Komentāri

Arno: Nu tā, drusku sanāca greizi, nejauši palaidu atbildi, pirms izlaboj...
Arno: Šis ir tiešām nopietns jautājums. Godīga atbilde nav vienkārša....
Arno: Paldies par jautājumu! Palika daudz ārā. Tas ir dabiski. Dzīve ir ...
Olafs Rozītis: Vai, strādājot pie šī romāna, autoram bija svarīgi dekonstruēt ...
Riekstiņš: Gribēju pateikt paldies autoram par lasāmvielu un pajautāt, vai bij...
daina: Labdien! Konferences apmeklējumam nav jāpiesakās, taču nokļū...
Maija: Labdien! Kur var pieteikties konfrences apmeklējumam un vai nokļūš...
samanta: Man ir 15 gadi. šogad, ārpus klases lasīšanā, mums uzdeva izlaīt...
Olafs Rozītis: Ja "Apziņu" pieliktu muzejā pie sienas, vai tā būtu māksla?...
Anna Auziņa: Paldies par jautājumu! Es neteicu, ka darbošanās literatūrzinātn...
Jānis: Anna, sirsnīgs paldies par grāmatu! Intervijā Jūs, šķiet, runā...
Rihards Bargais: Pienāca viens brīdis, kad dzejā man neiepatikās abstrakcijas un tr...
Olafs Rozītis: Kas prozā bija tas būtiskākais, kas Jūs tai pievērsa? Vai arī J...
Rihards Bargais: Paldies par jautājumu, Labiekārtotāj. Jā, daļa teksta pirmoreiz p...
Labiekārtotājs: Paldies par labi pavadītu laiku! Vēlos pajautāt, cik lielā mērā...
Ivars Logins: Atkal eksperte kļūdās - latgalieši 1917.gada kongresā neprasīja ...
Rihards Bargais: Oh, Saulceri, paldies par jautājumu, bet reliģisko tēmu esmu nolēm...
Saulceris Vītiņš: Paldies autoram par saistošo lasāmvielu! Mani interesē - kas tie...
Žubīte: Ieinteresējāt par topošo 2. grāmatu! Vai tajā varētu tēlaini at...
Jānis Tomašs: Marija grāmatas galvenais varonis cieš no mīlestības radītajām s...

Rakstu arhīvs





Partneri













Pētījumi

Konferences Krājuma pētījumi 2014 referāti

Referāti nolasīti 2014. gada 28. novembrī. Citējot atsauce uz Rakstniecības un mūzikas muzeju un pētījuma autoru obligāta.

Ligita Ašme

„Pļaviņu mūgs” un citi latviešu analogie sintezatori RMM krājumā

 

RMM mūzikas instrumentu kolekcijas jaunākais papildinājums ir sintezators, kas piederējis Jurim Kulakovam. Atšķirībā no citiem muzeja krājumā esošajiem sintezatoriem, kas tapuši Rīgas Mūzikas instrumentu fabrikā, šis, par „Pļaviņu mūgu” sauktais, instruments 1970. gados būvēts Latvijā mājas apstākļos. Referāts sniedz ieskatu Latvijas entuziastu un speciālistu devumā elektronisko mūzikas instrumentu būvē, aplūkojot to saistībā ar instrumentu pielietojumu dažādos mūzikas žanros. Referātu lasiet šeit.

 

Maija Kalniņa

Mākslas darbu likteņi Jāņa Jaunsudrabiņa vēstulēs Reinim Sinātam

Viens no vērtīgākajiem 2014. gada jaunieguvumiem RMM trimdas rakstnieku kolekcijās ir 29 Jāņa Jaunsudrabiņa vēstules, kuras viņš laika posmā no 1949. līdz 1961. gadam rakstījis ārstam, dabas pētniekam un mākslas kolekcionāram Reinim Sinātam. Līdzās rakstniecībai un makšķerēšanai viena no šajās vēstulēs skartajām tēmām ir māksla. Vēstulēs lasāmi gan Jaunsudrabiņa uzskati par glezniecību, gan daudzpusīga informācija par mākslas darbiem un to likteņiem. Rakstnieks trimdā bija paņēmis līdzi gan savas, gan savu laikabiedru gleznas, taču laika gaitā tās pārdeva materiālo apstākļu dēļ. Vēstules ļauj uzzināt arī jaunus faktus par brāļu Kārļa un Pētera Kalvju gleznu autorību. Referātu lasiet šeit.

 

Dace Dubrovska

Muzeja priekšmetu oriģinālu eksponēšanas tendences

Referāta pamatā ir informācija un pieredze, kas gūta gan Latvijas Restauratoru biedrības, gan RMM organizētajos pasākumos un pieredzes apmaiņas braucienos 2014. gadā. Analizējot konkrētus piemērus no muzejiem un izstāžu zālēm Helsinkos (Siņebrjuhova Mākslas muzejs, Dizaina muzejs), Porvo (Vēstures muzejs), Somenlinna (Vēstures muzejs, Kara muzejs), Tallinā (Jūras muzejs), Rīgā (Latvijas Nacionālā bibliotēka, Romāna Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs), Ventspilī (Livonijas ordeņa pils) un Kuldīgā (Kuldīgas novada muzejs), referātā aplūkoti priekšnoteikumi oriģinālu eksponēšanai un tendences šajā jomā 21. gadsimtā. Referātu lasiet šeit.

 

Andrejs Grāpis

Politiskas iekrāsas dziesmas

Gan latviešu literatūras, gan mūzikas vēsturē ir darbi, kuriem piemīt politiskā nokrāsa, tuvākā vai tālākā plānā atstājot paša darba literāro vai muzikālo vērtību. Šādi darbi tapuši visos laikos un pie visām varām. Ar RMM topošo ekspozīciju „Dziesma” saistītais referāts meklē atbildes uz jautājumu – kā cauri gadu desmitiem pozitīvi vērtējamais patriotisms pastāv līdzās negatīvi vērtējamam konjunktūrismam, konformismam un kolaboracionismam. Kā pozitīvi politiski iekrāsoto dziesmu piemēri aplūkoti trīs radošo tandēmu (Jānis Mediņš – Vilis Plūdons, Lūcija Garūta – Andrejs Eglītis, Raimonds Pauls – Jānis Peters) veikums. Referātu lasiet šeit.

