Komentāri

samanta: Man ir 15 gadi. šogad, ārpus klases lasīšanā, mums uzdeva izlaīt...
Olafs Rozītis: Ja "Apziņu" pieliktu muzejā pie sienas, vai tā būtu māksla?...
Anna Auziņa: Paldies par jautājumu! Es neteicu, ka darbošanās literatūrzinātn...
Jānis: Anna, sirsnīgs paldies par grāmatu! Intervijā Jūs, šķiet, runā...
Rihards Bargais: Pienāca viens brīdis, kad dzejā man neiepatikās abstrakcijas un tr...
Olafs Rozītis: Kas prozā bija tas būtiskākais, kas Jūs tai pievērsa? Vai arī J...
Rihards Bargais: Paldies par jautājumu, Labiekārtotāj. Jā, daļa teksta pirmoreiz p...
Labiekārtotājs: Paldies par labi pavadītu laiku! Vēlos pajautāt, cik lielā mērā...
Ivars Logins: Atkal eksperte kļūdās - latgalieši 1917.gada kongresā neprasīja ...
Rihards Bargais: Oh, Saulceri, paldies par jautājumu, bet reliģisko tēmu esmu nolēm...
Saulceris Vītiņš: Paldies autoram par saistošo lasāmvielu! Mani interesē - kas tie...
Žubīte: Ieinteresējāt par topošo 2. grāmatu! Vai tajā varētu tēlaini at...
Jānis Tomašs: Marija grāmatas galvenais varonis cieš no mīlestības radītajām s...
Ance: Ir iespēja skatīties "Degpunktu" vai lasīt Tomaša dzeju. Es izvēl...
Marija: Paldies autoram par interesanto krājumu! Man aizķērās Kārļa Vēr...
Jānis Tomašs: Bērnu literatūrai ir vieglāk, jo viņi skaidri apzinās ka mērķau...
Jānis Tomašs: Ja runājam par otro grāmatu, tad viņa noteikti būs! Kā jau šajā...
Indra: Un kā pašam autoram šķiet - kas ir viņa dzejas mērķauditorija?...
Valters: Valoda, ko es (mēs) pazīstu (pazīstam)"Apsargs šķiro cilvēkus/ s...
Dace Vīgante: Terre, paldies par labajiem vārdiem un novērtējumu. Piekrītu, nosa...

Rakstu arhīvs





Partneri













Arhīvs

AIJAS ZARIŅAS JUBILEJAS IZSTĀDE “SPRĪDĪTIS”

15. 01. 14. – 01. 03. 14.

 

 

 

 

 

 

 

SADZEJOTĀ VALSTS

17. 11. 2013. – 21. 12. 13.

 

 

 

 

 

 

PASTĀVĪGĀ EKSPOZĪCIJA

 

 

 

 

 

 

 

ATSTĀSTĪJUMS II jeb PIECAS VERSIJAS PAR RŪDOLFA BLAUMAŅA “PURVA BRIDĒJU”

9. 10. 2013. – 26. 10. 2013. 

Režisores Kristīnes Želves video darbs Atstāstījums II jeb 5 versijas par Rūdolfa Blaumaņa „Purva bridēju”.

Izstādē skatāmajā video darbā  piecas dažādas sievietes – ārste narkoloģe, augstskolas pasniedzēja, studente, folkloras kopas vadītāja, kā arī vides speciāliste, kura strādā Ķemeru purvā – stāsta savu versiju par Rūdolfa Blaumaņa noveli un arhetipisko tēlu latviešu kultūrā – Kristīni. Katra stāstītāja, runājot par vienu un to pašu literāro darbu, saprot un izjūt to atšķirīgi, saliekot tajā savus akcentus, emocijas un dzīves pieredzi, vēlreiz pierādot it kā sen zināmu patiesību –  mākslas darba uztvērējs ir ne tikai recipients, bet arī interprets un nereti –  pat līdzautors! Tieši šī „līdzautorība”, ieliekot jebkurā mākslas darbā tā uztvērēja pieredzes, emociju un izpratnes amplitūdu, arī veido kultūras pārmantojamības principus, jeb, citiem vārdiem sakot, caur to „kultūra dzīvo”. Izstādes iekārtojumu veido māksliniece Ieva Stūre.

