Komentāri

daina: Labdien! Konferences apmeklējumam nav jāpiesakās, taču nokļū...
Maija: Labdien! Kur var pieteikties konfrences apmeklējumam un vai nokļūš...
samanta: Man ir 15 gadi. šogad, ārpus klases lasīšanā, mums uzdeva izlaīt...
Olafs Rozītis: Ja "Apziņu" pieliktu muzejā pie sienas, vai tā būtu māksla?...
Anna Auziņa: Paldies par jautājumu! Es neteicu, ka darbošanās literatūrzinātn...
Jānis: Anna, sirsnīgs paldies par grāmatu! Intervijā Jūs, šķiet, runā...
Rihards Bargais: Pienāca viens brīdis, kad dzejā man neiepatikās abstrakcijas un tr...
Olafs Rozītis: Kas prozā bija tas būtiskākais, kas Jūs tai pievērsa? Vai arī J...
Rihards Bargais: Paldies par jautājumu, Labiekārtotāj. Jā, daļa teksta pirmoreiz p...
Labiekārtotājs: Paldies par labi pavadītu laiku! Vēlos pajautāt, cik lielā mērā...
Ivars Logins: Atkal eksperte kļūdās - latgalieši 1917.gada kongresā neprasīja ...
Rihards Bargais: Oh, Saulceri, paldies par jautājumu, bet reliģisko tēmu esmu nolēm...
Saulceris Vītiņš: Paldies autoram par saistošo lasāmvielu! Mani interesē - kas tie...
Žubīte: Ieinteresējāt par topošo 2. grāmatu! Vai tajā varētu tēlaini at...
Jānis Tomašs: Marija grāmatas galvenais varonis cieš no mīlestības radītajām s...
Ance: Ir iespēja skatīties "Degpunktu" vai lasīt Tomaša dzeju. Es izvēl...
Marija: Paldies autoram par interesanto krājumu! Man aizķērās Kārļa Vēr...
Jānis Tomašs: Bērnu literatūrai ir vieglāk, jo viņi skaidri apzinās ka mērķau...
Jānis Tomašs: Ja runājam par otro grāmatu, tad viņa noteikti būs! Kā jau šajā...
Indra: Un kā pašam autoram šķiet - kas ir viņa dzejas mērķauditorija?...

Rakstu arhīvs





Partneri













Marts. Granātas butaforija

 

Granātas butaforija, kas izmantota Vsevoloda Višņevska lugas "Optimistiskā traģēdija" iestudējumā Dailes teātrī 1964. gadā. RTMM 360930

Pasaulē 27. martā atzīmē Starptautisko teātra dienu, tāpēc par RMM Mēneša priekšmetu izraudzīta granātas butaforija, kas izmantota Vsevoloda Višņevska lugas Optimistiskā traģēdija iestudējumā Dailes teātrī 1964. gadā. Pēc izrādes dekoratora (scenogrāfa) Ģirta Vilka zīmējuma granātu izgatavoja Dailes teātra butaforu darbnīcās.

Granātas butaforijai par paraugu ņemta 1914. gadā krievu armijas artilērijas kapteiņa V. Rdultovska izstrādātā rokas granāta. Tā lietota Pirmā pasaules kara gados, vēlāk modernizēta un Krievijas armijas bruņojumā izmantota līdz pat 1943. gadam; šīs granātas forma kalpojusi par pamatu arī sporta granātām, kas tika lietas no metāla un bija paredzētas mešanai tālumā.

Butaforijai no parauga saglabāta tikai forma un sānos redzamā iedarbināšanas svira, sīkākas detaļas, arī drošības gredzens, nav izveidotas. Nedaudz mainīti arī izmēri (oriģinālā kaujas granāta ir 23,5 cm gara, ar pamatnes diametru 5,75 cm; butaforijas garums ir 25,5 cm un pamatnes diametrs – 4,5 cm).

Skats no „Optimistiskās traģēdijas” iestudējuma. No kreisās: Artūrs Dimiters (Anarhistu vienības barvedis), Jānis Lagzdiņš (Kuģa komandieris), Hermanis Vazdiks (Bocmanis), Atis Krauklis (vecais matrozis), priekšplānā Eduards Pāvuls (Aleksejs), Milda Klētniece (komisāre). Fotogrāfs nezināms. RTMM 257750

 

Pudeles formas granāta virpota no koka, kāta galā piestiprināts no stieples izliekts āķis, lai aktieris varētu granātu aizāķēt aiz jostas. Lugas eksemplārā nav norāžu par granātas mešanu uz skatuves, visticamāk, šī butaforija tikai rotājusi lugas varoņa jostu. Lai granātas uz tumšo drēbju fona būtu labi pamanāmas no skatītāju zāles, zaļajai krāsai pāri krāsota sudrabkrāsa. Oriģinālās kaujas granātas gluži pretēji bija neuzkrītoši zaļganpelēkas, ne koši sudrabotas, lai būtu grūtāk pamanāmas ienaidniekiem, un kareivji tās nēsāja aizbāztas aiz jostas vai ievietotas somās (āķa granātas kāta galā nebija).

Savā laikā ļoti populārā un daudzviet iestudētā Vsevoloda Višņevska Optimistiskā traģēdija Dailes teātrī pirmizrādi piedzīvoja 1964. gada 15. decembrī. Tā ir pēdējā izrāde, ko inscenējis Eduards Smiļģis, izrādes režisori – Pēteris Pētersons un Pauls Putniņš.

Komentāri slēgti.