 

Dzintars Gilba

Joku dziesmas Jāņa Kalniņa operās

Humora dziesmas žanrā latviešu akadēmiskajā mūzikā visražīgākais komponists ar aptuveni desmit dziesmām ir Jānis Kalniņš. Turklāt trīs joku dziesmas skan viņa operās: „Esam lielķēniņa dēli” (operā „Lolitas brīnumputns”), Kapraču dziesma (operā „Hamlets”) un „Krogus Anna gultu taisa” (operā „Ugunī”). Izmantojot RMM krājumā esošos materiālus (korespondence, recenzijas), referāts atklāj dziesmu tapšanas gaitu, izseko tekstu papildinājumiem un dažādām leģendām, kas apvij šo dziesmu atskaņojumus, kā arī mēģina rast atbildi uz jautājumu – kāpēc divas no šīm dziesmām savulaik Latvijā bija tik populāras. Referātu lasiet šeit.


Ilona Miezīte

Garīgās mūzikas liecības muzeja krājumā

Mūzika ir ikviena reliģiskā kulta neatņemama sastāvdaļa. No vienas puses, tā palīdz uzrunāt Dievu, nodrošināt saikni ar garīgo sfēru, no otras puses, iedarboties uz cilvēkiem, stiprināt kādas reliģiskas kopienas garīgo vienotību. RMM krājumā ir ļoti plašs materiālu klāsts, kas attiecas uz garīgās mūzikas tēmu – fotogrāfijas, dziesmu grāmatas, dziesmu lapiņas, garīgo koncertu afišas un programmas, notis. Komentējot un analizējot šos materiālus, referāts sniedz ieskatu garīgās mūzikas attīstības tendencēs Latvijā. Referātu lasiet šeit.


Marians Rižijs*

Dziesminieku visbiežāk komponētie dzejnieki un dzejoļi

Referāts saistīts ar RMM topošo ekspozīciju „Dziesma”. Ir dzejnieki (piemēram, Knuts Skujenieks, Viks, Imants Ziedonis, Ojārs Vācietis), kuru darbi Latvijas dziesminieku dziesmām ir izmantoti biežāk nekā citu autoru darbi. Referāta uzdevums – dot ieskatu biežāk izmantojamo autoru klāstā, atklāt dziesmām visbiežāk izmantotos dzejoļus, kā arī noteikt hipotētiskos kritērijus, kādēļ vieni dzejnieki un dzejoļi šķiet piemērotāki dziesmu radīšanai. Referātu lasiet šeit.

*Referātu lasa Dzintars Gilba

Zanda Šumska

Prototipi Gunāra Priedes lugās

RMM krājumā esošās dramaturga Gunāra Priedes dienasgrāmatas, vēstules un dažādi citi materiāli atklāj viņa lugu tapšanas gaitu un aizkulises. Atšķirībā no citiem rakstniekiem, kas savu darbu sižetus un varoņus izdomājuši, Priede savās lugās pārsvarā izmantojis reālas vietas, cilvēkus un notikumus, dažās lugās varoņiem piešķirti dramaturga draugu vai paziņu vārdi. Referātā prototipu jautājuma kontekstā tiks aplūkotas Gunāra Priedes lugas „Zeva templis Olimpijā”, „Jaunākā brāļa vasara”, „Vikas pirmā balle”, „Normunda meitene”, „Smaržo sēnes”, „Zilā”, „Centrifūga”, kā arī skanēs fragments no lugas „Rū” autora lasījumā. Referātu lasiet šeit.

Inese Žune

Latvijas eksporta dziesmas

Viena no Latvijas eksportprecēm kultūras jomā ir mūzika – dziesmas, vokāli instrumentālā mūzika, instrumentāli skaņdarbi. Tie skanējuši daudzās pasaules valstīs gandrīz visos kontinentos. Referātā aplūkoti un analizēti Latvijas mūzikas eksporta vēsturiskie un mūsdienu aspekti, mūzikas eksporta veidi, kā arī sniegts ieskats par pasaulē pazīstamākajiem latviešu vokālās mūzikas komponistiem (Lūcija Garūta, Raimonds Pauls, Ēriks Ešenvalds, Rihards Dubra) un visbiežāk skanējušajām dziesmām. Referātu lasiet šeit.

 

 

Konferences Krājuma pētījumi 2013 referāti

Referāti nolasīti 2013. gada 29. novembrī. Citējot atsauce uz Rakstniecības un mūzikas muzeju un pētījuma autoru obligāta.

Ligita Ašme

Doles baznīcas ērģeles RMM kolekcijā – ieskats instrumenta vēsturē

RMM mūzikas instrumentu kolekcijā glabājas ērģeles, kas savulaik bijušas Doles-Ķekavas baznīcā. Instruments kalpojis draudzei, ticis izpostīts un kādu laiku tādā stāvoklī atradies baznīcā, līdz nonācis pie ērģeļu apkopēja Jura Jeruma. Muzejs ērģeles iegādājies no viņa tuviniekiem. Ērģeles izceļas gan ar interesantu konstrukciju, gan, jo īpaši, ar neparasto ērģeļu prospektu. Pēc Latvijas ērģeļbūves vēsturnieku atzinuma, tās ir vienīgās zināmās Latvijā būvētās ērģeles, kuru prospektā tik skaidri izpaužas jūgendstila iezīmes.

Pētot draudzes vēsturi, noskaidrojās, ka ērģeles draudzei 1920. gadā dāvinājuši brāļi Andrejs un Pēteris Kalniņi. Tirgotājs Pēteris Kalniņš šajā laikā bijis Doles draudzes priekšnieks. Aktīvi darbojies Doles Saviesīgajā biedrībā, kuras nams uzcelts 1911. gadā pēc izcilā jūgendstila arhitekta Aleksandra Vanaga projekta. Ir  pieņēmums, ka pēc A. Vanaga projekta celta arī P. Kalniņa privātmāja Ķekavā. Abi kopīgi darbojušies Palīdzības biedrībā 1. pasaules karā cietušajiem un Doles Saviesīgajā biedrībā. Vanagam bija interese par latviešu etnogrāfiju un mājrūpniecību. Šie fakti dod pamatu hipotēzei, ka arī ērģeļu prospekts darināts pēc A. Vanaga skices.

Referātu lasiet šeit.

