Komentāri

Arno: Nu tā, drusku sanāca greizi, nejauši palaidu atbildi, pirms izlaboj...
Arno: Šis ir tiešām nopietns jautājums. Godīga atbilde nav vienkārša....
Arno: Paldies par jautājumu! Palika daudz ārā. Tas ir dabiski. Dzīve ir ...
Olafs Rozītis: Vai, strādājot pie šī romāna, autoram bija svarīgi dekonstruēt ...
Riekstiņš: Gribēju pateikt paldies autoram par lasāmvielu un pajautāt, vai bij...
daina: Labdien! Konferences apmeklējumam nav jāpiesakās, taču nokļū...
Maija: Labdien! Kur var pieteikties konfrences apmeklējumam un vai nokļūš...
samanta: Man ir 15 gadi. šogad, ārpus klases lasīšanā, mums uzdeva izlaīt...
Olafs Rozītis: Ja "Apziņu" pieliktu muzejā pie sienas, vai tā būtu māksla?...
Anna Auziņa: Paldies par jautājumu! Es neteicu, ka darbošanās literatūrzinātn...
Jānis: Anna, sirsnīgs paldies par grāmatu! Intervijā Jūs, šķiet, runā...
Rihards Bargais: Pienāca viens brīdis, kad dzejā man neiepatikās abstrakcijas un tr...
Olafs Rozītis: Kas prozā bija tas būtiskākais, kas Jūs tai pievērsa? Vai arī J...
Rihards Bargais: Paldies par jautājumu, Labiekārtotāj. Jā, daļa teksta pirmoreiz p...
Labiekārtotājs: Paldies par labi pavadītu laiku! Vēlos pajautāt, cik lielā mērā...
Ivars Logins: Atkal eksperte kļūdās - latgalieši 1917.gada kongresā neprasīja ...
Rihards Bargais: Oh, Saulceri, paldies par jautājumu, bet reliģisko tēmu esmu nolēm...
Saulceris Vītiņš: Paldies autoram par saistošo lasāmvielu! Mani interesē - kas tie...
Žubīte: Ieinteresējāt par topošo 2. grāmatu! Vai tajā varētu tēlaini at...
Jānis Tomašs: Marija grāmatas galvenais varonis cieš no mīlestības radītajām s...

Rakstu arhīvs





Partneri













Mēneša priekšmets. Franča Kempa vēstule Rainim

Satversmes sapulces pārstāvji no dažādām Latgales partijām 20. gs. 20. gados. No kreisās Francis Kemps, Jezups Trasuns, Juris Pabērzs. RTMM 475080

Latvijas simtgades svinību kontekstā pirmais nozīmīgākais notikums tiek atzīmēts jau šogad – maija mēnesī (pēc vecā stila 26. un 27. aprīlī) ir jubileja Latgales pirmajam kongresam. 1917. gadā Latgales latvieši, neraugoties uz idejiskām domstarpībām, formulēja savu vēlmi būt kopā ar pārējo Latviju, veidot vienotu valstiskumu. Latgales atmodas procesā nepārvērtējama loma ir Francim Kempam (1876–1952), ar [...]

Lasīt tālāk rakstu – Mēneša priekšmets. Franča Kempa vēstule Rainim

Valsts valodas diena nosvinēta ar akciju “Valoda uz trotuāra”. Fotogalerija

Akcija "Valoda uz trotuāra". Foto: Latvijas Neredzīgo bibliotēka

Sestdien, 13. maijā, jau sesto gadu pēc kārtas Rakstniecības un mūzikas muzejs un tā draugi visā Latvijā aicināja svinēt Valsts valodas dienu. Svētki tika atzīmēti ar akciju “Valoda uz trotuāra”, kā arī citiem pasākumiem muzejos, skolās, bibliotēkās un citos kultūras un izglītības centros. Savu dalību svētkiem iepriekš bija pieteikušas vairāk nekā 40 iestādes, bet vēl [...]

Lasīt tālāk rakstu – Valsts valodas diena nosvinēta ar akciju “Valoda uz trotuāra”. Fotogalerija

Gadsimta atraduma, Zentai Mauriņai adresēto vēstuļu, vāciskā daļa, 1913–1943

Zenta Mauriņa

Gadsimta atradums 2010. gada 8. septembrī, veicot būvdarbus un atrokot zemi pie ēkas Rīgā, Gregora ielā 1, uzņēmuma “PV pārvalde” strādnieki atrada Zentas Mauriņas (1897–1978) arhīva materiālus un nodeva tos Rakstniecības un mūzikas muzejam. Metāla kārbā bija vēstules un nedaudz cita veida materiāli. No atšifrētajām vēstulēm 700 ir latviski un 140 vāciski. Tieši šīs Zentai Mauriņai [...]

Lasīt tālāk rakstu – Gadsimta atraduma, Zentai Mauriņai adresēto vēstuļu, vāciskā daļa, 1913–1943

Sestdien visā Latvijā svinēsim Valsts valodas dienu

Valoda uz trotuāra

Sestdien, 13. maijā, jau sesto gadu pēc kārtas Rakstniecības un mūzikas muzejs (RMM) un tā draugi visā Latvijā aicina svinēt Valsts valodas dienu. Šogad svētki tiks atzīmēti ar akciju “Valoda uz trotuāra”, kā arī citiem pasākumiem 41 iestādē – muzejos, skolās, bibliotēkās un citos kultūras un izglītības centros. Valsts valodas diena tika aizsākta 2012. gadā ar [...]

