Komentāri

Arno: Nu tā, drusku sanāca greizi, nejauši palaidu atbildi, pirms izlaboj...
Arno: Šis ir tiešām nopietns jautājums. Godīga atbilde nav vienkārša....
Arno: Paldies par jautājumu! Palika daudz ārā. Tas ir dabiski. Dzīve ir ...
Olafs Rozītis: Vai, strādājot pie šī romāna, autoram bija svarīgi dekonstruēt ...
Riekstiņš: Gribēju pateikt paldies autoram par lasāmvielu un pajautāt, vai bij...
daina: Labdien! Konferences apmeklējumam nav jāpiesakās, taču nokļū...
Maija: Labdien! Kur var pieteikties konfrences apmeklējumam un vai nokļūš...
samanta: Man ir 15 gadi. šogad, ārpus klases lasīšanā, mums uzdeva izlaīt...
Olafs Rozītis: Ja "Apziņu" pieliktu muzejā pie sienas, vai tā būtu māksla?...
Anna Auziņa: Paldies par jautājumu! Es neteicu, ka darbošanās literatūrzinātn...
Jānis: Anna, sirsnīgs paldies par grāmatu! Intervijā Jūs, šķiet, runā...
Rihards Bargais: Pienāca viens brīdis, kad dzejā man neiepatikās abstrakcijas un tr...
Olafs Rozītis: Kas prozā bija tas būtiskākais, kas Jūs tai pievērsa? Vai arī J...
Rihards Bargais: Paldies par jautājumu, Labiekārtotāj. Jā, daļa teksta pirmoreiz p...
Labiekārtotājs: Paldies par labi pavadītu laiku! Vēlos pajautāt, cik lielā mērā...
Ivars Logins: Atkal eksperte kļūdās - latgalieši 1917.gada kongresā neprasīja ...
Rihards Bargais: Oh, Saulceri, paldies par jautājumu, bet reliģisko tēmu esmu nolēm...
Saulceris Vītiņš: Paldies autoram par saistošo lasāmvielu! Mani interesē - kas tie...
Žubīte: Ieinteresējāt par topošo 2. grāmatu! Vai tajā varētu tēlaini at...
Jānis Tomašs: Marija grāmatas galvenais varonis cieš no mīlestības radītajām s...

Rakstu arhīvs





Partneri













Jūnijs. Lennarta Meri parādes portrets: „Parastā prezidenta bildē viņš neietilpst”

 

Igaunijas prezidenta Lennarta Meri parādes portrets ar autogrāfu, dāvināts Gunāram Priedem 1990.gadu beigās. Foto: Neikki Savolainens RTMM p94616

Latvijas prezidents nupat ievēlēts, un varam tikai spekulēt, cik atmiņās paliekošs būs viņa prezidentūras laiks, tikmēr Mēneša priekšmets vēsta par vienu no spilgtākajiem prezidentiem Igaunijas vēsturē – Lennartu Meri (Igaunijas prezidents no 1992. līdz 2001. gadam). Patiesībā, viņu raksturojot, apzīmējumu „prezidents” izmanto reti. Biežāk izskan „mūsu Lennarts” vai „rakstnieks un režisors Lennarts Meri”. Tas norāda, ka cilvēku atmiņās viņš bija kas vairāk nekā tikai valsti pārstāvoša amatpersona.

Jūnija Mēneša priekšmeta godā ceļam Igaunijas prezidenta Lennarta Meri parādes portretu, kas kādu laiku atradies latviešu dramaturga Gunāra Priedes plauktā. Šādus portretus pēc protokola pieņemts dāvināt oficiālās pieņemšanās un vizītēs. Kādā no tām (par spīti tam, ka oficiālajā viesu sarakstā viņš nebija iekļauts), Lennarta Meri parādes portretu savā īpašumā saņēmis latviešu dramaturgs.

