Komentāri

Arno: Nu tā, drusku sanāca greizi, nejauši palaidu atbildi, pirms izlaboj...
Arno: Šis ir tiešām nopietns jautājums. Godīga atbilde nav vienkārša....
Arno: Paldies par jautājumu! Palika daudz ārā. Tas ir dabiski. Dzīve ir ...
Olafs Rozītis: Vai, strādājot pie šī romāna, autoram bija svarīgi dekonstruēt ...
Riekstiņš: Gribēju pateikt paldies autoram par lasāmvielu un pajautāt, vai bij...
daina: Labdien! Konferences apmeklējumam nav jāpiesakās, taču nokļū...
Maija: Labdien! Kur var pieteikties konfrences apmeklējumam un vai nokļūš...
samanta: Man ir 15 gadi. šogad, ārpus klases lasīšanā, mums uzdeva izlaīt...
Olafs Rozītis: Ja "Apziņu" pieliktu muzejā pie sienas, vai tā būtu māksla?...
Anna Auziņa: Paldies par jautājumu! Es neteicu, ka darbošanās literatūrzinātn...
Jānis: Anna, sirsnīgs paldies par grāmatu! Intervijā Jūs, šķiet, runā...
Rihards Bargais: Pienāca viens brīdis, kad dzejā man neiepatikās abstrakcijas un tr...
Olafs Rozītis: Kas prozā bija tas būtiskākais, kas Jūs tai pievērsa? Vai arī J...
Rihards Bargais: Paldies par jautājumu, Labiekārtotāj. Jā, daļa teksta pirmoreiz p...
Labiekārtotājs: Paldies par labi pavadītu laiku! Vēlos pajautāt, cik lielā mērā...
Ivars Logins: Atkal eksperte kļūdās - latgalieši 1917.gada kongresā neprasīja ...
Rihards Bargais: Oh, Saulceri, paldies par jautājumu, bet reliģisko tēmu esmu nolēm...
Saulceris Vītiņš: Paldies autoram par saistošo lasāmvielu! Mani interesē - kas tie...
Žubīte: Ieinteresējāt par topošo 2. grāmatu! Vai tajā varētu tēlaini at...
Jānis Tomašs: Marija grāmatas galvenais varonis cieš no mīlestības radītajām s...

Rakstu arhīvs





Partneri













In memoriam

Broņislava Martuževa (08. 04. 1924. – 13. 02. 2012.)

Pirmdien, 13. februārī, mūžībā aizgājusi dzejniece, nacionālpatriote, laikmeta leģenda, Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece Broņislava Martuževa.

Broņislava Martuževa dzimusi 1924. gada 8. aprīlī Abrenes apriņķa Domopolē (tagad Bērzpils pagasta Slavītu sādža), bet jau 1928. gadā kopā ar vecākiem pārcēlās uz dzīvi Lubānas pusē. Pavisam šajā ģimenē piedzima deviņi bērni, no kuriem izdzīvoja pieci. Diemžēl dzimtai tālāka turpinājuma nav.

Dzejnieces dzīves redzējums veidojies Latvijas pirmās brīvvalsts laikā, gan ģimenes, gan dažādu skolu, tostarp Rēzeknes Skolotāju institūta, iespaidā. Kā Nacionālās Pretošanās kustības dalībniece un atbalstītāja no 1946. gada līdz 1951. gadam Broņislava Martuževa slēpās pagrīdē savās Lazdiņu mājās, tika apcietināta un līdz 1956. gadam izcieta sodu dažādās nometnēs Sibīrijā. Pēc atgriešanās dzejniece ilgstoši ārstējās slimnīcās un sanatorijās.

Broņislavai Martuževai iznākuši deviņi dzejoļu krājumi, no kuriem pirmie divi tika izdoti ar Evas Mārtužas vārdu, kopotas dzejas, divas izlases. Pēdējais krājums Deg uguntiņa iznācis 2011. gadā. Dzejniece bijusi tautas teicēja, pati sacerējusi dziesmām gan vārdus, gan melodijas. 2004. gadā izdots kompaktdisks …un viss kļūst dziesma beigās. Dzeja, dziesmas, sarunas. Kinorežisors Zigurds Vidiņš par dzejnieci ir uzņēmis dokumentālu filmu Gaismas lāse (2005).

1995. gadā Broņislavai Martuževai tika piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis, dzejniece saņēmusi Rakstnieku savienības Gada balvu par dzejoļu krājumu Nopūtas (1999) un Kultūras fonda Spīdolas balvu par dzejas krājumu Kā putni dzied (2004).

No 2009. gada Broņislava Martuževa dzīvoja Lubānas sociālās aprūpes centrā, bet mūža miegā aizmiga Madonas slimnīcā.

Atvadīšanās no dzejnieces notiks 18. februārī plkst. 12:00 Lubānas katoļu baznīcā. Dzejniece zemes klēpī tiks guldīta Lubānas Jaunajos kapos.

Komentāri slēgti.