Kādēļ Purva bridējs?

Pirmkārt, Rūdolfa Blaumaņa 1898. gadā sarakstītā novele ir viena no latviešu literatūras pērlēm, kas gadu gaitā jau piedzīvojusi neskaitāmas interpretācijas un variācijas (sākot jau ar paša Blaumaņa pēc noveles motīviem 1905. gada sarakstīto lugu Ugunī, vēlāk – regulāras interpretācijas teātrī, arī kino). Kristīnes un Edgara tēli ir kļuvuši par arhetipiem Latvijas kultūrā.

Režisore Kristīne Želve par šo Blaumaņa noveli saka: „Domāju, ka Purva bridēja fabulu joprojām zina katrs latvietis, pat tie, kas nav to lasījuši. Kristīnes tēla interpretāciju spektrs ir visplašākais: Kristīne – varone, svētā, glābēja, „mūžīgi sievišķais augšup mūs cels”; Kristīne –  upuris, nolemtā, mazohiste un, atvainojos, visbeidzot arī muļķe Personīgi man ir tuvs uzstādījums, ka Purva bridēja mīlestības uzvarā pār racionālu aprēķinu un „veselo saprātu” Blaumanis pietiekami dziļi iekodējis arī  ideālu un vērtību tēmu, kas ir krietni vairāk nekā sadzīviska vai psiholoģiska izšķiršanās, kuru puisi precēt…”

Blaumaņa Purva bridējs nenoliedzami ir viens no tiem mūsu literatūras darbiem, kas ietekmējis latvieša pasaules uzskatu, vērtību un domāšanas sistēmu, tēli – Kristīne, Edgars, Akmentiņš – kļuvuši par arhetipiem.

2013. gads ir arī Rūdolfa Blaumaņa 150. dzimšanas dienas gads, kas ir vēl viens iemesls aktualizēt sabiedrībā diskusiju par viņa literāro matojumu un tā interpretācijas iespējām, šim projektam kļūstot par vēl vienu pienesumu Blaumaņa gada norisēs.

Atstāstījums II jeb 5 versijas par Rūdolfa Blaumaņa „Purva bridēju” turpina Kristīnes Želves ciklu Atstāstījums – videoprojekts Atstāstījums pirmo reizi tika realizēts 2012. gadā izstādē Survival Kit Tabakas fabrikā, kurā seši dažādi varoņi ar video starpniecību pārstāstīja kādu latviešu literatūras darbu, kas uzrunājis, aizkustinājis, atstājis ietekmi uz katra pasaules skatījumu. Atstāstījuma sākotnējā ideja bija mudināt skatītāju izstāties no „straujā dzīves ritma” un atdzīvināt „lēno” grāmatas lasīšanas pieredzi, skaistās latviešu valodas piedzīvojumu – lēni, nesteidzīgi un emocionāli piesātināti, kā arī „reabilitēt” skatītāja apziņā lasīšanas procesa intīmo, personīgo pārdzīvojumu un latviešu literatūras kvalitātes.

Atstāstījums II tiek veidots sadarbībā ar Rakstniecības un mūzikas muzeju, Kultūrkapitāla fondu un Rīgas domi.

 

PĒDĒJĀ IZSTĀDE

19. 06. 2013. – 28. 09. 2013.

Desmit Latvijas mākslas klasiķu darbi no muzeja krājuma un desmit laikmetīgās mākslas versijas par tiem.

Izstādē satiekas 20. gadsimta pirmajā pusē aktīvi mākslinieki un viņu 21. gadsimta kolēģi.Pēdējā izstādē skatāmi klasiķu – Voldemāra Irbes, Kurta Fridrihsona, Teodora Ūdera, Aleksandras Beļcovas, Jāņa Jaunsudrabiņa, Anšlava Eglīša, Sigismunda Vidberga, Niklāva Strunkes, Pētera Krastiņa un Konrāda Ubāna – darbi. Savas jaunākās, pēdējās versijas par tiem laikmetīgās mākslas valodā stāsta Anete Dambrova, Krišs Salmanis, Laura Prikule, Mārtiņš Kalseris, Kaspars Groševs, Kristians Brekte, Zane Raudiņa, Indriķis Ģelzis, Eva Vēvere, Aija Baumane un Brigita Zelča-Aispure.

