Sākoties Latvijas simtgades Dziesmu un Deju svētkiem, veltām “Stāstneša” numuru mākslas žanru pārmijām – melodijas, teksta un dejas mijiedarbei, kas Dziesmu svētkos pulcē un vieno latviešus – kā dalībniekus, skatītājus klātienē vai tiešsaistē.
“Stāstneša” jaunākais numurs, atzīmējot Valsts valodas dienu 13. maijā, saistīts ar valodu pārmijām – ievērojamiem pašmāju tulkotājiem, literatūras un mūzikas valodu miju, vārda interpretāciju mūzikā.
Iezīmējot 2018. gadu pārmiju tēmā, interneta žurnāla “Stāstnesis” gada pirmo numuru velta paaudžu pārmijām. Publikāciju sērijā skaidrosim, kā paaudžu maiņa un pārmantojamība ietekmējusi kultūras personību likteņus un darbus.
“Stāstneša” numurā iepazīstinām ar tēmu “Dzīve pirms interneta”, ko apjomīgā izstādē “TEV IR PIENĀKUŠAS 1243 ZIŅAS. Dzīve pirms interneta. Pēdējā paaudze” Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā aktualizējis arī Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs.
Saistībā ar Stambulas konvencijas interpretāciju aktualizēti arī dzimumu līdztiesības jautājumi un problēmas Latvijā. Kādos sabiedrības priekšstatos par sievietes un vīrieša lomu dzīvojuši mūsu mūzikas un literatūras klasiķi, skaidrosim jaunākajā “Stāstneša” numurā, kas veltīts tēmai “Sieviete. Vīrietis. Priekšstati”.
“Stāstneša” rakstu sērijā “Vai viegli būt jaunam?“ ielūkojamies Latvijas literatūras un mūzikas vēstures personību jaunības dienu notikumos – svarīgos dzīves pavērsienos.
Numura tēmā “Protests” pievēršamies rakstniekiem, kuri kļuvuši par intelektuālās nepadevības simboliem, dažādos laikos protestējot pret pastāvošo varu.
Laikā, kad par visas Eiropas aktuālāko tēmu kļuvusi bēgļu krīze, iespējams, vērtīgi ir paskatīties atpakaļ pagātnē. Tādēļ piedāvājam RMM krājuma materiālos balstītu rakstu sēriju, kas vēsta par latviešu literātiem un mūziķiem, kas savulaik bijuši spiesti doties bēgļu gaitās.
Rakstniecības un mūzikas muzejs