Komentāri

Arno: Nu tā, drusku sanāca greizi, nejauši palaidu atbildi, pirms izlaboj...
Arno: Šis ir tiešām nopietns jautājums. Godīga atbilde nav vienkārša....
Arno: Paldies par jautājumu! Palika daudz ārā. Tas ir dabiski. Dzīve ir ...
Olafs Rozītis: Vai, strādājot pie šī romāna, autoram bija svarīgi dekonstruēt ...
Riekstiņš: Gribēju pateikt paldies autoram par lasāmvielu un pajautāt, vai bij...
daina: Labdien! Konferences apmeklējumam nav jāpiesakās, taču nokļū...
Maija: Labdien! Kur var pieteikties konfrences apmeklējumam un vai nokļūš...
samanta: Man ir 15 gadi. šogad, ārpus klases lasīšanā, mums uzdeva izlaīt...
Olafs Rozītis: Ja "Apziņu" pieliktu muzejā pie sienas, vai tā būtu māksla?...
Anna Auziņa: Paldies par jautājumu! Es neteicu, ka darbošanās literatūrzinātn...
Jānis: Anna, sirsnīgs paldies par grāmatu! Intervijā Jūs, šķiet, runā...
Rihards Bargais: Pienāca viens brīdis, kad dzejā man neiepatikās abstrakcijas un tr...
Olafs Rozītis: Kas prozā bija tas būtiskākais, kas Jūs tai pievērsa? Vai arī J...
Rihards Bargais: Paldies par jautājumu, Labiekārtotāj. Jā, daļa teksta pirmoreiz p...
Labiekārtotājs: Paldies par labi pavadītu laiku! Vēlos pajautāt, cik lielā mērā...
Ivars Logins: Atkal eksperte kļūdās - latgalieši 1917.gada kongresā neprasīja ...
Rihards Bargais: Oh, Saulceri, paldies par jautājumu, bet reliģisko tēmu esmu nolēm...
Saulceris Vītiņš: Paldies autoram par saistošo lasāmvielu! Mani interesē - kas tie...
Žubīte: Ieinteresējāt par topošo 2. grāmatu! Vai tajā varētu tēlaini at...
Jānis Tomašs: Marija grāmatas galvenais varonis cieš no mīlestības radītajām s...

Rakstu arhīvs





Partneri













Pastāvīgā ekspozīcija

BAUMAŅU KĀRĻA ZĀLE veltīta īpašam priekšmetam – klavierēm, kas piederējušas Latvijas valsts himnas Dievs, svētī Latviju!autoram Baumaņu Kārlim. Šī izstāde ir stāsts par laiku, kad Latvijas valsts vēl bija tikai nākotnes ideja, bet dziesma, kam bija lemts kļūt par šīs valsts himnu, jau bija sacerēta. Tas ir stāsts arī par to, cik liela loma latviešu tautas pašapziņas veidošanā bija dziesmai un mūzikai, jo zem Dziesmu svētku karogiem latvieši vienmēr ir drīkstējuši pulcēties un dziedāt. Un tas ir stāsts par cenzūru – reti šķirstītu lappusi Latvijas himnas vēsturē.

GRIETIŅAS ZĀLĒ radīta laikmeta noskaņa – iespaids par 19. gadsimta daudzveidīgo Rīgas kultūras un muzikālo dzīvi. Rīgas klaviermeistaru darinātas tāfelklavieres un flīģeļi, romantiskā rīdzinieka mājas salona atmosfēra, afišas un citas laikmeta liecības, kas raksturo kultūras dzīves raibo raksturu. Rīgā līdztekus pastāv profesionālā un diletantu mūzika, Eiropas izcilāko virtuozu un ne tik slavenu mūziķu vieskoncerti.

Rīdziniekus – latviešus, vāciešus, daudzo mazākumtautību pārstāvjus – interesē ne tikai iedziļināšanās augstajā mākslā, nozīmīga vieta ir arī izklaidei: cirkam, burvju, magu, žonglieru un zvēru dresētāju priekšnesumiem. Izklaides pasākumu afišas sola „lielu apoteozi”, „miglu bildes” un „neparasti lielās Prūšu brīnumdāmas” uzstāšanos. Tikmēr ārēji pieticīgākie sludinājumi aicina uz koncertiem, kuros uzstājas pasaulslaveni mūziķi  – Rihards Vāgners, Hektors Berliozs, Klāra Šūmane un citi.

Par godu Grietiņas zāles atklāšanai Rakstniecības un mūzikas muzejs izdevis avīzi Rigasche Musikschau/ Rīgas Mūzikas Apskats, kas sniedz paplašinātu informāciju tēmā īpaši ieinteresētiem apmeklētājiem.

Kā radies Grietiņas zāles nosaukums? To, iejūtoties zāles atmosfērā, uzminēs izstādes apmeklētājs.

SPĒLMAŅU ZĀLE iepazīstina ar galvenajiem latviešu tradicionālajā mūzikā lietotajiem  pašskaņiem, sitaminstrumentiem, pūšaminstrumentiem, stīgu instrumentiem un to spēlētājiem, kā arī ar seno instrumentu rekonstrukcijām un spēli mūsdienās. Eksponāti pārsvarā raksturo mūzikas instrumentu darināšanas un lietošanas  tradīciju 19. gadsimta beigās, kad aizsākās tautas mūzikas bagātību vākšanas darbs, un 20. gadsimtā.

Komentārs

  

  

  


*

Draugiem.lv pase