Komentāri

daina: Labdien! Konferences apmeklējumam nav jāpiesakās, taču nokļū...
Maija: Labdien! Kur var pieteikties konfrences apmeklējumam un vai nokļūš...
samanta: Man ir 15 gadi. šogad, ārpus klases lasīšanā, mums uzdeva izlaīt...
Olafs Rozītis: Ja "Apziņu" pieliktu muzejā pie sienas, vai tā būtu māksla?...
Anna Auziņa: Paldies par jautājumu! Es neteicu, ka darbošanās literatūrzinātn...
Jānis: Anna, sirsnīgs paldies par grāmatu! Intervijā Jūs, šķiet, runā...
Rihards Bargais: Pienāca viens brīdis, kad dzejā man neiepatikās abstrakcijas un tr...
Olafs Rozītis: Kas prozā bija tas būtiskākais, kas Jūs tai pievērsa? Vai arī J...
Rihards Bargais: Paldies par jautājumu, Labiekārtotāj. Jā, daļa teksta pirmoreiz p...
Labiekārtotājs: Paldies par labi pavadītu laiku! Vēlos pajautāt, cik lielā mērā...
Ivars Logins: Atkal eksperte kļūdās - latgalieši 1917.gada kongresā neprasīja ...
Rihards Bargais: Oh, Saulceri, paldies par jautājumu, bet reliģisko tēmu esmu nolēm...
Saulceris Vītiņš: Paldies autoram par saistošo lasāmvielu! Mani interesē - kas tie...
Žubīte: Ieinteresējāt par topošo 2. grāmatu! Vai tajā varētu tēlaini at...
Jānis Tomašs: Marija grāmatas galvenais varonis cieš no mīlestības radītajām s...
Ance: Ir iespēja skatīties "Degpunktu" vai lasīt Tomaša dzeju. Es izvēl...
Marija: Paldies autoram par interesanto krājumu! Man aizķērās Kārļa Vēr...
Jānis Tomašs: Bērnu literatūrai ir vieglāk, jo viņi skaidri apzinās ka mērķau...
Jānis Tomašs: Ja runājam par otro grāmatu, tad viņa noteikti būs! Kā jau šajā...
Indra: Un kā pašam autoram šķiet - kas ir viņa dzejas mērķauditorija?...

Rakstu arhīvs





Partneri













Novembris. Anšlava Eglīša šaha komplekts

Šaha komplekts Anšlava Eglīša kolekcijā (RTMM 691185). Uz zaļa kartona pamatnes uzlīmēti ādas vāciņi, preču zīme JJJ Spiel GM a Nr. 19484; A. Eglīša pašdarinātas šaha figūras – ar līmlenti aplīmēts papīrs un autora zīmējums

Šādi kabatas komplekti parasti nav paredzēti nopietnai šaha spēlēšanai, biežāk spēļu analīzei, tomēr ļoti ērti līdz ņemšanai, piemēram, ceļojumā. Tie bija īpaši populāri 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā. Jaunu popularitātes vilni tie piedzīvoja pēc tam, kad 1943. gadā franču mākslinieks Marsels Dišāns tādu izgatavoja savu sērijveida priekšmetu jeb readymade mākslas objektu kolekcijas ietvaros. Par īpašu Dišāna jauninājumu tika piedāvāta iespēja šaha figūriņu ne tikai ievietot katrai paredzētajā kabatiņā, bet arī piespraust ar īpašu stiprinājumu; otra mākslinieka oriģinalitātes klātbūtne izpaudās ar roku darinātās no celuloīda izgrieztās šaha figūriņās – tātad tehniski un vizuāli rezultāts bija līdzīgs Anšlava Eglīša veidotajam komplektam.

Anšlava Eglīša interese par šahu, kas vēlāk izvērtās vienā no viņa kaislībām mūža garumā, iespējams, pieauga pēc tam, kad zēna gadu aizraušanās ar atlētiskākiem sporta veidiem noveda pie fiziskas pārpūles, saslimšanas ar tuberkulozi un ilgstošas ārstēšanās. Tomēr intensitāte, ar kādu Eglītis nodevās sportam, saglabājās arī salīdzinoši mazkustīgajā šahā gan tiešajās, gan korespondences partijās. Jebšu rakstnieks bija pastāvīgs dalībnieks arī Amerikas latviešu šaha turnīros (īpaši regulāri tie kļuva kopš 1950. gadu vidus, kad aizsākās tradīcija Ziemeļkalifornijas latviešiem braukt spēlēt šahu pie Dienvidkalifornijas latviešiem uz Losandželosu, vai nu dienvidkaliforniešiem braukt uz turnīru Sanfrancisko) un vienmēr spēlēja pie pirmā vai otrā galdiņa, iedvešot cieņu tajos, kas piederēja trešajam un ceturtajam, kādā vēstules uzmetumā vēl neatšifrētam „Ag. R.” viņš raksta: „Sliecos uz domu, ka šachs ir netikums, jo atņem ļoti daudz laika. Ar šaušalām domāju par to stundu bezgalību, ko mēs ar Mazīti* nositām ar zibenspēli savā labākajā jaunībā! Vienu laiku bijām kā apsēsti. Šachojām katrā mazākajā brīvajā brīsniņā. Kā lai to sauc par tikumu? Bet taisnība ir, šachisti saprotas acumirklī pāri visdažādākajām plaisām. Saprotams – uz ļoti šauras bāzes. Nekādu loģikas vai matemātikas izpratni tas šachs gan neveicina, (kā daži domā) varbūt jaunībā drusku audzina raksturu: palaisties uz paša spējām neatlaidību un neizsamist priekš laicīgika.”

*Arnolds Mazītis (1913 – 2002) – gleznotājs un grafiķis, kas tāpat kā Anšlavs Eglītis savulaik ietekmējies no tā dēvētās Rīgas grupas idejiskā vadītāja Valdemāra Tones darbiem un uzskatiem.

Komentāri slēgti.