Komentāri

Arno: Nu tā, drusku sanāca greizi, nejauši palaidu atbildi, pirms izlaboj...
Arno: Šis ir tiešām nopietns jautājums. Godīga atbilde nav vienkārša....
Arno: Paldies par jautājumu! Palika daudz ārā. Tas ir dabiski. Dzīve ir ...
Olafs Rozītis: Vai, strādājot pie šī romāna, autoram bija svarīgi dekonstruēt ...
Riekstiņš: Gribēju pateikt paldies autoram par lasāmvielu un pajautāt, vai bij...
daina: Labdien! Konferences apmeklējumam nav jāpiesakās, taču nokļū...
Maija: Labdien! Kur var pieteikties konfrences apmeklējumam un vai nokļūš...
samanta: Man ir 15 gadi. šogad, ārpus klases lasīšanā, mums uzdeva izlaīt...
Olafs Rozītis: Ja "Apziņu" pieliktu muzejā pie sienas, vai tā būtu māksla?...
Anna Auziņa: Paldies par jautājumu! Es neteicu, ka darbošanās literatūrzinātn...
Jānis: Anna, sirsnīgs paldies par grāmatu! Intervijā Jūs, šķiet, runā...
Rihards Bargais: Pienāca viens brīdis, kad dzejā man neiepatikās abstrakcijas un tr...
Olafs Rozītis: Kas prozā bija tas būtiskākais, kas Jūs tai pievērsa? Vai arī J...
Rihards Bargais: Paldies par jautājumu, Labiekārtotāj. Jā, daļa teksta pirmoreiz p...
Labiekārtotājs: Paldies par labi pavadītu laiku! Vēlos pajautāt, cik lielā mērā...
Ivars Logins: Atkal eksperte kļūdās - latgalieši 1917.gada kongresā neprasīja ...
Rihards Bargais: Oh, Saulceri, paldies par jautājumu, bet reliģisko tēmu esmu nolēm...
Saulceris Vītiņš: Paldies autoram par saistošo lasāmvielu! Mani interesē - kas tie...
Žubīte: Ieinteresējāt par topošo 2. grāmatu! Vai tajā varētu tēlaini at...
Jānis Tomašs: Marija grāmatas galvenais varonis cieš no mīlestības radītajām s...

Rakstu arhīvs





Partneri













Stāstnesis

Interneta žurnāls “Stāstnesis” iepazīstina ar stāstiem par pagātni, kas palīdz mums labāk saprast šodienu. No 2016. gada februāra šeit tiek publicēti raksti, kuros muzejā glabātās kultūrvēsturiskās vērtības tiek saistītas ar šī brīža aktuālajām norisēm – mākslinieciskām, ikdienišķām un sociālām.

2017. gada nogalē interneta žurnāls “Stāstnesis” veltīts tēmai “Dzīve pirms interneta”, ko apjomīgā izstādē “TEV IR PIENĀKUŠAS 1243 ZIŅAS. Dzīve pirms interneta. Pēdējā paaudze” Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā aktualizēs arī Laikmetīgās mākslas centrs. Internets kā jauna komunikācijas forma un neizsmeļamu zināšanu avots ir mainījis ne tikai cilvēku savstarpējās attiecības, ikdienas ieradumus un laika tvērumu, bet bijis svarīgs pavērsiena punkts arī kultūras dzīvē. Kā rakstnieku dzīvi un darbus ietekmējusi pāreja uz moderno tehnoloģiju laikmetu, kāda bijusi viņu savstarpējā saziņa pirms interneta uzvaras gājiena, kādi “sociālie tīkli” – literātu draugu grupas – veidojušās pagājušajā gadsimtā – par šiem tematiem stāstīsim Rakstniecības un mūzikas muzeja interneta žurnāla jaunajā numurā.

RMM elektronisko izdevumu PDF arhīvs pieejams šeit.