Ilona Miezīte

Latviešu literāti un mūzika (19. gs. otrā puse – 20. gs. sākums). Liecības muzeja krājumā

Starp vārda mākslu un mūziku kopš seniem laikiem pastāvējušas ciešas saites: folklorā ritmizēts teksts ir paredzēts dziedāšanai; vārds un mūzika arvien saistīti Brāļu draudzes darbībā; pirmie zināmie latviešu dzejnieki – Ķikuļa Jēkabs, Neredzīgais Indriķis – savas dzejas rakstījuši kā dziesmu tekstus. 19. gadsimta vidū veidojas izpratne par tā saucamo „mākslas dzeju”, kas nav katrā ziņā saistīta ar dziedāšanu. Tomēr latviešu rakstnieku un  literatūrpētnieku saikne ar mūziku joprojām ir ciešāka nekā mūsdienās. Latviešu literāti 19. gs. un 20. gs. sākumā pārsvarā ir skolotāji un sabiedriski darbinieki. Skolotāju semināros notiek mūzikas instrumentu apguve, pamatskolā visbiežāk vienam skolotājam jāmāca visi priekšmeti (tostarp gan literatūra, gan mūzika), skolotāji arī nereti spēlē ērģeles draudzes dievkalpojumos. Kad 19. gs. beigās Latvijas novados dibinās saviesīgās biedrības, kori un pašdarbības teātri, skolotāji daudzreiz uzņemas šo pasākumu vadību gan literārā, gan muzikālā ziņā. Daži no mūsu pirmo paaudžu kultūras darbiniekiem bijuši gan dzejnieki, gan mūziķi. Piemēram, Baumaņu Kārlis pats ir gan mūzikas, gan vārdu autors vēlākajai Latvijas himnai. Referāts pievēršas arī rakstniecības darbinieku saiknēm ar Dziesmu svētkiem.

Starp muzeja materiāliem ir vairāku latviešu rakstnieku vijoles, klavieres, citi ar muzikālo darbību saistīti priekšmeti, fotoattēli, kuros viņi redzami ar mūzikas instrumentiem rokās, kā arī rokraksti, kuros minēta rakstnieka spēlētprasme. Mūzika iedvesmojusi latviešu rakstniekus arī pastarpināti. Daudzu autoru bērnības atmiņās minētas gan tautasdziesmas, gan garīgā un laicīgā mūzika, kas atstājusi iespaidu uz nākamā rakstnieka attīstību.

Referātu lasiet šeit.

 

Dzintars Gilba

Mildas Brehmanes-Štengeles „Laime”. Mākslinieces atmiņu grāmatas tapšana un ceļš līdz lasītājam

Deviņpadsmitgadīgā Milda Brehmane un Jānis Štengelis pirms vai pēc došanās uz varietē Grīziņkalnā. Jūgendstila cepure iegādāta par godu šim pasākumam. Fotoattēls, kas liecina par svarīgu notikumu Lielās Mildas dzīvē – iepazīšanos ar nākamo vīru.

1986. gadā izdevniecībā „Liesma” klajā nāk Mildas Brehmanes-Štengeles grāmata „Laime”. RMM jaunieguvumu klāstā ir gan dziedātājas atmiņu rokraksti, gan grāmatas manuskripta kopija, kurus salīdzinot, var izdarīt secinājumus gan par grāmatas tapšanas procesu, gan izdevniecības veiktajiem labojumiem un svītrojumiem.

Atmiņas māksliniece sāk rakstīt 1964. gada 4. janvārī, bet rezultāts  dienasgaismu ierauga tikai pēc vairāk nekā 20 gadiem. Ilgais laiks izskaidrojams gan ar pašas mākslinieces neregulāro rakstīšanu un neapmierinātību ar uzrakstīto, gan ne pārāk veiksmīgo sadarbību ar vairākiem muzikologiem. Grāmata galu galā tomēr top, pateicoties operas vēstures pazinējam Artūram Birnsonam, kurš, būdams M. Brehmanes-Štengeles tuvo cilvēku lokā, pierunā un pārliecina mākslinieci par grāmatas nepieciešamību.

Salīdzinot iespiesto grāmatu ar tās manuskriptu, redzams, ka rediģēšanas gaitā svītrots gan, piemēram, Nacionālās operas darbības vērtējums, gan nelielas, bet kolorītas bērnības un jaunības atmiņu epizožu daļas, gan vairāku personu vārdi.

Neraugoties uz svītrojumiem, kopumā grāmata ir labākais iespējamais variants, kāds Latvijas PSR varēja tikt uzrakstīts un izdots, jo visaptverošu, objektīvu un analītisku ievērojamās mākslinieces dzīvesstāstu šajā laikā nevarētu publicēt.

Referātu lasiet šeit.

 

Andrejs Grāpis

Gulags Jāņa Medeņa vēstulēs un dzejā

Laika posms no 1946. gada līdz 1956. gadam ir Jāņa Medeņa „dzejnieka-cietumnieka” desmitgade, taču jaunrades process neapsīkst ne Rīgas Centrālcietumā, ne trīs nometnēs, kurās aizvadīts soda laiks. RMM pieejamās Jāņa Medeņa šīs desmitgades vēstules un konsekventi datētie dzejoļi paver unikālu ieskatu sadzīvisko apstākļu un mākslinieciski estētiskā procesa mijiedarbībā, kurā rodas dzeja, kas nozīmīga ne tikai tāpēc, ka radusies šādos apstākļos un veltīta šādai tematikai.

Dzejas formas – sonets, rondo, franču balāde, vilanele, kā arī austrumu dzejas strofas – ir savdabīga aizsargbarjera brutālajā īstenībā, no kuras dzeja tiek aizsargāta. Taču tas ne vienmēr izdodas, tādēļ daži dzejoļi, arī nepublicētie, skan kā savdabīga disonanse.

Jāņa Medeņa veidotais izsūtījuma laika dzejas krājumu sakārtojums konceptuāli parāda ieslodzījuma un izsūtījuma laika aktualizētās vispārcilvēciskās vērtības, kas veido jaunu, būtiski nozīmīgu jaunrades pakāpi dzejnieka daiļradē.

Jāņa Medeņa vēstules ģimenei un paziņām dokumentē virkni mazpazīstamu represēto sadzīves reāliju, kuras ir nozīmīgas laikmeta izteicējas.

Referātu lasiet šeit.

 

Maija Kalniņa

Radošā procesa aizkulises Margaritas Kovaļevskas (1910 – 1999) vēstulēs

Zīmējums Margaritas Kovaļevskas vēstulē – iepirkšanās centrā novērotu cilvēku skices: „Es mīlu cilvēkus! Visvisādus!”

