Komentāri

Arno: Nu tā, drusku sanāca greizi, nejauši palaidu atbildi, pirms izlaboj...
Arno: Šis ir tiešām nopietns jautājums. Godīga atbilde nav vienkārša....
Arno: Paldies par jautājumu! Palika daudz ārā. Tas ir dabiski. Dzīve ir ...
Olafs Rozītis: Vai, strādājot pie šī romāna, autoram bija svarīgi dekonstruēt ...
Riekstiņš: Gribēju pateikt paldies autoram par lasāmvielu un pajautāt, vai bij...
daina: Labdien! Konferences apmeklējumam nav jāpiesakās, taču nokļū...
Maija: Labdien! Kur var pieteikties konfrences apmeklējumam un vai nokļūš...
samanta: Man ir 15 gadi. šogad, ārpus klases lasīšanā, mums uzdeva izlaīt...
Olafs Rozītis: Ja "Apziņu" pieliktu muzejā pie sienas, vai tā būtu māksla?...
Anna Auziņa: Paldies par jautājumu! Es neteicu, ka darbošanās literatūrzinātn...
Jānis: Anna, sirsnīgs paldies par grāmatu! Intervijā Jūs, šķiet, runā...
Rihards Bargais: Pienāca viens brīdis, kad dzejā man neiepatikās abstrakcijas un tr...
Olafs Rozītis: Kas prozā bija tas būtiskākais, kas Jūs tai pievērsa? Vai arī J...
Rihards Bargais: Paldies par jautājumu, Labiekārtotāj. Jā, daļa teksta pirmoreiz p...
Labiekārtotājs: Paldies par labi pavadītu laiku! Vēlos pajautāt, cik lielā mērā...
Ivars Logins: Atkal eksperte kļūdās - latgalieši 1917.gada kongresā neprasīja ...
Rihards Bargais: Oh, Saulceri, paldies par jautājumu, bet reliģisko tēmu esmu nolēm...
Saulceris Vītiņš: Paldies autoram par saistošo lasāmvielu! Mani interesē - kas tie...
Žubīte: Ieinteresējāt par topošo 2. grāmatu! Vai tajā varētu tēlaini at...
Jānis Tomašs: Marija grāmatas galvenais varonis cieš no mīlestības radītajām s...

Rakstu arhīvs





Partneri













Septembris. Aleksandra Čaka spalvaskāts

Zaļi krāsota koka spalvaskāts, kas piederējis Aleksandram Čakam. Garums 17,3 cm. 1930. gadi. RTMM 342433

Dzejas dienu mēnesī – septembrī par Rakstniecības un mūzikas muzeja Mēneša priekšmetu izraudzīts dzejnieka Aleksandra Čaka spalvaskāts.

Čaks savu darbu manuskriptus un vēstules gan rakstījis ar zīmuli un tinti izmantojis tikai tīrrakstam. Taču, kā liecina rakstāmrīka augšpusē nolupusī krāsa, kā arī zilas tintes pēdas apakšdaļā, šis spalvaskāts ticis lietots daudz. Nav liecību, kā dzejnieks ieguvis zaļo spalvaskātu. Vienīgi zināms, ka dzejniekam lietas vairāk „pieklīdušas”, nevis viņš tās rūpīgi izmeklējis un iegādājies.

Aleksandrs Čaks, 1930. Fotogrāfs nezināms. RTMM 2387

Spalvaskāts virpots vai citādā veidā darināts no kāda lapu koka, iespējams, apses. Spalvaskāta forma (diametrs virzienā uz augšu mazliet paplatinās, tad atkal sašaurinās un pakāpeniski kļūst tievāks) veidota, lai rakstīšanas procesā to būtu ērtāk turēt rokā. Zaļās krāsas kārta, ar ko spalvaskāts pārklāts, gan atviegloja tā izgatavošanu (koku nevajadzēja pulēt), gan uzlaboja spalvaskāta izskatu un paildzināja tā kalpošanas laiku. Spalvaskāta apakšdaļā iespiesta centimetru dziļa apļveida grope spalvas ievietošanai. Uz tā nav nekādu zīmju, kas liecinātu par  izgatavotāju. Toties zināms, ka rakstāmspalva ražota Latvijā – to apstiprina uzraksts latviešu valodā „nerūsē”. Turpat redzamais skaitlis „26” savukārt norāda uz spalvas modeli. Rakstāmspalva izgatavota no metāla un niķelēta. Tās galiņš nav nedz taisns, nedz uz sāniem paplatināts. Profilā skatoties, var redzēt, ka tas veido mazu ķeksīti. Tas tāpēc, lai tinte no spalvas uz lapas nenokļūtu nekontrolētā daudzumā.

Šo un vēl citas Aleksandra Čaka piemiņas lietas muzejam 1976. gadā dāvinājusi dzejnieka otrās pakāpes māsīca Emīlija Briežkalne.

 

Komentāri slēgti.