Komentāri

daina: Labdien! Konferences apmeklējumam nav jāpiesakās, taču nokļū...
Maija: Labdien! Kur var pieteikties konfrences apmeklējumam un vai nokļūš...
samanta: Man ir 15 gadi. šogad, ārpus klases lasīšanā, mums uzdeva izlaīt...
Olafs Rozītis: Ja "Apziņu" pieliktu muzejā pie sienas, vai tā būtu māksla?...
Anna Auziņa: Paldies par jautājumu! Es neteicu, ka darbošanās literatūrzinātn...
Jānis: Anna, sirsnīgs paldies par grāmatu! Intervijā Jūs, šķiet, runā...
Rihards Bargais: Pienāca viens brīdis, kad dzejā man neiepatikās abstrakcijas un tr...
Olafs Rozītis: Kas prozā bija tas būtiskākais, kas Jūs tai pievērsa? Vai arī J...
Rihards Bargais: Paldies par jautājumu, Labiekārtotāj. Jā, daļa teksta pirmoreiz p...
Labiekārtotājs: Paldies par labi pavadītu laiku! Vēlos pajautāt, cik lielā mērā...
Ivars Logins: Atkal eksperte kļūdās - latgalieši 1917.gada kongresā neprasīja ...
Rihards Bargais: Oh, Saulceri, paldies par jautājumu, bet reliģisko tēmu esmu nolēm...
Saulceris Vītiņš: Paldies autoram par saistošo lasāmvielu! Mani interesē - kas tie...
Žubīte: Ieinteresējāt par topošo 2. grāmatu! Vai tajā varētu tēlaini at...
Jānis Tomašs: Marija grāmatas galvenais varonis cieš no mīlestības radītajām s...
Ance: Ir iespēja skatīties "Degpunktu" vai lasīt Tomaša dzeju. Es izvēl...
Marija: Paldies autoram par interesanto krājumu! Man aizķērās Kārļa Vēr...
Jānis Tomašs: Bērnu literatūrai ir vieglāk, jo viņi skaidri apzinās ka mērķau...
Jānis Tomašs: Ja runājam par otro grāmatu, tad viņa noteikti būs! Kā jau šajā...
Indra: Un kā pašam autoram šķiet - kas ir viņa dzejas mērķauditorija?...

Rakstu arhīvs





Partneri













Maijs. Jubilāres Elzas Ķezberes porcelāna trauks

Augļu vai saldumu trauks, kas piederējis dzejniecei Elzai Ķezberei. Latvija. Jessena porcelāna un fajansa fabrika. 1920. – 1930. gadi. RTMM 702487

Augļu vai saldumu trauks, kas piederējis dzejniecei Elzai Ķezberei. Latvija. Jessena porcelāna un fajansa fabrika. 1920. – 1930. gadi. RTMM 702487

„Kā stars ar varavīksnes zaigu

Dzeļ skaistums liels. Viss cits šķiet māns.

Pār dzīvi spožumu lej maigu

Sens, smalks un rožains porcelāns.”

(Fragments no Elzas Ķezberes dzejoļa Aina porcelānā, dzejoļu krājums Ilūzijas, Vācija, Lībeka, Ziemeļblāzma, 1950)

2011. gada 5. maijā dzejniece Elza Ķezbere Ņujorkā svin savu 100. dzimšanas dienu. Viņa dzimusi 1911. gadā Vidzemē, 1944. gadā devusies bēgļu gaitās uz Vāciju un no 1950. gada vasaras dzīvo Ņujorkā.

Pēdējos piecus gadus Elza Ķezbere mitinās Glen Oaks aprūpes namā Ņujorkā. Pirms pārvākšanās ar mākslas zinātnieces un dzejnieces uzticības personas Eleonoras Šturmas palīdzību no Elzas Ķezberes mazā Bruklinas dzīvoklīša uz Rīgu, Rakstniecības un mūzikas muzeju, atceļoja daļa viņas bibliotēkas ar rakstnieku – grāmatu dāvinātāju – ierakstiem, daudzas fotogrāfijas, vairākas vēstules, piemiņas lietas un rotas.

Viena no lietām, kas tādā veidā nokļuva muzejā, ir šis augļu vai saldumu trauks.

Filologam, tulkotājam, literatūrvēsturniekam Teodoram Zeltiņam, kas 1965. gadā pēc Elzas Ķezberes devītās dzeju grāmatas Koncerts iznākšanas viesojās viņas Ņujorkas dzīvoklītī un priecājās, kā aiz skapja stikla durvīm viz plauktos saliktais Latvijas porcelāns, dzejniece paskaidrojusi:

„Nemaz tik viegli nebija to visu līdz šejienei atvest, kad daudzkārt vispirms bija jābažījas par kailās dzīvības glābšanu .Toties mani bērni bēgļu gaitās vienmēr ir varējuši ēst no porcelāna traukiem, tiem nevajadzēja grabināt skārda grabuļus, kaut ēdiens bija neapskaužami trūcīgs.[..] Bads ir vieglāk panesams nekā neglītums. Es nevaru dzīvi iedomāties bez skaistām lietām.”

Elza Ķezbere sarakstījusi deviņas dzejoļu grāmatas. Viņas dzeja ir vienkārša un sirsnīga, tādēļ savulaik lasītāju mīlēta un gaidīta. Dzejas galvenie motīvi – romantiska mīlestība, impresionistiski dabas iespaidi, lietas ap mums, literāras un muzikālas reminiscences. Daudzi dzejoļi veltīti viņas meitām un citiem tuviem cilvēkiem. Asprātīgi ir tie dzejoļi, kuru galvenie varoņi ir viņas mīluļi kaķi. Elzas Ķezberes dzejas pasaulē iezīmējas Latvijas laiks, Baigā gada pārdzīvojumi, bēgļu gadu izjūtas un trimdas gadi Ņujorkā. Viņas dzejā pārklājas laiki un laikmeti, sapņi un īstenība. Tajā plaša izjūtu gamma – no romantiskas ilgošanās līdz pat skaudrām sāpēm, rezignācijai un grūtsirdībai. Dzejā jūtamas ilgas pēc tuva cilvēka, pēc savām mājām, pēc savas zemes, uzticēšanās Dievam. Elzas Ķezberes dzeja ir ļoti melodiska, vairāk nekā 140 dzejoļi kļuvuši par dziesmām.

2001. gadā Elza Ķezbere apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni.

Komentāri slēgti.