Māksliniece un rakstniece Margarita Kovaļevska pārdzīvojumus jau no jaunības pieradusi fiksēt dienasgrāmatās. Pēc 1960. gada viņa dienasgrāmatas vairs neraksta, un šis process tiek pārnests uz vēstulēm. Daudzas vēstules Jānim Gorsvānam, Vitautam Kalvem un Lidijai Millerei-Redlihai rakstītas kā dienasgrāmata – gan vārdos, gan zīmējumos spontāni „izgāžot” tā brīža emocijas un pārdzīvojumus, nesaudzīgi raksturojot sevi un satiktos cilvēkus.

No vēstulēm var uzzināt gan par cilvēkiem, kas rosinājuši M. Kovaļevsku pievērsties rakstniecībai, ieveduši literātu vidē vai bijuši padomdevēji, gan par viņas rakstniecības procesu. M. Kovaļevska apzināti krāj dažādus iespaidus, novēro „savādus” cilvēkus dažādās dzīves situācijās, lai varētu tos „aprakstīt”. Notikumi, kas atspoguļojas vēstulēs, vēlāk tiek iestrādāti stāstos un tēlojumos. Lai literārā darba tapšanas procesā rakstniece varētu „atsvaidzināt atmiņu”, viņa aicina sūtīt atpakaļ savas kādreiz rakstītās vēstules.

Margaritas Kovaļevskas daiļradē oriģinālas ir divas atmiņu grāmatas, kas tapušas uz 18 un 19 gadu vecumā rakstīto dienasgrāmatu pamata – „Astoņpadsmit” un „Deviņpadsmit”. Iecerēta un aizsākta arī „Divdesmit un…” par gadiem Mākslas akadēmijā, bet arvien grūtāk ir atlasīt materiālu, viss liekas nozīmīgs. Grūti ir iesākt rakstīt vai zīmēt, palīgā tiek ņemtas gan cigaretes, gan kafija, nepieciešama vienatne, nodalīšanās no ģimenes un ikdienas. Ar gadiem radošais potenciāls samazinās, un šis projekts nerealizējas. Bet paliek vēstules – kā saziņas, izteiksmes, komunikācijas un socializācijas līdzeklis.

Referātu lasiet šeit.

 

Inese Žune

Helmera Pavasara vieta un nozīme latviešu mūzikas kultūrā

Šogad 110. gadskārta aprit vienam no Jāzepa Vītola izcilākajiem audzēkņiem – komponistam, vijolniekam, pedagogam, diriģentam, ērģelniekam un mūzikas sabiedriskajam darbiniekam Helmeram Pavasaram (1903 – 1998). Viņa vārds Latvijā nav tik plaši zināms, jo mūža lielākā daļa aizritējusi trimdā. Komponista meita Dace Pavasara Rakstniecības un mūzikas muzejam nodevusi tēva bagātīgā arhīva materiālus, kas ļauj vispusīgi izvērtēt viņa devumu Latvijas mūzikā. Jauniegūtā arhīva materiālu (skaņdarbu rokrakstu, korespondences, rakstu, dokumentu  u. c.)  izpēte ļauj izsekot, kā dažādos dzīves periodos aktivizējusies kāda no H. Pavasara daudzpusīgās darbības jomām, kādi apstākļi ietekmējuši viņa daiļradi un  pievēršanos dažādiem mūzikas žanriem, kāda ietekme bijusi viņa muzikālajai darbībai pirmskara Latvijā, Vācijas bēgļu nometnēs, mītnes zemē Anglijā un kā pēc vairāk nekā četrdesmit aizlieguma gadiem H. Pavasara mūzika atskanējusi atjaunotajā Latvijā.

Referātu lasiet šeit.

 

Zanda Kniploka

Arhitekta Vilhelma Bokslafa dzimta un Gunārs Priede: draudzība un tās sekas

Gunāra Priedes piezīmju grāmatiņa – viens no pierādījumiem, pētot grāmatas par arhitektu Vilhelmu Bokslafu tapšanas vēsturi.

Lai arī arhitekta Vilhelma Bokslafa (1858 – 1945) vārds vairāk pazīstams nozares vēsturnieku aprindās, daudzi zina tādas viņa projektētās ēkas kā Latvijas Mākslas akadēmija, Angļu jūrnieku klubs jeb tagadējā Dānijas vēstniecība, Āgenskalna un Čiekurkalna ūdenstorņi, Jaunmoku pils, Dubultu baznīca un Rīgas Krusta baznīca. Pirmā un vienīgā grāmata par šo izcilo arhitektu „Arhitekts V. Bokslafs un Rīga” klajā nāk tikai 1997. gadā. Grāmatas autors – dramaturgs un publicists, diplomēts arhitekts Gunārs Priede. RMM, G. Priedes arhīvā, esošās dienasgrāmatas un vēstules liecina, ka grāmata ir G. Priedes un Bokslafa dzimtas pārstāvju draudzības sekas. 1984. gadā G. Priede iepazīstas ar arhitekta V. Bokslafa dēlu, vedeklu, meitu un mazbērniem. Aizsākusies sarakste, kas sākotnēji aprobežojas ar informācijas apmaiņu, pamazām pāraug draudzībā, kas turpinās līdz pat G. Priedes mūža galam. Daudzu gadu laikā starp Latviju un Vāciju ceļo vēstules ar informāciju un fotogrāfijām, paciņas un citi sūtījumi, kā arī regulāri notiek Bokslafu dzimtas pārstāvju ciemošanās Latvijā. Šo attiecību rezultātā G. Priede par V. Bokslafu sacer vairākus rakstus Latvijas presei, un dzimtas pārstāvji līdzfinansē grāmatas izdošanu.

Referātu lasiet šeit.

 

Marians Rižijs

Ieskats Hermaņa Marģera Majevska pēdējā dzejoļu krājuma „Tumsā dunēdams ledus” manuskripta sākotnējā un gala variantā

