. Salīdzinoši, piemēram, alus pudele svētkos maksāja 10 līdz 12 kapeiku, ieejas karte uz dziesmu karu 20 kapeiku, ieeja uz goda mielastu – 1 rubli.

Nozīmītes izlietas matricē, un šīs gadījums ir unikāls, jo visiem turpmākajiem dziesmu svētkiem nozīmes tika štancētas no metāla. Vienkāršoti aprakstot izgatavošanas tehnoloģiju, vispirms tika izgatavots puansons (tēraudā izgriezta nozīmes forma), ar to alumīnija plāksnē iesisti nospiedumi, kuros pēc tam ielieta alva. Pēc metāla sacietēšanas izlietā nozīmīte atdalīta no veidnes un izkrāsota ar otiņu. Alva ir trausls metāls, un tas ir viens no iemesliem, kāpēc līdz mūsdienām šīs nozīmītes saglabājušās samērā maz.

Nozīmītes centrā ir medaljons ar uzrakstu “WISSPAHRIGI/ LATW. DSEED:/ SWEHTKI/ 1873.” Virs medaljona atrodas sens mūzikas simbols –  lira. Apakšdaļā divi lauru zari, kurus apvij krokota lente Krievijas impērijas karoga krāsās, atspoguļojot tā brīža politisko situāciju.

Dziedātāju nozīmītēm medaljons bija sarkanā krāsā, klausītāju – bezkrāsains. Tā kā svētkos piedalījās 1035 dalībnieki (skaitļi dažādos avotos atšķiras), bet pasūtītas tika 1300 nozīmītes, tad var pieņemt, ka no kopskaita 250 bija paredzētas klausītājiem.

”Dziedātāji tiek lūgti uz nosacītām sapulcēm vienmēr kādu ¼ stundu agrāk atnākt, lai nebūtu vajadzīgs kavēties, un vienmēr šo svētku kārtu [dziedātājiem paredzētā lapiņa ar svētku plānu] līdz nēsāt un dziedātāju zīmi piespraustu turēt. (..) Šī svētku kārta pie ieiešanas koncertēs uzrādāma biļetes vietā,” rakstīts dziedātājiem izdalītajos svētku norises plānos, nelielās, divkārt salocītās papīra lapiņās.

Dziesmu svētkos  piedalījās divi Vecpiebalgas Dziedāšanas biedrības kori, gan jauktais, gan vīru koris, taču biedrības „rakstītājs” [rakstvedis], 25 gadus vecais skolotājs Matīss Kaudzīte svētkos piedalījās tikai kā apmeklētājs (pieteikto koristu sarakstos viņa vārda nav) un par pieredzēto vēlāk vēstīja darbā Atmiņas no tautiskā laikmeta.

Matīsa Kaudzītes darba „Atmiņas no tautiskā laikmeta” manuskripts. Lapa no nodaļas par Pirmajiem Vispārīgajiem latviešu dziedāšanas svētkiem. RTMM 6877

Komentārs

  

  

  


*

Draugiem.lv pase