Komentāri

Arno: Nu tā, drusku sanāca greizi, nejauši palaidu atbildi, pirms izlaboj...
Arno: Šis ir tiešām nopietns jautājums. Godīga atbilde nav vienkārša....
Arno: Paldies par jautājumu! Palika daudz ārā. Tas ir dabiski. Dzīve ir ...
Olafs Rozītis: Vai, strādājot pie šī romāna, autoram bija svarīgi dekonstruēt ...
Riekstiņš: Gribēju pateikt paldies autoram par lasāmvielu un pajautāt, vai bij...
daina: Labdien! Konferences apmeklējumam nav jāpiesakās, taču nokļū...
Maija: Labdien! Kur var pieteikties konfrences apmeklējumam un vai nokļūš...
samanta: Man ir 15 gadi. šogad, ārpus klases lasīšanā, mums uzdeva izlaīt...
Olafs Rozītis: Ja "Apziņu" pieliktu muzejā pie sienas, vai tā būtu māksla?...
Anna Auziņa: Paldies par jautājumu! Es neteicu, ka darbošanās literatūrzinātn...
Jānis: Anna, sirsnīgs paldies par grāmatu! Intervijā Jūs, šķiet, runā...
Rihards Bargais: Pienāca viens brīdis, kad dzejā man neiepatikās abstrakcijas un tr...
Olafs Rozītis: Kas prozā bija tas būtiskākais, kas Jūs tai pievērsa? Vai arī J...
Rihards Bargais: Paldies par jautājumu, Labiekārtotāj. Jā, daļa teksta pirmoreiz p...
Labiekārtotājs: Paldies par labi pavadītu laiku! Vēlos pajautāt, cik lielā mērā...
Ivars Logins: Atkal eksperte kļūdās - latgalieši 1917.gada kongresā neprasīja ...
Rihards Bargais: Oh, Saulceri, paldies par jautājumu, bet reliģisko tēmu esmu nolēm...
Saulceris Vītiņš: Paldies autoram par saistošo lasāmvielu! Mani interesē - kas tie...
Žubīte: Ieinteresējāt par topošo 2. grāmatu! Vai tajā varētu tēlaini at...
Jānis Tomašs: Marija grāmatas galvenais varonis cieš no mīlestības radītajām s...

Rakstu arhīvs





Partneri













Sadzejotā valsts

No 14. novembra Rakstniecības un mūzikas muzejā apskatāma izstāde Sadzejotā valsts, kas ir muzeja veltījums Latvijas Republikai 95. gadadienā.

Izstāde vēsta par to, kā Latvijas rakstniecībā rodas un dzīvo nacionālais mīts par Latvijas valsti, dažādos laikos uzturēdams valstiskuma apziņu. Katrai tautai, arī valstij ir savs kanonizētais stāsts par tās rašanos, varonību un uzvarām – iedvesmojošs, vienojošs un patiess. Mūsējais stāstāms galvenokārt dzejā, kas paaudzēs zināma un turpināma.

Prasību pēc savas valsts pirmie izvirza tieši dzejnieki. Viņi arī piedalās valsts izcīņā, nosargāšanā un jauncelsmē, dalās ar tautu sāpēs par Latvijas valsts bojāeju. Okupācijas gados dzejnieki uztur dzīvu patriotisma garu, pamatīgi slēpto valsts ideju neļaujot aizmirst rūpīgi šifrētos tekstos, lai, pienākot Trešajai atmodai, aktīvi piedalītos mūsu valsts atjaunošanā.

Raiņa, Kārļa Skalbes un Viļa Plūdona tekstos apmeklētāji var izlasīt prasību pēc Latvijas valsts. Aleksandra Čaka poēmas Mūžības skartie manuskripts un strēlniekiem veltīti citu autoru literārie darbi vēstī par leģendārajām varonības dienām. Tādu autoru kā Anna Brigadere, Edvarts Virza un Aspazija rokraksti liecina par literatūras uzplaukumu jaunajā valstī 20. gs. 20./30. gados, kad par pašapziņas nesēju kļūst zemnieka tēls. Okupācijas gados tapušie teksti, tostarp Imanta Ziedoņa un Māras Zālītes darbi, neļauj lasītājam aizmirst par piederību mūsu zemei un tautai, valodai un vēsturei. Daudzos rokrakstus papildina audio un video ieraksti. Izstādes noslēdzošo daļu veido stāsti par nacionālā mīta nozīmīgākiem motīviem, kā arī apsveikumi Latvijas valstij.

Izstādi Sadzejotā valsts caurvij ziedu motīvs, kas valsti pielīdzina romantiķu apdzejotajai zilajai puķei – sākumā salā un tumsā uzziedējušam vāram ziedam, kas vēlāk transformējas gan par puķi pie strēlnieka cepures, gan vadonim sniegtiem rožu pušķiem, gan maijā neuzziedējušu jasmīnu, gan puķu paklāju pie Brīvības pieminekļa.

Izstādes vizuālo koncepciju kā nosacītu jaunbūvi, kas simbolizē mūžīgās Latvijas mūžīgu nepabeigtību, veidojis mākslinieks Ivars Noviks.

Izstāde Sadzejotā valsts muzejā būs apskatāma līdz 21. decembrim. Pēcāk tās daļa ceļojošā formātā dosies uz dažādām Latvijas vietām.

Izstādes veidotājas: Ilze Knoka, Māra Eņģele, Inga Surgunte un Līva Pugoviča.

Rakstniecības un mūzikas muzeja elektroniskais izdevums Mājas Draugs par izstādes Sadzejotā valsts tēmām:

 

Komentārs

  

  

  


*

Draugiem.lv pase