Dzejnieks H. M. Majevskis 2001. gadā izdevniecībai „Daugava” bija iesniedzis sava trešā dzejoļu krājuma „Tumsā dunēdams ledus” manuskriptu. Pēc dzejnieka nāves, 2001. gada rudenī, uz viņa rakstāmgalda tika atrasts vēl viens krājuma variants. Abus salīdzinot, tika konstatēts, ka otrais variants ir veidots uz izdevniecībai iesniegtā manuskripta bāzes, par ko liecina sākotnējās numerācijas labojumi. Gala variantā H. M. Majevskis mērķtiecīgi samazinājis krājuma atdzejojumu daļu, izņemti arī daži oriģināldzejoļi un pievienoti jauni, apjomā garāki oriģināldzejoļi. Šādi tika panākts lielāks oriģināldzejoļu apjoms, un krājumā skaidrāk varēja nolasīt autora paša balsi. Arī krājuma kompozīcija kļuva kompaktāka un saliedētāka un vairs neatgādināja atdzejojumu antoloģiju, par kādu draudēja kļūt pirmajā manuskripta variantā. Turklāt, krājumā tika ievietoti daži dzejoļi, kurus autors bija uzrakstījis īsi pirms krājuma manuskripta pēdējā varianta sakārtošanas. Autora veiktās izmaiņas liecina par intensīvu un nemitīgu darbu pie vienotas krājuma kompozīcijas, reducējot atdzejotāja ambīcijas par labu dzejnieka veikuma pašapliecinājumam. Pamatojoties uz to, ka H. M. Majevska dzīvoklī atrastais krājuma manuskripta variants hronoloģiski ir pēdējais, kurā pats autors ir veicis izmaiņas, padarot krājuma kompozīciju izsvērtāku, šis variants tika izvēlēts izdošanai grāmatas formā, kas iznāca 2001. gada decembrī apgādā „Elpa”.

Referātu lasiet šeit.

————————————————————————————————————————–

 

Suitu dalība 3. Starptautiskajā Tautas deju kongresā, Stokholmā (1939)

Rakstniecības un mūzikas muzejs iesaistās aktivitātē Suiti meklē suitus, ko UNESCO Latvijas Nacionālās komisija organizē UNESCO nedēļas (2013. gada 14. – 18. oktobris) ietvaros. RMM krājumā, dejas vēsturnieces Elzas Siliņas kolekcijā, glabājas divi foto albumi, kuros atspoguļota Latvijas delegācijas dalība 3. Starptautiskajā Tautas deju kongresā, kas 1939. gada augustā norisinājās Stokholmā. ŠEIT varat aplūkot fotogrāfijas, kā arī lasīt tālaika preses atsauksmes par Latvijas pārstāvju dalību kongresā.

Ilonas Miezītes lekcija par Roberta Mūka grāmatu Dievs, dievi un velniņi un tās manuskriptu RMM krājumā, 20. 03. 2013.

Konferences Krājuma pētījumi 2012 referāti

Referāti nolasīti 2012. gada 23. novembrī. Citējot atsauce uz Rakstniecības un mūzikas muzeju un pētījuma autoru obligāta.

Andrejs Grāpis

Ieskats Viļņa Eihvalda radošajā laboratorijā

Raksturojot lektora, latviešu literatūras interpreta Dr. philol Viļņa  Eihvalda talantu, rakstniece Nora Ikstena raksta: „Eihvalds bija ģeniāls stāstītājs tādā nozīmē, ka par rakstniekiem un viņu darbiem radīja pats savus runas daiļdarbus, kuri, reiz dzirdēti, nosēdās apziņas dzīlēs un urdīja par dzirdēto uzzināt vēl un vēl.”

Viļņa Eihvalda sagatavotie lekciju sākummateriāli ļauj nojaust dažas tehnoloģijas,  kuras viņš lietoja materiāla izklāstam runas formā, avotus, kuri tika interpretēti, nenosaucot vārdā, un citu humanitāro zinātņu studijas, kas izklāstu padarīja rosinošu un neaizmirstamu. Izraksti un apdares raksturo vienu no spilgtākajiem 20. gadsimta otrās puses latviešu intelektuāļiem, kura ietekme rodama vairākās filologu paaudzēs.

Referātu lasiet šeit.

 

Gunta Terēzija

Ar ko top mākslas darbi? Mākslinieku darbarīki Ernas Geistautes kolekcijā

Mākslinieces Ernas Geistautes piemiņas lietu kolekcijā glabājas viņai piederējuši mākslinieku darbarīki. Referātā skaidrots to pielietojums glezniecības un grafikas tehnikās, kā arī parādīts izmantoto tehniku rezultāts mākslas darbos, kuri atrodas RMM krājumā – gan Ernas Geistautes, gan citās kolekcijās.

Referātu lasiet šeit.

 

Maija Kalniņa

Tuvināšanās. Veltas Tomas vēstules par attiecībām ar tautiešiem dzelzs priekškara abās pusēs

20. gs. 60. gadu beigās sākas un 70. gados strauji nostiprinās tiešie kontakti starp latviešu literātiem Rietumu pasaulē un toreizējā Padomju Latvijā. Dzejniece Velta Toma uzsāk saraksti ar Kultūras sakaru komitejas Tēvzeme darbiniekiem, izmantojot to, lai saņemtu Latvijā iznākušās grāmatas, preses izdevumus un ielūgumus apmeklēt dzimteni. Kopā ar domubiedriem viņa Toronto uzņem Padomju Latvijas dzejniekus, komponistus, māksliniekus.

Dzejniece piedzīvo un pārdzīvo psiholoģiskus uzbrukumus trimdas presē. Par to var uzzināt no Veltas Tomas vēstulēm, kas sūtītas jauniegūtajiem draugiem Latvijā – Olgai Lisovskai, Lijai Brīdakai, Zigmundam Skujiņam un citiem. Interesantas liecības sniedz viņas sarakste ar Jāni Aneraudu (KSK Tēvzeme), kā arī vēstules ASV dzīvojošajiem kolēģiem – domubiedriem Valentīnam Pelēcim un Almai Bēnei-Šulcai.

Referātu lasiet šeit.

 

Dzintars Gilba

Dziesmu diena Rotveilā 1948. gada novembrī. Pirmavotu liecības

Bēgļu nometņu laikā pēckara Vācijas franču zonā mītošie latvieši organizē tikai vienu dziesmu dienu, kas notiek 1948. gada novembrī Rotveilā. Šis pasākums pēc apjoma ir neliels: kopkora (150 dziedātāji) koncerts, rakstnieku stunda, teātra izrāde, katoļu un luterāņu dievkalpojumi un balle svētku dalībniekiem.

Pētot Rotveilas dziesmu dienas organizācijas komitejas dokumentus Valentīna Bērzkalna arhīvā, referātā meklētas atbildes uz jautājumiem: cik nozīmīga dziesmu diena bija zonā mītošajiem latviešiem un kāda ir tās vieta latviešu dziesmu svētku vēsturē.

Referātu lasiet šeit.


