Komentāri

Arno: Nu tā, drusku sanāca greizi, nejauši palaidu atbildi, pirms izlaboj...
Arno: Šis ir tiešām nopietns jautājums. Godīga atbilde nav vienkārša....
Arno: Paldies par jautājumu! Palika daudz ārā. Tas ir dabiski. Dzīve ir ...
Olafs Rozītis: Vai, strādājot pie šī romāna, autoram bija svarīgi dekonstruēt ...
Riekstiņš: Gribēju pateikt paldies autoram par lasāmvielu un pajautāt, vai bij...
daina: Labdien! Konferences apmeklējumam nav jāpiesakās, taču nokļū...
Maija: Labdien! Kur var pieteikties konfrences apmeklējumam un vai nokļūš...
samanta: Man ir 15 gadi. šogad, ārpus klases lasīšanā, mums uzdeva izlaīt...
Olafs Rozītis: Ja "Apziņu" pieliktu muzejā pie sienas, vai tā būtu māksla?...
Anna Auziņa: Paldies par jautājumu! Es neteicu, ka darbošanās literatūrzinātn...
Jānis: Anna, sirsnīgs paldies par grāmatu! Intervijā Jūs, šķiet, runā...
Rihards Bargais: Pienāca viens brīdis, kad dzejā man neiepatikās abstrakcijas un tr...
Olafs Rozītis: Kas prozā bija tas būtiskākais, kas Jūs tai pievērsa? Vai arī J...
Rihards Bargais: Paldies par jautājumu, Labiekārtotāj. Jā, daļa teksta pirmoreiz p...
Labiekārtotājs: Paldies par labi pavadītu laiku! Vēlos pajautāt, cik lielā mērā...
Ivars Logins: Atkal eksperte kļūdās - latgalieši 1917.gada kongresā neprasīja ...
Rihards Bargais: Oh, Saulceri, paldies par jautājumu, bet reliģisko tēmu esmu nolēm...
Saulceris Vītiņš: Paldies autoram par saistošo lasāmvielu! Mani interesē - kas tie...
Žubīte: Ieinteresējāt par topošo 2. grāmatu! Vai tajā varētu tēlaini at...
Jānis Tomašs: Marija grāmatas galvenais varonis cieš no mīlestības radītajām s...

Rakstu arhīvs





Partneri













Latvijas detektīva jubilāri

 

18. novembris

Kalendārs ar piezīmēm par A. Imermaņa un G. Cīruļa romāna „Parole USSR” (1950) sarakstīšanas gaitu

Anatola Imermaņa dzimšanas diena

Pēc 2. Pasaules kara Anatolijs  Imermanis un Gunārs Cīrulis (Gabriels Civjans) pirmie mēģina politiski pareizus sižetus atdzīvināt ar  piedzīvojumu elementiem. Tos bieži veido vai nu militāru noslēpumu sargāšana no ienaidniekiem, vai arī darbība notiek padomju cilvēkam nepazīstamā ārzemju, tāpēc satraucošā vidē.

30. novembris

Andreja Miglas dzimšanas un vārda diena

Andrejs Migla un Valdis Rūmnieks tandēmā radījuši vairākus romānus un lugas.  Jaunākais kopdarbs ir biogrāfiskais romāns Čaks (2010). Rakstniecības vēsturē zināmi vairāki gadījumi, kad literāri teksti top plānotā vairāku autoru savienībā. Īpaši intriģējoša šāda sadarbība ir autortiesību histērijas laikmetā – kā sadalīt godu un slavu par it kā kopīgi rakstītām rindām. Vienkārši to savulaik risinājuši brāļi Kaudzītes, atbildot, ka tur nav ne ko šķirt, ne ko dalīt, jebšu viss rakstīts ar Matīsa roku. „Es sākšu, tu pabeigsi,” saka Andrejs Migla fotogrāfijā redzamajā publiskajā intervijā, kurā autori stāstīja par biogrāfiskā romāna tapšanu.

15. decembris

Zentas Mauriņas dzimšanas diena

2010. gada septembrī būvlaukumā Georga ielā tika atrakta kārba ar Zentas Mauriņas (15. 12. 1897. – 25. 04. 1978.) pierakstu blociņiem, rokrakstu burtnīcām un vairākiem tūkstošiem galvenokārt Zentai Mauriņai adresētām vēstulēm. Visticamāk viņa tās aprakusi, gatavojoties aizbraukšanai no valsts un cerot, ka vēl atgriezīsies.

Latvijas Avīzes veidotajā videomateriālā Rakstniecības un mūzikas muzeja darbinieces Anna Egliena un Dace Dubrovska stāsta par atraduma saturu, kā arī darbu, kas jāiegulda, lai šos materiālus saglabātu un varētu izmantot pētniecības darbam. Video: Katrīna Krīgere.