Rakstniecības un mūzikas muzeja krājumā glabājas aptuveni 30 000 tēlotājas mākslas darbu. Tie muzejā nonākuši gadu gaitā, veidojoties rakstniecības, mūzikas un teātra vēstures kolekcijām. Ar tiem saistās stāsti par šo mākslas darbu pircējiem un pārdevējiem, īpašniekiem un dāvinātājiem, autoriem un iedvesmotājiem. Mūsdienu māksliniekus Pēdējās izstādes darbu radīšanas procesā iedvesmojuši ne tikai paši mākslas darbi, bet arī attiecību stāsti, ko glabā vēstules, fotogrāfijas un piemiņas lietas. Izstādē ar šiem stāstiem varēs iepazīties arī apmeklētāji.

No 3. jūlija Pēdējo izstādi papildinās īpaša vasaras pasākumu programma, kuras gaitā apmeklētājiem būs iespēja laikmetīgā kontekstā iepazīties ar vairākiem muzeja krājuma mākslas darbiem, kas izstādē nav eksponēti.

Pirmsskolas un skolas vecuma apmeklētājiem Pēdējās izstādes ietvaros tiek piedāvāta iespēja izveidot kāda eksponētā mākslas darba kopiju.

Izstādes veidotāji: Inga Surgunte, Baiba Vanaga, Elvija Pohomova, Roberts Skrajāns, Gunārs Ignats (RMM), Mārtiņš Kalseris (mākslinieks)

Izstāde nominēta balvai Kilograms kultūras 2013.

Atbalsta: Valsts Kultūrkapitāla fonds un Rīgas dome

Publikācijas:

Vilnis Vējš “Melnais caurums, kas iesūc”

Anna Iltnere “Laikmetīgi izcilāts krājums”

KURŠ IR TAVS ĪSTAIS RAINIS?

3. 07. 2013. – 25. 09. 2013.

Instalāciju izstādes Kurš ir tavs īstais Rainis? autors Artūrs Arnis atklāj piecas Raiņa sejas sadzīviskās un metafiziskās situācijās.

Rakstniecības un mūzikas muzeja krājumā glabājas 48 Rainim veltīti tēlniecības darbi: ciļņi, krūšutēli, pieminekļu modeļi, galvas atlējumi. Tas ir Rainis mūža nogalē vai, precīzāk sakot, Raiņa tēls, kādu to nu jau tiražētā veidā pazīstam šodien. Šajos tēlniecības darbos grūti saskatīt personības nianses; monumentāls kultūras varonis raugās mums pretī katrā no tiem. Raiņa portretētāji nonākuši priekšstatu gūstā, kļūstot par tradīcijas un pasūtījuma ķīlniekiem. Šodien noraugoties uz šiem darbiem, gribas Raiņa portretiem piezīmēt klāt kādu pazudušu, cilvēcīgu vaibstu.

Atbalsta Rīgas dome.

 

 

ARVĪDS NORĪTIS UN STĪGU KVARTETU VĒSTURE LATVIJĀ
14. 06. 2013. – 19. 06. 2013.

 

 

 

 

 

 

 

GRUPAS “PĒRKONS” IZSTĀDE

17. 05. 2013. – 17. 06. 2013. 

 

 

 

 

 

 

 

SMACENIS

24. 10. 2012. – 25. 05. 2013.

Izstādes Smacenis uzmanības centrā – jautājums par radošo profesiju statusu sabiedrībā.

Izstāde pievēršas rakstnieku un mūziķu dzīves un daiļrades apstākļiem Brežņeva laikā jeb padomju stagnācijas gados, kas sākas ar Čehoslovākijas notikumiem 1968. gadā un beidzas ar t. s. pārbūvi 1980. gadu vidū.

Toreiz zināmus ienākumus garantēja samērā regulāri valsts pasūtījumi. Radošās savienības rūpējās par savu biedru sociālo labklājību – dzīvokļiem, radošajiem namiem, veselības aprūpi. Tādējādi radošo profesiju pārstāvjiem tika nodrošināts tā laika standartiem visai augsts dzīves līmenis.