 

Inga Surgunte

Eduarda Smiļģa bibliotēka: apstrāde un pētnieciskais potenciāls

RMM krājums glabā 20. gadsimta Latvijas teātra reformatora Eduarda Smiļģa bibliotēku – 2269 grāmatas. Kopš 2012. gada, kad pabeigta bibliotēkas digitālā apstrāde muzeja elektroniskās uzskaites sistēmā, kļuvis iespējams ērti darboties ar apstrādes gaitā iegūto informāciju un izdarīt pirmos kvantitatīvos un kvalitatīvos secinājumus. Bibliotēka iezīmē tās īpašnieka galvenos interešu laukus: Latvijas un ārzemju daiļliteratūra, teātris, tēlotājas mākslas, filozofija, dārzkopība, tehnika. Bibliotēkas vākšanas un lietošanas principi ļaut saskatīt E. Smiļģī kolekcionāru, savukārt lasīšanas ieradumi piezīmēs un izlasīto/neizlasīto lappušu proporcijās – uz vispārinātām atklāsmēm, vērienu un intuitīvu uztveri orientētu lasītāju. Bibliotēkas izpētes pirmais posms iezīmē galvenokārt tās pētniecisko potenciālu: neatšifrēto un neidentificēto autogrāfu īpašnieki, E. Smiļģa saistība ar zīmogos minētajām iestādēm, izrāžu restaurācija uz režijas piezīmju pamata u. c. To izvērst iespējams, turpinot bibliotēkas izpēti sastatījumā ar pārējiem arhīva materiāliem un vēl neapkopotām liecībām par Smiļģa un Eiropas teātri.

Referātu lasiet šeit.

 

Ilona Miezīte

Augusta Saulieša dzeju rokraksti RMM krājumā

RMM krājumā glabājas apjomīga Augusta Saulieša dzeju kopa paša autora rokrakstā. Daļa šo dzejoļu ir publicēti, dažkārt ar redakcionālām izmaiņām. Daļa palikuši nepublicēti – ne vienmēr māksliniecisku apsvērumu dēļ. A. Saulieša drauga, mācītāja Alberta Vītola piezīmēs minēts, ka dzejnieks daļu savu darbu nepublicējis, kautrējoties par to reliģisko saturu. Reliģiskajos dzejoļos iezīmējas centieni savienot kristīgo vēsti ar latvisko dievatziņu. Saulietis atklājis arī savus emocionālos pārdzīvojumus lielo vēsturisko kataklizmu un Latvijas valsts tapšanas laikā. Individuālām noskaņām veltītājā dzejā dominē grūtsirdība, tomēr tā nepāraug bezcerībā. Cilvēcisko esību dzejnieks skata kā brīnumu. Atšķirībā no vairāku citu latviešu klasiķu dzejas, Saulieša poētiskais mantojums ir samērā viendabīgs un neatklāj krasas pasaules uztveres pārmaiņas mūža gaitā.

Referātu lasiet šeit.

 

Inese Žune

Latvijas Valsts filharmonijas kamerorķestris – unikāla atskaņotājvienība 20. gs. 70. – 80. gadu kontekstā

1967. gadā tiek dibināts Latvijas Valsts filharmonijas kamerorķestris. No 1969. gada tā vadītājs ir vijolnieks Tovijs Lifšics, kura vadībā  kamerorķestris kļūst par izcilu atskaņotājmākslas vienību, kas  vairāk nekā 20 gadus bauda nedalītu mūzikas kritiķu un klausītāju atzinību.

Referātā aplūkota Latvijas koncertdzīves dinamika un virzieni 20. gadsimta 70. un 80. gados un  to regulējošo padomju institūciju – LPSR Komponistu savienības un Latvijas Valsts filharmonijas – darbība. Referātā arī analizēti iemesli, kādēļ kamerorķestrim bija plaša vieskoncertu pieredze ārzemēs laikā, kad Latvijas profesionālās mākslas pārstāvji (atšķirībā no pašdarbības kolektīviem un pseidotautiskiem ansambļiem) ļoti reti guva iespēju muzicēt ārpus PSRS robežām.

Referātu lasiet šeit.

 

Konferences Krājuma pētījumi 2011 referāti

Referāti nolasīti 2011. gada 25. novembrī. Citējot atsauce uz Rakstniecības un mūzikas muzeju un pētījuma autoru obligāta.

Dzintars Gilba

Komponists Artūrs Grīnups – sava ceļa gājējs

Komponists un kontrabasists Artūrs Grīnups (1931 – 1989) referātā aplūkots gan kā mūziķis, gan kā neordināra personība, izsekojot viņa noslēpumainajam dzīves gājumam, darbībai orķestrī, kā arī sniedzot pārskatu par muzikālo mantojumu.

Dzintara Gilbas referātu lasiet šeit.

Gunta Terēzija

Tēlotājas mākslas krājums Rakstniecības un mūzikas muzejā

Rakstniecības un mūzikas muzejā glabājas arī tēlotājas mākslas krājums. Referātā dots ieskats mākslas darbu kolekciju veidošanas vēsturē, apskatīti mākslas darbu atlases principi kolekciju veidošanā un sniegts RMM krājumā esošo mākslas darbu raksturojums  – kādiem tēlotājas mākslas veidiem un žanriem tie piederīgi.

Guntas Terēzijas referātu lasiet šeit.

Gunita Čakare

Tēlotājas mākslas priekšmeta izpētes un apraksta veidošanas specifika

Veidojot mākslas priekšmeta aprakstu, būtiska ir ne tikai vēsturiskās leģendas fiksācija, bet arī priekšmeta struktūras jeb tehnoloģijas analīze, kas nosaka, vai šo priekšmetu vispār iespējams saglabāt. Referātā atklāti izpētes gaitā veiktie precizējumi un vēl līdz galam nenoskaidroti fakti par mākslas darbiem: Nikolajs Vasiļjevs Valentīnas Teleginas-Vasiļjevas portrets un Svetlanas Vasiļjevas portrets, Aleksandrs Bloks Dobeles vecā pils, Konrāds Ubāns Siena gubiņas,  Niklāvs Strunke Dienvidu skats un Dienvidu skats ar cipresēm, kā arī Aleksandra Beļcova Helēna Tangijeva-Birzniece Čigānietes lomā.

Gunitas Čakares referātu lasiet šeit.