21. decembris

Andris Kolbergs mājās pie grāmatu plaukta ar 17. gs. Rīgas meistara darinātu kausu rokā. 1980. gadu sākums. Fotogrāfs nezināms. RTMM 368827

Andra Kolberga dzimšanas diena

Kriminālromānu autors Andris Kolbergs dzimis 1938. gada 21. janvārī.

Izstādē Latvijas detektīvs skatāma divstobru bise, kas pieder rakstniekam. Būdams gan mednieks, gan kolekcionārs, Andris Kolbergs prot novērtēt ieroci kā vizuālu un arī kā funkcionālu vērtību. Nemaz nerunājot par to noderīgumu krimināliteratūrā. Tāpat kā fotogrāfam Rūdolfam Dimdam romānā „Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili” (1983) arī Kolbergam policija likusi izurbt bises patrontelpās caurumus, lai tā vairs nebūtu bīstama ne cilvēkiem, ne dzīvniekiem.

25. decembris

Zigmunda Skujiņa dzimšanas diena

Zigmunda Skujiņa fotogrāfija dokumentiem, 1970. gadu sākums, fotogrāfs nezināms. RTMM 333792

Zigmunds Skujiņš (25. 12. 1926.)  romānā Siržu zagļa uznāciens (2001) nobīdīdams latviešu literatūras vēsturi sev vēlamajā virzienā par nieka trīsdesmit gadiem, saņēma sajūsminātu lasītāju apsveikumus par elegantu spēli ar vēstures faktiem, izaicinot pierasto lasījumu, bet nepārkāpjot vēstures datos izlasāmās īstenības varbūtējās robežas. Vienlaikus rakstniekam nācās izturēt pārmetumus klasiķu gaišā tēla aizskaršanā un apšaubīšanā – visvairāk viņam tika par Blaumaņa biogrāfijas (īstā tēva, homoseksuālās orientācijas, kanonizēto darbu izcelsmes) jauna lasījuma piedāvājumu.

Zigmunds Skujiņš: „Galu galā, kāda starpība, bija vai nebija. Mirāža vai īstenība. Ja pats cilvēks ir sapnis un mirāža, kas rodas no  nekā un atkal pārvēršas par neko. (..) Leģendas ir noturīgākais literatūras žanrs. Leģendas pastāvēs arī tad, ja atkal kāds Hitlers liks sadedzināt visas grāmatas vai kāda jauna sērga eiropiešus atkal padarīs par analfabētiem.”

Rakstnieks, aizstāvēdams savas tiesības paplašināt pieņemto īstenības interpretāciju zināmās Blaumaņa biogrāfijas ietvaros, atsaucas uz kvantu mehānikas tēzi par varbūtības lauku: „Manuprāt, arī literatūrā jāņem vērā varbūtības lauka princips: „neizmērīts” fakts iespējamības robežās var būt gan šāds, gan tāds.”

27.decembris

Elza Stērste un Edvarts Virza 1940. gada ziemā. Fotogrāfs nezināms. RTMM 479157

Edvarta Virzas dzimšanas diena

Edvarta Virzas (27. 12. 1883. – 01. 03. 1940.) dzejolis Baiga vasara ir viens no diviem par ģeniāliem uzskatītiem pravietojumiem Latvijas dzejā. Otra ir Raiņa poēma Daugava, kas iznāca tieši  pirms tajā tēlotajiem Bermonta cīņu notikumiem.

1. janvāris

Rūdolfa Blaumaņa dzimšanas diena

Rūdolfs Blaumanis. Foto: Zonvalds (Sohnwald), Rīga. RTMM 3451

Rūdolfa Blaumaņa lugas „Pazudušais dēls” darbības vietas makets izstādē „Latvijas detektīvs”

Rakstnieks Rūdolfs Blaumanis dzimis 1863. gada 1. janvārī (pēc vecā laika skaitīšanas veida – 1862. gada  20. decembrī), miris 1908. gada 4. septembrī.

Viens no, iespējams, visvairāk analizētajiem noziegumiem latviešu literatūrā ir Krustiņa nošaušana. Lasītāji jau gandrīz pusotru gadsimtu tiek aicināti izlemt, kā interpretēt Blaumaņa lugas Pazudušais dēls un noveles Pērkoņa negaiss noslēgumu. Vai Roplains zina, ka viņš šauj uz savu miesīgu dēlu? Vai viņš savu dēlu nošauj aiz liktenīgas nejaušības vai tomēr ar izmisuma dzītu nolūku?