Tomēr šīs privilēģijas tika pirktas dārgi – par dažādiem radošās brīvības ierobežojumiem, varas rupju iejaukšanos daiļrades procesā, cenzūru un pašcenzūru, kas seko katrai uzrakstītai rindai, prasot lielākas vai mazākas nodevas laikmeta ideoloģijai.

Jautājums par radošo profesiju statusu Latvijā īpaši aktualizējies pēdējā laikā. Rakstnieki un citu radošo profesiju pārstāvji nereti jūtas nepienācīgi novērtēti un atalgoti. Notiek skarbi dialogi ar valdības pārstāvjiem, nākas dzirdēt runas arī par labajiem padomju laikiem. Izstāde ir atgādinājums par tām nodevām, kuras laikmeta ideoloģijai bija spiests maksāt katrs.

Izstāde Smacenis skatāma līdz 2013. gada 25. maijam.

“PAVASARIS” UZ TEĀTRA SKATUVĒM

Izstāde „Pavasaris” uz teātra skatuvēm muzejā bija skatāma no 2013. gada 14. marta līdz 30. aprīlim.

Ceļojošos izstādi „Pavasaris” uz teātra skatuvēm veidojis Oskara Lutsa draudzes skolas muzejs (Palamuse).

Oskara Lutsa Pavasaris ir spožākais bērnības atmiņu romāns igauņu literatūrā. Izstāde iepazīstina ar romāna iestudējumiem – kopumā 16 izrādēm, kas no 1936. līdz 2009. gadam tapušas Igaunijas, Latvijas un Somijas teātros. Latvijā Pavasaris tika iestudēts 1980. gadā Jaunatnes teātrī. Izstādē redzams video ar aktieru atmiņām par iestudējumu Latvijā, kā arī  iespējams noklausīties audio fragmentus no izrādes.

DZEJMŪZIKAS EROTIKA

Izstāde Dzejmūzikas erotika muzejā bija skatāma no 2012. gada 13. jūnija līdz 16. septembrim.

Izstādē Dzejmūzikas erotika, iespējams, pirmoreiz Latvijā galvenā eksponāta lomā ir skaņa: Latvijas dzejnieku darbu lasījumi, lielākoties pašu autoru izpildījumā, kā arī pašmāju mūzikas ieskaņojumi. Izstādes veidotāju mērķis ir piedāvāt apmeklētājiem klausīšanās pieredzi, kuras laikā dzirdes maņas rod turpinājumu citās maņās – sadzirdot krāsu, formu, smaržu un garšu, citiem vārdiem, sagādāt apmeklētājiem sinestētisku baudījumu.

Izstādes saturu veido autoru pārstāvēto laikmetu un izteiksmes dažādības spektrā plaša dzejas un mūzikas izlase: no Raiņa līdz Arvim Vigulam, no Jāņa Mediņa līdz Hospitāļu ielai. Izlasi vienojošais princips ir bagātīgs jutekliskās pieredzes klāsts, kas Rietumu filozofijas tradīcijā apvienojas Erosa tēlā. Īpaša vieta izstādē tiks atvēlēta pirms 105 gadiem iznākušajam Edvarta Virzas dzejas krājumam Biķeris.

Izstādes komentāros interesenti varēs atrast rakstnieku un mūziķu personiskas liecības par piedzīvoto mīlestību, psihologu, muzikologu un filologu komentārus par dažādu balss tembru, mūzikas skaņu un dzejas lasījumu atšķirīgo ietekmi uz klausītāju, kā arī filozofu pārspriedumus par Erosa nozīmi cilvēka dzīvē.

Izstādes mākslinieks Mārtiņš Kalseris, iedvesmojoties no 1. pasaules kara hospitāļu estētikas, dzejā un mūzikā saklausītiem tēliem, četrās izstādes zālēs radījis mākslas instalācijas, kas ļauj izsekot realitātes transformācijām ar mīlestību sirgstoša slimnieka apziņā.

Ieeja izstādē bez maksas.

Izstādi atbalsta ABLV Charitable Foundation, Veselības centrs 4, Austrumu slimnīca, SIA Jaunalko.

