Komentāri

Arno: Nu tā, drusku sanāca greizi, nejauši palaidu atbildi, pirms izlaboj...
Arno: Šis ir tiešām nopietns jautājums. Godīga atbilde nav vienkārša....
Arno: Paldies par jautājumu! Palika daudz ārā. Tas ir dabiski. Dzīve ir ...
Olafs Rozītis: Vai, strādājot pie šī romāna, autoram bija svarīgi dekonstruēt ...
Riekstiņš: Gribēju pateikt paldies autoram par lasāmvielu un pajautāt, vai bij...
daina: Labdien! Konferences apmeklējumam nav jāpiesakās, taču nokļū...
Maija: Labdien! Kur var pieteikties konfrences apmeklējumam un vai nokļūš...
samanta: Man ir 15 gadi. šogad, ārpus klases lasīšanā, mums uzdeva izlaīt...
Olafs Rozītis: Ja "Apziņu" pieliktu muzejā pie sienas, vai tā būtu māksla?...
Anna Auziņa: Paldies par jautājumu! Es neteicu, ka darbošanās literatūrzinātn...
Jānis: Anna, sirsnīgs paldies par grāmatu! Intervijā Jūs, šķiet, runā...
Rihards Bargais: Pienāca viens brīdis, kad dzejā man neiepatikās abstrakcijas un tr...
Olafs Rozītis: Kas prozā bija tas būtiskākais, kas Jūs tai pievērsa? Vai arī J...
Rihards Bargais: Paldies par jautājumu, Labiekārtotāj. Jā, daļa teksta pirmoreiz p...
Labiekārtotājs: Paldies par labi pavadītu laiku! Vēlos pajautāt, cik lielā mērā...
Ivars Logins: Atkal eksperte kļūdās - latgalieši 1917.gada kongresā neprasīja ...
Rihards Bargais: Oh, Saulceri, paldies par jautājumu, bet reliģisko tēmu esmu nolēm...
Saulceris Vītiņš: Paldies autoram par saistošo lasāmvielu! Mani interesē - kas tie...
Žubīte: Ieinteresējāt par topošo 2. grāmatu! Vai tajā varētu tēlaini at...
Jānis Tomašs: Marija grāmatas galvenais varonis cieš no mīlestības radītajām s...

Rakstu arhīvs





Partneri













Marts. Hildas Vīkas platmale

Gleznotājas un rakstnieces Hildas Vīkas platmale, 1930. gadi. RTMM 718938

Marta Mēneša priekšmets – platmale, ko valkājusi gleznotāja un rakstniece Hilda Vīka. Cepure paredzēta nēsāšanai agrā pavasarī (tātad – arī martā) vai rudenī, pieskaņojot to vilnas kostīmam vai mētelim.

Platmale izgatavota no ļoti labas kvalitātes bordo krāsas vilnas filca. Ap tās vidusdaļu aplikta tādas pašas krāsas filca sloksnīte ar dekoratīvu mezglu cepures muguras daļā. Kā elegants akcents cepurei izveidotas buktes. Platmales iekšpusē iešūta brūna atlasa lente, pie kuras piestiprinātas divas filca sloksnītes, ar matadatu palīdzību tās piespraužot frizūrai, valkātāja cepuri fiksēja pie galvas.

Hilda Vīka pie savas gleznas, ~1939. Fotogrāfs nezināms. RTMM 691792

Cepure ir spilgta sava laika modes liecība – šāds modelis bija ļoti izplatīts ap 1936. – 1937. gadu, bet jau 1938. gadā cepuru modē nāca asimetrija. Cepuru darbnīcas strādāja, modeļus noskatot dažādos modes žurnālos publicētajās skicēs. Šī cepure izgatavota Rīgā, bet ražotāja zīmes uz cepures nav, jo zīmītes bija īpaši jāpasūta un jāizgatavo, bet tas radīja papildu izdevumus. Lai izdevumi būtu mazāki, ziņa par izgatavotāju un darbnīcas reklāma bija uzdrukāta uz papīra maisiņa, kurā lika pirkumu.

Cepuru salonos varēja iegādāties arī kastītes ar dažādām pie cepures liekamām aplikācijām, ar kurām papildināt galvassegu atbilstoši valkātājas noskaņojumam un apģērba krāsai.

Platmali kopā ar citiem Hildas Vīkas padēla Vidvuda Eglīša saglabātajiem dzimtas materiāliem muzejam 2008. gadā nodevusi Vidvuda Eglīša dzīvesbiedre Ingrīda Frickausa.

Komentāri slēgti.