Maija Kalniņa

 Nometņu laiks. Elzas Ķezberes vēstules (1945 – 1950)

Dzejniece Elza Ķezbere (1911 – 2011) vēstulēs no Blombergas DP nometnes draudzenei Veronikai Strēlertei Zviedrijā, kritiķim Jānim Rudzītim, rakstniekiem Oļģertam Liepiņam, Jānim Veselim un citiem turpat Vācijā dalās savās bēgļu laika grūtībās un izjūtās: skumjās, sāpēs, bezcerībā. Spēku dzīvot un pieņemt situāciju dod meitas, ticība, atmiņas, vēstules un tikšanās ar draugiem, intensīvā latviešu kultūras dzīve, mākslas un dabas iespaidi, iespēja savu dzeju izdot grāmatās. E. Ķezberes vēstules rāda, kā šo vēsturisko situāciju, kurā nokļuva daudzi latvieši pēc II pasaules kara, uztver un pārdzīvo emocionāla radoša personība.

Maijas Kalniņas referātu lasiet šeit.

Inese Žune

Vijolnieks, pedagogs un diriģents Arvīds Norītis jauniegūto materiālu gaismā

Arvīds Norītis (1902–1981) ir pirmais brīvās Latvijas akadēmiski izglītotais vijolnieks un arī pirmais Latvijas konservatorijas absolvents, vairāku stīgu kvartetu un citu kameransambļu pirmā vijole, Latvijas Nacionālās operas orķestra vijolnieks, Latvijas Radiofona orķestra pirmais koncertmeistars, vadošais vijolnieks un vijoļspēles pedagogs pirmskara Latvijā, šeit aizsācis ar diriģenta darbību.

Dažādi materiāli, ko RMM nesen saņēmis no A. Norīša dēliem, ļauj izsekot mūziķa gaitām trimdā. Korespondence ar pazīstamiem latviešu mūziķiem, kultūras darbiniekiem un audzēkņiem gan trimdā, gan Latvijā apliecina A. Norīša lielo autoritāti un viņa pedagoģiskā darba pārmantojamību arī pēckara Latvijas un trimdas kultūrā.

Ineses Žunes referātu lasiet šeit.

Gaida Jablovska

Ieskats dzejniekam Andrim Vējānam rakstītajās vēstulēs

Dzejnieka Andra Vējāna (1927 – 2005) dzīves laikā veidotā arhīva materiālu klāstu veido dokumenti, fotoattēli, rokraksti, korespondence. Sarakste ar dzejniekiem un rakstniekiem, kas aizsākusies pirms vairāk nekā četrdesmit gadiem, ļauj izsekot kultūras un sabiedriskās dzīves norisēm Latvijā un aiz tās robežām.

Gaidas Jablovskas referātu lasiet šeit.

Ligita Ašme

Imanta Kalniņa popularitātes fenomens

Referātā meklēti cēloņi, kas radījuši Imanta Kalniņa (1941) mūzikas, īpaši dziesmu, lielo popularitāti. Neparasta personība, mūzikas valodas īpatnība, aktuālu dziesmu tekstu izvēle ļāva I. Kalniņam kļūt par vienu no iemīļotākajiem un nozīmīgākajiem komponistiem 20. gadsimta otrajā pusē. Referātā raksturoti galvenie mūzikas virzieni, kuros komponists strādājis, žanru izvēle saistībā ar latviešu mūzikas attīstības procesiem. Faktu precizēšanā palīdzējuši RMM kolekciju krātuvē glabātie materiāli.

Ligitas Ašmes referātu lasiet šeit.

Andrejs Grāpis

Notikumi un personības Veras Kacenas dienasgrāmatā (1966. gada februāris)

Rakstnieces un tulkotājas Veras Kacenas (1912 – 1999) dienasgrāmata ļauj ieskatīties politiski un kultūrvēsturiski interesantā laikā: 1966. gada sākumā notiek Rakstnieku savienības V kongress, mirst V. Kacenas vīra māsas vīrs Vilis Lācis, mainās LKP CK vadība. Autores spilgtais, neierasti asredzīgais Viļa Lāča, Arvīda Griguļa un Ojāra Vācieša personību raksturojums un minēto notikumu komentāri dienasgrāmatu padara par savdabīgu laikmeta liecību.

Andreja Grāpja referātu lasiet šeit.

Ilona Miezīte

Senie Brāļu draudzes locekļu dzīvesstāsti RMM krājumā

Brāļu draudzes Latvijā atstājušas plašu rokraksta literatūras mantojumu, no kura literāri visinteresantākā daļa ir draudzes locekļu dzīvesstāsti. To centrā ir cilvēka garīgā dzīve, tādēļ šie darbi nereti izceļas ar tā laika literatūrai neparastu pašanalīzes dziļumu un psiholoģisko procesu detalizētu tēlojumu. RMM Augusta Saulieša kolekcijā glabājas vērtīga Brāļu draudzes rokrakstu kopa. Starp tiem ir četri latviešu brāļu dzīvesstāsti, kas tapuši 18. gadsimta otrajā pusē un 19. gadsimta pirmajā pusē. Autobiogrāfijas rakstījuši trīs Pēteri – Dukuļa Pēteris, Zirņa Pēteris un Paukas Pēteris. Šie stāsti ir tālu no sevis idealizēšanas; kristīgā pazemībā autori runā par savu siržu samaitātību un garīgajām cīņām. Ceturtais dzīvesstāsts ir citu sarakstīta 12 gadu vecumā miruša puisēna Dāvida Mises biogrāfija, kurā slima bērna tēlā iemiesots hernhūtiskais sirdsšķīstības ideāls.

Ilonas Miezītes referātu lasiet šeit.

Rūta  Līcīte

Elgas Īgenbergas operete Annele sava laika kontekstā un šodienas skatījumā. Vēsture. Vērtējumi. Jaunatklājumi

Elgas Īgenbergas (1921 – 2003) Annele ir pirmā latviešu estrādes operete un viens no pirmajiem latviešu pēckara oriģināldarbiem muzikālā teātra žanrā. XX gs. 60. gados Īgenbergas un Anneles vārdi skatītāju un klausītāju apziņā ir cieši saistīti. Annele ir sava laika modes produkts ar zināmu nodevu tā laika padomju mūzikas estētikas prasībām, tomēr apbrīnojami svaigs, cilvēcisks un tiešs.

Referātu par operetes tapšanu un skatuves mūžu veido trīs avoti. Pirmkārt, intervijas ar iestudējumā iesaistītajām personām. Otrkārt, 1960. gadu prese. Treškārt, pētīts nošu materiāla klavierizvilkums, autores rokraksti un skaņu ieraksti, kuri atrodas RMM krātuvē. Referātā aplūkota arī operetes iespējamā aktualitāte un atkārtotas iestudēšanas iespējas mūsdienās.

Rūtas Līcītes referātu lasiet šeit.

