Komentāri

Arno: Nu tā, drusku sanāca greizi, nejauši palaidu atbildi, pirms izlaboj...
Arno: Šis ir tiešām nopietns jautājums. Godīga atbilde nav vienkārša....
Arno: Paldies par jautājumu! Palika daudz ārā. Tas ir dabiski. Dzīve ir ...
Olafs Rozītis: Vai, strādājot pie šī romāna, autoram bija svarīgi dekonstruēt ...
Riekstiņš: Gribēju pateikt paldies autoram par lasāmvielu un pajautāt, vai bij...
daina: Labdien! Konferences apmeklējumam nav jāpiesakās, taču nokļū...
Maija: Labdien! Kur var pieteikties konfrences apmeklējumam un vai nokļūš...
samanta: Man ir 15 gadi. šogad, ārpus klases lasīšanā, mums uzdeva izlaīt...
Olafs Rozītis: Ja "Apziņu" pieliktu muzejā pie sienas, vai tā būtu māksla?...
Anna Auziņa: Paldies par jautājumu! Es neteicu, ka darbošanās literatūrzinātn...
Jānis: Anna, sirsnīgs paldies par grāmatu! Intervijā Jūs, šķiet, runā...
Rihards Bargais: Pienāca viens brīdis, kad dzejā man neiepatikās abstrakcijas un tr...
Olafs Rozītis: Kas prozā bija tas būtiskākais, kas Jūs tai pievērsa? Vai arī J...
Rihards Bargais: Paldies par jautājumu, Labiekārtotāj. Jā, daļa teksta pirmoreiz p...
Labiekārtotājs: Paldies par labi pavadītu laiku! Vēlos pajautāt, cik lielā mērā...
Ivars Logins: Atkal eksperte kļūdās - latgalieši 1917.gada kongresā neprasīja ...
Rihards Bargais: Oh, Saulceri, paldies par jautājumu, bet reliģisko tēmu esmu nolēm...
Saulceris Vītiņš: Paldies autoram par saistošo lasāmvielu! Mani interesē - kas tie...
Žubīte: Ieinteresējāt par topošo 2. grāmatu! Vai tajā varētu tēlaini at...
Jānis Tomašs: Marija grāmatas galvenais varonis cieš no mīlestības radītajām s...

Rakstu arhīvs





Partneri













Oktobris. Skolotājam dāvāta josta

Vīriešu josta ar pērļu (zīļu) izšuvumu, kas dāvināta skolotājam Jurim Kalniņam jeb Prātkopim. RTMM 95744

Katru gadu oktobra pirmajā svētdienā (šogad 7. oktobrī) daudzviet pasaulē un Latvijā tiek atzīmēta Skolotāju diena. Parasti gan skolotāji tiek sveikti jau pāris dienu iepriekš – mācību nedēļas pēdējā dienā. Skolotāju ieguldītais darbs mācību un audzināšanā darbā arī senāk ticis augstu vērtēts. 1892. gadā Vietalvas pagasta ļaudis, lai izteiktu pateicību savam skolotājam Jurim Kalniņam, dāvāja viņam ar mazām pērlītēm jeb zīlēm izšūtu jostu.

Šādas jostas ir smalks roku darbs, ko 19. gadsimta vidū un beigās īpaši pasūtīja amatniekiem. Tās tika valkātas pie gariem vīriešu svārkiem Zemgalē, Vidzemē, retāk – Kurzemē. Uz Jurim Kalniņam dāvinātās jostas nav autora vai meistara zīmes, kas apliecinātu, vai šī josta ir pašu Vietalvas meistaru darinājums vai pirkta no Rīgas vai Eiropas amatniekiem. Muzejam jostu 1965. gadā nodeva Jura Kalniņa meita Anna Dūma.

Juris Kalniņš ap 1890. gadu. Fotogrāfs: nezināms. RTMM 56239

Juris Kalniņš (literārais pseidonīms – Prātkopis, 1847 – 1919) bija viens no latviešu pirmās nacionālās atmodas vadītājiem Vidzemes laukos. Viņš bija aktīvs sabiedriskais darbinieks – izcils skolotājs, talantīgs kordiriģents, jaunlatvietis, publicists, laikrakstu redakciju darbinieks un literāts. 1870. gadā viņš kopā ar vietējās inteliģences pārstāvjiem nodibināja Vietalvas Dziedātāju biedrību (vēlāk to pārdēvēja par Vietalvas labdarības biedrību). Biedrības mērķis tika formulēts šādi – kopt dziedāšanu un izplatīt derīgas zināšanas, veicināt izglītību, karot pret māņticību un netikumiem visā novadā. Par skolotāju Vietalvas pagastā Juris Kalniņš strādāja no 1870. līdz 1892. gadam.

Komentāri slēgti.