Palestīnas sabiedriskās un kultūras dzīves vērojumi nepublicētā Raiņa rokrakstā “Palestīnas ceļojuma piezīmes”

Rainis ar pavadoņiem pie Jāzepa kapa. No kr.- 1. Dr. Boriss Livšics, 2. Rainis, 3. Eleonora Livšica, 6. dzejnieks L.Joffe u.c. personas, pie Jāzepa kapa ceļojuma laikā Palestīnā. Foto: nezināms. RTMM 19418

Rainis saraksta vienu no saviem izcilākajiem darbiem, traģēdiju “Jāzeps un viņa brāļi”, nebūdams bijis Jāzepa zemē. Tādēļ viņam ir īpaša vēlme pašam skatīt Vecajā Derībā attēlotās vietas, kas reiz kļuvušas par ārējo ietvaru viņa filozofisko ideju mākslinieciskajai izpausmei. Ilgi gaidītā iespēja rodas Raiņa mūža pēdējā gadā. 1929. gada aprīlī un maijā viņš dodas ceļojumā uz [...]

Lasīt tālāk rakstu – Palestīnas sabiedriskās un kultūras dzīves vērojumi nepublicētā Raiņa rokrakstā “Palestīnas ceļojuma piezīmes”

Bildinājums ar miroņgalvu. Austras Skujiņas Pērs Gints

Austra Skujiņa

Austras Skujiņas traģiskā dzīves izskaņa tiek cieši sasaistīta ar nelaimīgu iemīlēšanos viņas homme fatal jeb liktenīgajā vīrietī, dzejniekā Valdī Grēviņā. Vien nedaudziem zināms, ka, sākot no 16 gadu vecuma, teju līdz pat īsās dzīves beigām Austra lolo siltas jūtas pret Mākslas akadēmijas modeli, tēlnieku, arī viņas kailfotogrāfiju autoru, zemgalieti Fēliksu Stabuli, kuru gan abu sarakstē, [...]

Lasīt tālāk rakstu – Bildinājums ar miroņgalvu. Austras Skujiņas Pērs Gints

Vai mākslinieks ir cilvēks? Mārtiņa Zīverta sievas Elzas Zīvertes atmiņas pētot

Mārtiņš un Elza Zīverti

Neviens nenoliegs – tas, kā cilvēks veido attiecībās ar citiem, daudz par viņu pasaka. Tomēr, literatūras (un mākslas vispārīgā nozīmē) pētniekam tā, šķiet, ir viena no svarīgākajām dilemmām – kur sākas autors, un kur beidzas cilvēks? Cik daudz un cik tālu varam iet mākslinieka rakstura analīzē, un kuras personības detaļas derīgas, lai veiktu kvalitatīvāku darbu [...]

Lasīt tālāk rakstu – Vai mākslinieks ir cilvēks? Mārtiņa Zīverta sievas Elzas Zīvertes atmiņas pētot

Sapņainā, skumstošā, svētā. Lūcijas Garūtas mīlestības

Lūcija Garūta

Oratorija “Dievs, tava zeme deg!” ir Lūcijas Garūtas (1902–1977) ievērojamākais darbs, kas padarījis viņu plaši pazīstamu Latvijā un pasaulē. Taču, pateicoties savam izcilajam pianistes talantam un ilggadējai sadarbībai ar dziedātājiem, viņa komponējusi arī daudzas dziesmas, kas uzlūkojamas kā vokālās kamermūzikas pērles. Populārākā no tām, “Svētā mīla”, ir šedevrs latviešu solo dziesmas žanrā, kas savu kulmināciju [...]

Lasīt tālāk rakstu – Sapņainā, skumstošā, svētā. Lūcijas Garūtas mīlestības

Svinot salu. Radošā inteliģence ziemas priekos

RTMM_N32926-Reitera_koris

Garās Latvijas ziemas daudziem no mums ir nopietns pārbaudījums, taču tām ir arī sava gaišā puse – aukstie mēneši paver iespēju slēpot, slidot, vizināties ar ragavām vai vienkārši doties atspirdzinošā pastaigā pa balto mežu. Lai iedvesmotu ziemīgai atpūtai, piedāvājam fotoattēlus no RMM krājuma, kas rāda, kā rakstnieki, mūziķi un citi kultūras darbinieki dažādos laikos baudījuši [...]