Lennarts Meri jau no sākta gala nav bijis apzinīgs protokola sekotājs, taču vienmēr pratis uzturēt labus kontaktus un pildījis laba drauga pienākumus. Ne velti Jānis Peters grāmatas „Politiskais testaments” priekšvārdā viņu nokristījis par „brīvo cilvēku”. „Grēcīgs, bohēmisks, aktrisēs samīlējies, teātra, kino, rakstnieku un dzejnieku atbrīvotajā stihijā sevi veldzējošs. Tartu Universitātes Vēstures fakultātes absolvents, Vanemuines teātra literārās daļas vadītājs, radiožurnālists, Tallinas kinostudijas redaktors, rakstnieks, somugru tautu patriots un aizrautīgs pētnieks. Ministrs, vēstnieks un prezidents nāca pēc tam.”1
Protokols un stīva formalitāte igauņu rakstniekam, arī prezidenta amatu ieņemot, nav patikusi. Tādēļ nav brīnums, ka Meri vārdi: „Protokols man nekad nav traucējis. Ja tas stāv ceļā, es tam pārkāpju pāri. Le protocol. C’est moi (protokols, tas esmu es – latv.),”2 folklorizējušies un ir viena no visbiežāk citētajām prezidenta frāzēm. Zināmu lomu viņa uzvedībā un dzīves uztverē, kas tik ļoti izcēlās Padomju Igaunijas sabiedrībā, spēlē Berlīnē un Parīzē pavadītie bērnības gadi.
Stāsts par Mēneša priekšmetu (un vēl daudzi citi notikumi) apliecina šīs frāzes atbilstību patiesībai. Lilija Dzene atminas: „Uz oficiālo banketu Latviešu biedrībā Gunārs netika ielūgts. Viņš neskaitījās to personu sarakstā, kuras varētu reprezentēt Latviju. Bet neaprēķināmais Lennarts protokola sabiedrībā bija pagalam nogarlaikojies un jautājis: „Kur ir mani draugi – Priede un Pētersons?” – lai būtu, ar ko parunāties. Kad nu abi tika sameklēti, visi devās pie Meri uz viesnīcu, lai runātu un.. dziedātu līdz rītausmai.”3 Draugi, šķiet, viņam, bija pirmajā vietā.

Šo vakaru dzejolī „Ekspromts (1)”, kas veltīts Annai Žīgurei, apraksta  arī dzejnieks Imants Ziedonis:

Ak, Anna, sveika! Atvaino, ka nokavējos!
Jo daudzkas notika, un es daudz smējos,
Kā zini, ieradies bij Lenarts* Meri.
Un viss, kā sacīt, gāja augsti. Very!
Pat dažus ekzotus šie abi (2) iestādīja.
Jo laikam iegājuši Eiropā jau bija.

Vēl Auķis Tevi pasveicināt lūdz!
Šad tad ar Tevi arī domās būts.

Ja vakaros Tu redzi kaut kur Juku,
Tad vēli vienmēr rītdienu tam smuku.

Bet Skrundā ozols stiprāks savā sulā.
Ak, atvaino, ka nu es protokolā
Te bāžos! Lenarts bija lustīgs.
Un dažs labs miesas sargs, kas pārāk kustīgs,
Pie malas tika mazliet pabīdīts. Jā,
vakarā pēc banketa mēs līdz tam aizgājām uz viesnīcu.
Un tur bij dažs labs čomīgs
malciņš jāietur. Knuts vairāk runāja par Karmas (3) līviem,
bet Priede par vēl profesoriem dzīviem. Jā, Čaklais
atnesis bij lapas senas –
lai Lenarts parakstās. Jo autogrāfa cenas,
Mēs zinām, pieaugs vēl ar dienu katru.

Nav precīzu ziņu par šīs parādes portreta dāvināšanas apstākļiem, ļoti iespējams, ka Gunārs Priede pie tā ticis kādā no tikšanās reizēm Lennarta Meri trīs dienu ilgās (no 23. līdz 25. oktobrim) Latvijas vizītes laikā Rīgā, 1996. gadā, kas bija pirmā augstākā līmeņa Igaunijas prezidenta vizīte kopš abas valstis atguvušas neatkarību.