Lasīt tālāk rakstu – Sestdien visā Latvijā svinēsim Valsts valodas dienu

Latvijas kultūras leģendas pie baltiem galdautiem. Fotogalerija

Krišjānis Barons ar dēla Kārļa Barona ģimeni pie balta galdauta

Atzīmēt 4. maiju kā Baltā galdauta svētkus ir jauna tradīcija, kas ieviesta tikai pagājušogad. Tomēr Rakstniecības un mūzikas muzeja krājuma materiāli apliecina, ka jau izsenis latvieši svinīgos mirkļos pulcējušies pie skaisti klātiem galdiem ģimenes, draugu un kolēģu lokā. Par godu Latvijas otrajai dzimšanas dienai piedāvājam fotogrāfiju izlasi, kurā mūsu kultūras leģendas iemūžinātas pie gaišiem galdautiem. Mākslinieka [...]

Lasīt tālāk rakstu – Latvijas kultūras leģendas pie baltiem galdautiem. Fotogalerija

Mana izdomātā dzīve. Diskusija par Riharda Bargā romānu “Plikie rukši”

Rihards Bargais, "Plikie rukši". Grāmatas vāks

Lasītāji aicināti komentāros izteikt savas pārdomas, viedokli vai uzdot jautājumus par Riharda Bargā romānu “Plikie rukši”. Uz jautājumiem atbildēs arī pats autors. Kritika ir atļauta, bet aizvainojoši komentāri tiks dzēsti. Diskusija ilgs līdz 26. maijam. Aicinām diskusijas dalībniekus piedalīties ar savu īsto identitāti. Savulaik Andra Neiburga stāstā “Mana izdomātā dzīve” nonāca pie skumja secinājuma: “Un ne [...]

Lasīt tālāk rakstu – Mana izdomātā dzīve. Diskusija par Riharda Bargā romānu “Plikie rukši”

Aicinām pieteikt pasākumus Valsts valodas dienas svinību programmai

Valoda uz trotuāra

Rakstniecības un mūzikas muzejs (RMM) sadarbībā ar Piebalgas muzeju apvienību “Orisāre”, Krišjāņa Barona muzeju un Ādolfa Alunāna memoriālo muzeju aicina pieteikt pasākumus Valsts valodas dienas svinību programmai, kas norisināsies 2017. gada 13. maijā, Jura Alunāna 185. dzimšanas dienā. Valsts valodas diena 13. maijā tiks atzīmēta jau sesto gadu. Līdz šim latviešu valodas bagātība tikusi svinēta visraibākajos [...]

Lasīt tālāk rakstu – Aicinām pieteikt pasākumus Valsts valodas dienas svinību programmai

Mēneša priekšmets. Lelles no filmas “Si-Si-Dra”

Lelles Si Si Dra un Pēcis

Aprīlī pasaule atzīmē Joku dienu, tāpēc Mēneša priekšmeta godā šoreiz varoņi no iemīļotās leļļu filmas “Si-Si-Dra”, kas raisījusi smaidu vairākām paaudzēm, – zēns Pēcis un sivēns Si Si Dra. Filma iznākusi uz ekrāniem pirms 40 gadiem – 1977. gadā, tās režisors ir latviešu animācijas tēvs Arnolds Burovs, tapšanā roku pielikuši dzejnieks Jānis Peters un komponists [...]

Lasīt tālāk rakstu – Mēneša priekšmets. Lelles no filmas “Si-Si-Dra”

Palestīnas sabiedriskās un kultūras dzīves vērojumi nepublicētā Raiņa rokrakstā “Palestīnas ceļojuma piezīmes”

Rainis ar pavadoņiem pie Jāzepa kapa. No kr.- 1. Dr. Boriss Livšics, 2. Rainis, 3. Eleonora Livšica, 6. dzejnieks L.Joffe u.c. personas, pie Jāzepa kapa ceļojuma laikā Palestīnā. Foto: nezināms. RTMM 19418

Rainis saraksta vienu no saviem izcilākajiem darbiem, traģēdiju “Jāzeps un viņa brāļi”, nebūdams bijis Jāzepa zemē. Tādēļ viņam ir īpaša vēlme pašam skatīt Vecajā Derībā attēlotās vietas, kas reiz kļuvušas par ārējo ietvaru viņa filozofisko ideju mākslinieciskajai izpausmei. Ilgi gaidītā iespēja rodas Raiņa mūža pēdējā gadā. 1929. gada aprīlī un maijā viņš dodas ceļojumā uz [...]

Lasīt tālāk rakstu – Palestīnas sabiedriskās un kultūras dzīves vērojumi nepublicētā Raiņa rokrakstā “Palestīnas ceļojuma piezīmes”

Bildinājums ar miroņgalvu. Austras Skujiņas Pērs Gints

Austra Skujiņa

Austras Skujiņas traģiskā dzīves izskaņa tiek cieši sasaistīta ar nelaimīgu iemīlēšanos viņas homme fatal jeb liktenīgajā vīrietī, dzejniekā Valdī Grēviņā. Vien nedaudziem zināms, ka, sākot no 16 gadu vecuma, teju līdz pat īsās dzīves beigām Austra lolo siltas jūtas pret Mākslas akadēmijas modeli, tēlnieku, arī viņas kailfotogrāfiju autoru, zemgalieti Fēliksu Stabuli, kuru gan abu sarakstē, [...]

Lasīt tālāk rakstu – Bildinājums ar miroņgalvu. Austras Skujiņas Pērs Gints