6. janvāris

Izstāde "Latvijas detektīvs". Priekšplānā daļa no E. Lukjanska izrakstītajām pildsspalvām

Egila Lukjanska dzimšanas diena

Egils Lukjanskis (06.01.1937.–19.10.2008.) vairākus gadus laikrakstā  Neatkarīgā Cīņa rakstījis kriminālo notikumu aprakstus, taču savos romānos vismazāk interesējies par izmeklēšanas smalkumiem. Ētika un attiecības ir divas tēmas, ap ko centrējas arī tie sižeti, kas titulā nosaukti par kriminālromānu. Vēl pamanāmāks autors kolēģu vidū ir aiz drosmes pajautāt, vai nav gadījumu un situāciju, kad par noziegumu pasludinātajai rīcībai ir attaisnojums kādā augstākā tiesā.

Latvijas Avīzes video no Rakstniecības un mūzikas muzeja pasākuma Lata romāna karalis, kas notika 2012. gada 18. janvārī. Video: Katrīna Krīgere.

Tērpi, fotogrāfijas un lugas eksemplārs no 1979. gada "Šerloka Holmsa" iestudējuma Dailes teātrī

Šerloka Holmsa dzimšanas diena
Lai arī rakstnieks Arturs Konans Doils nav norādījis Šerloka Holmsa dzimšanas datumu, fani par sava elka dzimšanas dienu izraudzījušies 6. janvāri.
Viens no argumentiem datuma izvēlē ir tas, ka Šerloks Holmss bieži citē Šekspīru, bet vienīgā luga, kuru slavenais izmeklētājs citē divkārt ir Divpadsmitā nakts, savukārt par divpadsmito nakti tiek uzskatīts 6. janvāris.
Vēl viens pierādījums ar ne gluži neapstrīdamu cēloņsakarību ķēdīti ir Šerloka Holmsa noskaņojums stāsta Baiļu ieleja sākumā, kas ir 7. janvārī.  Holmss ir sliktā garastāvoklī, iespējams, paģiru dēļ. Secinājums – tātad iepriekšējā vakarā detektīvs ir tā kārtīgāk pasvinējis. Un, ko gan citu cilvēks vēl varētu svinēt, ja ne pats savu dzimšanas dienu.
Par Holmsa dzimšanas gadu tiek uzskatīts 1854. gads, viņa simtgade gan tika svinēta 1987. gadā, 100 gadus pēc pirmā stāsta par Šerloku Holmsu izdevuma.
Lai arī daudziem „īstais” Holmss izskatās pēc Vasīlija Ļivanova no daļēji Rīgā filmētās daudzsēriju mākslas filmas Šerloka Holmsa un doktora Vatsona piedzīvojumi, ir arī tādi, kam Šerloks Holmss – tas ir Valentīns Skulme leģendārajā Dailes teātra 1979. gada iestudējumā.

28. janvāris

Gustava Žibalta dzimšanas diena

Ģeniālais raksturlomu tēlotājs Gustavs Žibalts (28. 01. 1873. – 11. 08. 1938.) savai beneficei 1907. gadā izvēlējies izrādi Šerloks Holmss –  komēdiju četros cēlienos iz slepenpolicistu dzīves.

13. februāris

Žorža Simenona dzimšanas diena

Beļģu rakstnieka Žorža Simenona (13. 02. 1903.  –  04. 09. 1989.) aptuveni 100 darbu ietilpīgā darbu sērija, kurā darbojas slavenais komisārs Megrē, aizsākas ar romānu  Pēteris Latvietis (1931).

Žoržu Simenonu iespaidojušas vēsturiskās Sidnejstrītas kaujas Londonā 1910. gadā, kad emigranti no Padomju Krievijas mēģināja aplaupīt banku, lai iegūtu līdzekļus pasaules proletariāta revolūcijai. Ilgi un rūpīgi plānotais uzbrukums bankai neizdevās, jo kāds no savējiem par to bija ziņojis policijai. Aplenkums, kura laikā gāja bojā vairāki Londonas policisti joprojām tiek uzskatīts par vienu no skandalozākajiem notikumiem Lielbritānijas policijas vēsturē.  Par galveno uzbrukuma organizētāju tika uzskatīts Pēteris Krāsotājs, par kura uzrādīšanu tika izsludināta 500 mārciņu balva.

Iespējams, bēdīgi slaveno laupīšanu iespaidā Žoržs Simenons divos romānos (Pēteris Latvietis un Otrā nodaļa) noziegumā vainojamo personu dēvē par latvieti. Pirmajā romānā par komisāru Megrē pat pārņem slavenā anarhista vārdu, padarot to par sugas apzīmējumu. Kaut arī attiecīgo varoņu izcelsmes apraksts gan liecina nevis par saiknēm ar reālo Latviju, bet gan ar Padomju Krieviju, Londonas notikumu atbalsis atstājušas ilgstošu iespaidu uz eiropiešu priekšstatu par latviešiem.

 

Komentāri slēgti.