Lasīt tālāk rakstu – Svinot salu. Radošā inteliģence ziemas priekos

TAUTAS GARA KALVE. Ausekļa skandalozie pedagoģiskie uzskati

Jāņa Cimzes vadītā Valkas Skolotāju semināra audzēkņu 10. kurss

“Latvju tautas skola vēl jauniņa, tādēļ arī viņai vēl daudz ligas pielīp. Viņa gribētu ar čaklām kājām lielu gabalu aizskriet, bet kājas vēl lunkanas, viņa daudz reiz klūp (..),”[1] visnotaļ nesaudzīgi latviešu skolu savulaik raksturoja jaunais skolotājs Mikus Krogzemis, plašāk pazīstams kā spilgtākais tautiskā romantisma dzejnieks Auseklis (1850–1879). Papildus idejām par latvju tautas gara atmodināšanu [...]

Lasīt tālāk rakstu – TAUTAS GARA KALVE. Ausekļa skandalozie pedagoģiskie uzskati

NĀVE DZĪVES PLAUKUMĀ. Sāras Rašinas leģenda

Sāra Rašina

Šodien mēs dzīvojam Latvijā, kur pašsaprotamas ir ikviena cilvēka tiesības uz dzīvību, personas neaizskaramību, vārda brīvību; jauniešiem ir dota iespēja mācīties, attīstīt savus talantus, brīvi ceļot un veidot karjeru ne tikai Latvijā, bet arī citviet pasaulē. Šis stāsts ir par Sāru Rašinu, kura pasaulē nākusi pirmās Latvijas brīvvalsts laikā, 1920. gada 23. maijā Liepājā, un [...]

Lasīt tālāk rakstu – NĀVE DZĪVES PLAUKUMĀ. Sāras Rašinas leģenda

Sveiciens Latvijas dibināšanas svētkos! Zvaniņa stāsts

Sveiciens 18. novembrī

Sveicot Latviju tās dzimšanas svētkos, piedāvājam stāstu par zvaniņu, kas savulaik esot ieskandinājis neatkarīgās valsts dibināšanu un kas tagad glabājas Rakstniecības un mūzikas muzeja krājumā. Lai gan zvaniņš ir viegli apsūbējis, tā skaņa joprojām ir dzidra un melodiska. 1980. gados, kad kopā ar Elmāru Zemoviču pieņēmām bijušā Nacionālās operas trompetista Voldemāra Lāča arhīvu, kādu dienu viņa [...]

Lasīt tālāk rakstu – Sveiciens Latvijas dibināšanas svētkos! Zvaniņa stāsts

Bez dogmām. Dzintara Soduma mācību gadi

Dzintars Sodums jaunībā

Turpinot “Stāstneša” rakstu sēriju “Vai viegli būt jaunam?“, piedāvājam ielūkoties Dzintara Soduma (1922–2008) jaunībā. Viņa un arī citu tā saucamo trimdas jaunās paaudzes rakstnieku skolas vai studiju gadi iekrīt sarežģītā laikā, kad viena otru nomaina vairākas varas. Tie ir 1930.–1940. gadi. Soduma pirmā skola ir ļoti rosinoša. Vēstulē Valentīnei Lasmanei 1971. gada 24. februārī (inv. nr. [...]

Lasīt tālāk rakstu – Bez dogmām. Dzintara Soduma mācību gadi

Jaunība kara laukā. Aleksandrs Grīns

RTMM_p86990-Grins_Aleksandrs

Aleksandra Grīna (1895–1941) personību un latvietības izjūtu, kas vēlāk tika ietverta viņa literārājos darbos, vislielākajā mērā slīpēja Pirmais pasaules karš un Latvijas brīvības cīņas. Izaicinājumiem pilna bija Grīna mūža trešā desmitgade. Tajā nākamais rakstnieks cīnījās Krievijas Impērijas latviešu strēlnieku pulkos un tika smagi ievainots, Brīvības cīņu laikā dezertēja no Latvijas Sociālistiskās Padomju republikas karaspēka, lai [...]

Lasīt tālāk rakstu – Jaunība kara laukā. Aleksandrs Grīns

Lapa 2 no 41234