Konferences Krājuma pētījumi 2010 referāti

Referāti nolasīti 2010. gada 26. novembrī. Citējot atsauce uz Rakstniecības un mūzikas muzeju un pētījuma autoru obligāta.

Viļa Lāča personības izpausmes dienasgrāmatā (1941 – 1944)

Viļa Lāča dienasgrāmata (1941 – 1944) ļauj labāk izprast viņa rīcības motivāciju un iepazīt trīs personības šķautnes – rakstnieks, ģimenes cilvēks, politiskais darbinieks. Liela ietekme uz V. Lāci ir dēla Ojāra nāvei, sasteigtajai evakuācijai no Latvijas, piespiedu atšķirtībai no ģimenes un tās izraisītajai vientulībai. Politiskās darbības jomā var sekot dažāda ranga manipulatoru ietekmei uz V. Lāci.

Andreja Grāpja pētījumu lasiet šeit.

Inese Žune

Trīs vijoles – trīs virzieni Latvijas vijoļmākslā

Nezināma tautas spēlmaņa darināts instruments, rakstnieka Kārļa Ieviņa pašdarināta vijole un vijolnieka Nikolaja Dreikas būvēts koncertinstruments – šie mūzikas instrumenti spilgti raksturo trīs funkcionāli dažādus un kvalitatīvi atšķirīgus virzienus Latvijas vijoļmākslā. Referātā atklāts, ko šie instrumenti spēj pavēstīt par to autoriem, kā tie atspoguļo kultūras procesu maiņas, kā arī atšķirīgu muzicēšanas pieredzi un iemaņas.

Ineses Žunes pētījumu lasiet šeit.

 

Ilona Miezīte

Nepublicētie Aspazijas dzeju rokraksti

Daļa Aspazijas mūža pēdējos gados (1930. gadu beigās – 1940. gadu sākumā) tapušo dzejoļu un dzejas uzmetumu ir mākslinieciski izstrādāti un apliecina Aspazijas talanta turpinājumu; pārējie izraisa pētniecisku interesi kā liecība par dzejnieces personību, uzskatiem un to pārmaiņām dzīves nogalē. Nepublicētajos rokrakstos ir daudz reliģiska satura dzejoļu, kas ataino centienus rast atpakaļceļu pie sen zaudētās ticības, pie  personiska kontakta ar Dievu. Citos dzejoļos turpināta Aspazijai raksturīgā tradīcija izmantot sengrieķu mitoloģijas motīvus sava laika ideju izteikšanai. Dažos uzmetumos var ieraudzīt jaunas, modernistiskas dzejas formas iezīmes, kas tikpat kā neparādās Aspazijas publicētajos darbos.

Ilonas Miezītes pētījumu lasiet šeit.

 

Zane Gailīte

Baumaņu Kārlis un viņa laiks

Referātā aplūkoti trīs Baumaņu Kārļa dzīves periodi un to pretrunīgās izpausmes: ideāli un to pārvērtēšana Cimzes semināra laikā; prestižs darbs un ne tik prestižas izpriecas Pēterburgā; vārdisku ambīciju un reālās dzīves pieticības kontrasts Limbažu periodā. Referāts pievēršas jautājumiem: kāpēc Latvijas himnas autors latviešu mūzikas vēsturē apcerēts tik maz un konspektīvi; Baumaņu Kārļa dziesmu pretrunīgais vērtējums; par ko liecina poliglotisms Baumaņu Kārļa manuskriptos; vai rokrakstos daudzkārt minētā Latawa apliecina viņa domas par vēl neesošo Latviju?

Zanes Gailītes pētījumu lasiet šeit.

 

Rūta Līcīte

Personības un varas konflikts Latvijas Valsts konservatorijā. Staļiniskās represijas (1944 – 1953)

Stingra mācību procesa satura uzraudzība, studentu izslēgšana, pasniedzēju atbrīvošana no darba, apcietināšanas un deportācijas staļinisko represiju laikā noteica arī Latvijas Valsts konservatorijas studentu un pasniedzēju dzīvi. Referātā izsekots represiju sagatavošanas gaitai un realizācijai, apskatītas apsūdzības pret mācību spēkiem un studentiem. Pētījumā aplūkotas tādas personības kā pedagogi Jēkabs Graubiņš, Jānis Līcītis, Jāzeps Lindbergs, toreizējais LVK rektors Jēkabs Mediņš, no Maskavas atsūtītais „ieliktenis” Vladimirs Buņimovičs-Muzaļevskis, studenti Vija Muške, vēlākais LPSR Kultūras ministrs (toreiz komsorgs – partorgs) Vladimirs Kaupužs un citi.

Rūtas Līcītes pētījumu lasiet šeit.

Maija Kalniņa

Pirmie desmit gadi svešumā. Knuta Lesiņa vēstules (1946 – 1956)

Laikā pēc Otrā pasaules kara, kad latviešu rakstnieki ir izsvaidīti pa Eiropu un pasauli, vienīgi vēstulēs ir iespēja „satikties” –  informēt par savām iecerēm un to realizāciju, novērtēt kolēģu devumu, formulēt savu skatījumu uz mākslu un prognozes par sabiedrības turpmāko attīstību. Rakstnieks un mūziķis Knuts Lesiņš, pirmos piecus pēckara gadus mitinādamies Vācijā un pēcāk emigrējis uz ASV, vēstulēs Anšlavam Eglītim, Zinaīdai Lazdai, Valdemāram Kārkliņam, Jānim Rudzītim, Gunaram Saliņam un citiem amata brāļiem un māsām atklājas kā analītisks un humora pilns sevis, citu un pasaules vērotājs.

Maijas Kalniņas pētījumu lasiet šeit.

Dzintars Gilba

Boriss Godunovs diakona tērpā

Modesta Musorgska operas Boriss Godunovs iestudējums Latvijas PSRS Valsts operas un baleta teātrī 1949. gadā ir viens no labākajiem uzvedumiem Latvijas operas vēsturē un viens no krāšņākajiem pēckara periodā. RMM kolekciju krātuvē  glabājas joprojām krāšņais, kaut arī 90 izrāžu laikā novalkātais Borisa Godunova kronēšanas tērps.  Referāts veltīts tam, kā tapa iestudējums, kā klasiskajai operai tika salikti ideoloģiski pareizi akcenti, un kā teātris ieguva pareizticīgās baznīcas diakona Trubeckoja tērpu.

Dzintara Gilbas pētījumu lasiet šeit.

 

 

Komentāri slēgti.