Komentāri

Arno: Nu tā, drusku sanāca greizi, nejauši palaidu atbildi, pirms izlaboj...
Arno: Šis ir tiešām nopietns jautājums. Godīga atbilde nav vienkārša....
Arno: Paldies par jautājumu! Palika daudz ārā. Tas ir dabiski. Dzīve ir ...
Olafs Rozītis: Vai, strādājot pie šī romāna, autoram bija svarīgi dekonstruēt ...
Riekstiņš: Gribēju pateikt paldies autoram par lasāmvielu un pajautāt, vai bij...
daina: Labdien! Konferences apmeklējumam nav jāpiesakās, taču nokļū...
Maija: Labdien! Kur var pieteikties konfrences apmeklējumam un vai nokļūš...
samanta: Man ir 15 gadi. šogad, ārpus klases lasīšanā, mums uzdeva izlaīt...
Olafs Rozītis: Ja "Apziņu" pieliktu muzejā pie sienas, vai tā būtu māksla?...
Anna Auziņa: Paldies par jautājumu! Es neteicu, ka darbošanās literatūrzinātn...
Jānis: Anna, sirsnīgs paldies par grāmatu! Intervijā Jūs, šķiet, runā...
Rihards Bargais: Pienāca viens brīdis, kad dzejā man neiepatikās abstrakcijas un tr...
Olafs Rozītis: Kas prozā bija tas būtiskākais, kas Jūs tai pievērsa? Vai arī J...
Rihards Bargais: Paldies par jautājumu, Labiekārtotāj. Jā, daļa teksta pirmoreiz p...
Labiekārtotājs: Paldies par labi pavadītu laiku! Vēlos pajautāt, cik lielā mērā...
Ivars Logins: Atkal eksperte kļūdās - latgalieši 1917.gada kongresā neprasīja ...
Rihards Bargais: Oh, Saulceri, paldies par jautājumu, bet reliģisko tēmu esmu nolēm...
Saulceris Vītiņš: Paldies autoram par saistošo lasāmvielu! Mani interesē - kas tie...
Žubīte: Ieinteresējāt par topošo 2. grāmatu! Vai tajā varētu tēlaini at...
Jānis Tomašs: Marija grāmatas galvenais varonis cieš no mīlestības radītajām s...

Rakstu arhīvs





Partneri













Jūlijs. Umurgas dziedātāju biedrības karogs

Umurgas dziedātāju biedrības karogs, 200x170 cm, 1873. RTMM 208465

Jūlijs Latvijā tradicionāli ir dziesmu svētku un festivālu laiks, un šogad jūlijā Rīgā notiek vērienīgā Pasaules koru olimpiāde. Apliecinot latviešu kora dziedāšanas stiprās tradīcijas, Mēneša priekšmeta godā – Umurgas dziedātāju biedrības karogs, kas plīvojis jau Pirmajos Vispārējajos latviešu dziesmu svētkos 1873. gadā.

Muzeja krājumā glabājas ne tikai šis karogs, bet arī Umurgas dziedātāju biedrības protokolu grāmatas. Ieraksti tajās vēsta, ka biedrība dibināta 1869. gada 24. augustā Umurgas draudzes skolā. Pirmo reizi par biedrības karoga nepieciešamību ieminas 1870. gada 19. novembra sapulcē, kad spriež par gatavošanos biedrības „gruntēšanas svētkiem” 1871. gada 6. janvārī. Rodas doma, ka „viens karogs iegādājams, tā vajadzīga nauda priekš tam no biedrības lādi ņemama”. Tālāk par ideju toreiz gan laikam netiek, jo karogs protokolu grāmatā vairs netiek pieminēts līdz pat 1873. gada 1. aprīlim, kad „tika no visiem sanākušiem biedriem vienprātīgi tā vēlēšanās izsacīta, ka par tiem nākošā vasarā svētīt nodomātiem dziedāšanas svētkiem arī šī biedrība dalību ņems un ir tādēļ, pie drīzuma biedrības karogs un biedru zīmes apgādājamas un pilnīgi uz tiem svētkiem jāsataisās.”

Kā vēsta projekta Zudusī Latvija mājaslapā publicētā karoga attēla otrajā pusē redzamais uzraksts, karogu Umurgas dziedātāju biedrībai dāvinājuši daži labvēļi, un tas izmaksājis 75 rubļus.

Umurgas dziedātāju biedrības karogs izgatavots no dabīga zīda ziloņkaula tonī un apgleznots ar auduma krāsām. Apgleznošanas, ne izšūšanas tehnika samazināja karoga izmaksas, kā arī svaru. Karoga centrā redzams mūzikas simbols – lira, kuras korpuss grezni izzīmēts. Apkārt lirai apvīts lauru lapu vainags (slavas un uzvaras simbols) un četri lauksaimniecības darbarīki: izkapts, grābeklis, vienlemeša arkls, lāpsta, kā arī labības kūlītis. Tas ir simbolisks vēstīkums par tālaika lauku ļaužu dzīvi, kurā lauksaimniecības darbi ir ikdienas iztikas avots, savukārt mūzika paceļas šai ikdienībai pāri. Virs šiem simboliem karogā iezīmēta sarkana, plīvojoša lente ar biedrības nosaukumu „UMMURGAS=DSEEDATAJU=BEEDRIBA”, apakšā zem labības kūlīša izšūtais gadaskaitlis „1869” norāda uz biedrības dibināšanas gadu.

Umurgas dziedātāju biedrības karogs izstādē „Dziesmu svētki 100”, 1973. RTMM N12785

Muzeja īpašumā karogs nonācis pēc dziesmu svētku simtgadei veltītas izstādes, kas 1973. gada vasarā bija skatāma Rīgas Biržas nama (tolaik – Republikāniskā zinātniski tehniskās propagandas nama) lielajā zālē. Šobrīd karogs ir ļoti sliktā stāvoklī (ir materiāla zudumi, zīds ir sadalīšanās stadijā), līdz ar to tas nav eksponējams. Karogu vairakkārt apskatījuši profesionāli restauratori, taču karoga restaurāciju nav uzņēmušies darba sarežģītības dēļ, kā arī lai nepasliktinātu jau esošo stāvokli. Šobrīd plašākai publikai vienīgā iespēja redzēt šo karogu ir fotoattēlos.

 

Komentāri slēgti.