Izstādes Dzejmūzikas erotika atklāšana

LAIKABIEDRI

No 2012. gada 8. februāra līdz 31. maijam

Laikabiedri. Septiņpadsmit literātu fotomirkļi ir pirmā Jāņa Indāna (1981) fotoizstāde, kurā apkopoti septiņpadsmit latviešu literātu dokumentāli portreti. Indāns savulaik pats nodarbojies ar literatūru, 2003. gadā iznācis viņa dzejas krājums Mīla saraus mūs gabalos. Ar laiku pievērsies dokumentālajai fotogrāfijai, it īpaši portretiem.

Izstādē redzamās melnbaltās fotogrāfijas tapušas dažādos apstākļos laikaposmā no 2007. līdz 2011. gadam, tajās dokumentētie literāti lielākoties pieder Jāņa Indāna paaudzei.

Izstādē portretēti:  Ērika Bērziņa, Henriks Eliass Zēgners, Kārlis Vērdiņš, Ulvis Zirnis, Agnese Krivade, Andris Ogriņš, Krišjānis Zeļģis, Andra Manfelde, Rimands Ceplis, Gaiķu Māris, Anna Auziņa, Arvis Viguls, Daina Tabūna, Iveta Ratinīka, Pēteris Draguns, Rihards Bargais un Rūta Mežavilka.

 

 LATVIJAS DETEKTĪVS

Izstāde Latvijas detektīvs Rakstniecības un mūzikas muzejā bija skatāma no 2011. gada 2. novembra līdz 2012. gada 27. maijam.

Izstādē Latvijas detektīvs apmeklētājam ir iespēja kļūt par galveno izmeklētāju, arī izstādes elektroniskajā sadaļā mājas lapas viesis var asināt prātu un iegūt balvas, atbildot uz konkursa jautājumiem, kā arī noklausīties fragmentu no Emīla Dārziņa skaņdarba, par kuru komponists tika apsūdzēts plaģiātā.

Tie, kas izstādi jau apmeklējuši, zina, ka vairākas mistifikācijas tajā saistās arī eksponēto stāstu numuriem. Izmeklēšanas turpinājumam piedāvājam vēl dažas mīklas.

Rakstniecības un mūzikas muzejs brīdina. Izstāde ir uzbrukums apmeklētājam – grupā un ar iepriekšēju nolūku!

„Henry Jackson Ltd” AS „Ceplis” piedāvā tieši Jums kļūt par Starptautiskā labo biogrāfiju institūta Universālās sasniegumu balvas laureātu!  Samaksājot tikai  1,- Ls muzeja kasē, kļūsiet par balvu apliecinoša sertifikāta un piemiņas medaļas īpašnieku.

Pēc apmeklētāju pieprasījuma!

Vairāki izstādes Latvijas detektīvs apmeklētāji izteikuši lūgumu nofotografēties ar izstādē eksponēto cepuri galvā.

Sarkanajai platmalei ir īpašs, ar dažādām identitātēm saistīts stāsts. Detektīvu autores Margaritas Grietēnas personība, kā pieklājas kārtīgā detektīvintrigā,  ir mazliet mīklaina – ja redzat viņu ar cepuri galvā, tā būs Margarita, ja bez cepures – rakstniece un žurnāliste Inga Jēruma. Turklāt cepure ir mantota –  rakstnieces māte aktrise Velta Krūze ar šo pašu cepuri galvā spēlējusi Annas Brigaderes lugas Čaukstenes iestudējumā Dailes teātrī.

Tagad ar cepures īpašnieces laipnu atļauju cepuri iespējams pielaikot.

Ja vēlaties nofotografēties platmalē, pasakiet paroli muzeja kasierei un varbūt arī Jūs uz mirkli pārvērtīsieties par Margaritu vai Čauksteņu Kurmeni.

Parole ir atbilde uz jautājumu:

Kurā Margaritas Grietēnas detektīvromānā noziegums notiek teātrī?

Muzeja elektroniskā izdevuma Mājas Draugs 7. numurs  pilnībā veltīts detektīva tēmai. Meklējiet šeit!

Sveicam un pieminam Latvijas detektīva jubilārus

In memoriam

 


Komentārs

  

  

  


*

Draugiem.lv pase