Oficiālā preses relīze vēsta par 24. oktobra dienas kārtību: plkst. 18.00 Igaunijas Republikas prezidenta un viņa kundzes Helles Meri svinīga pieņemšana Rīgas Latviešu biedrības namā, plkst. 19.30 valsts vizītes atvadu ceremonija Rīgas pilī, vakaru Lennarts Meri noslēgs pie tējas galda kopā ar latviešu rakstniekiem, bet atpakaļ Tallinā prezidents atgriezīsies piektdien plkst. 18.00. Cita starpā igauņu laikraksts „Postimees”  prezidenta vizītes atskatā piemin, ka, tiekoties ar Latvijas prezidentu Gunti Ulmani un viņa kundzi, Meri kā vienu no dāvanām pasniedzis parādes portretu ādas foto rāmī.

Priede ar Meri iepazinās 1972. gadā rakstnieku izbraukumā uz Tālajiem Austrumiem, kur nodibinājās abu stiprā un ilggadējā draudzība. Priede savās atmiņās apraksta: „Mēs abi stāvējām Amūras upes krastā, un viņš sāka klusi dziedāt igauņu himnu: „Mu isamaa on minu arm..”  un es piebalsoju. Abi jutāmies kā sazvērnieki.”4   Nav šaubu, ka abus vienoja līdzīga pasaules izjūta.
Priedem Meri bija svarīgs. „Gunāra vientulība mums, rīdziniekiem, šķita traģiska. Lielvārdē, savējo vidū, droši vien bija citādi. Kā viņš atplauka, kad Rīgā viesojās Igaunijas prezidents Lennarts Meri! Viņi bija labi paziņas,” 5 raksta Lilija Dzene.

Lennarta Meri sūtītā pastkarte; 1987. gada 5. janvāris. RTMM 667355

Meri sekoja līdzi Priedes dzīves aktualitātēm. 1987.gada 5. janvārī sūtītajā pastkartītē (bet ar Helsinku skatu) no Tallinas viņš raksta: „Esmu ļoti priecīgs, ka pēc ilgstošas klusēšanas Tava luga ierunājās kino valodā. Lai šis notikums uzliek savu zīmogu ne tikai jaunajam gadam, kas tikko sācies.” Viņa pieminētā filma ir Rolanda Kalniņa režisētā Gunāra Priedes luga „Trīspadsmitā” (kinofilma „Elpojiet dziļi”), kas deviņpadsmit gadus bija nostāvējusi plauktā, atzīta par neatbilstošu pastāvošajai varai. Tajā esot izsmieta CK biroja sēde un apvainoti Tēvijas kara dalībnieki.

Domājams, Meri latviešu dramaturgu labi saprata, jo arī viņa darbam savulaik uzspiests tas pats zīmogs: Lennarta Meri dokumentālā filma par somugru tautām – Linnutee tuuled („Putnu ceļa vēji”, 1978) – Padomju Savienībā bija aizliegta.

„Un varbūt tieši tāpēc, ka Lennarts visu darīja atklāti un aizrautīgi, rāmie igauņi gan viņu nosodīja, gan vēlāk visu piedeva. Sacerēja anekdotes par viņu un redzēja šajā cilvēkā vairāk nekā valstsvīru vien,” raksta Peters, precīzi secinot, „parastā prezidenta bildē viņš neietilpst.” 6

 

Avoti:

1„Politiskais testaments”, Lennarts Meri, sast. Marts Meri, Lauku Avīze: 2009; 7.lpp

2„Politiskais testaments”, Lennarts Meri, sast. Marts Meri, Lauku Avīze: 2009; 12.lpp

3„Pie Daugavas es dzīvoju. Gunārs Priede ar Lielvārdes un Latvijas vārdu”, Andreja Pumpura Lielvārdes muzejs: 2007; 145. lpp
4„Pie Daugavas es dzīvoju. Gunārs Priede ar Lielvārdes un Latvijas vārdu”, Andreja Pumpura Lielvārdes muzejs: 2007; 115. lpp

5„Pie Daugavas es dzīvoju. Gunārs Priede ar Lielvārdes un Latvijas vārdu”, Andreja Pumpura Lielvārdes muzejs: 2007; 145. lpp

6„Politiskais testaments”, Lennarts Meri, Lauku Avīze: 2009; 7. lpp

* Saglabāta autora izmantotā forma

Komentārs

  

  

  


*

Draugiem.lv pase