Komentāri

Arno: Nu tā, drusku sanāca greizi, nejauši palaidu atbildi, pirms izlaboj...
Arno: Šis ir tiešām nopietns jautājums. Godīga atbilde nav vienkārša....
Arno: Paldies par jautājumu! Palika daudz ārā. Tas ir dabiski. Dzīve ir ...
Olafs Rozītis: Vai, strādājot pie šī romāna, autoram bija svarīgi dekonstruēt ...
Riekstiņš: Gribēju pateikt paldies autoram par lasāmvielu un pajautāt, vai bij...
daina: Labdien! Konferences apmeklējumam nav jāpiesakās, taču nokļū...
Maija: Labdien! Kur var pieteikties konfrences apmeklējumam un vai nokļūš...
samanta: Man ir 15 gadi. šogad, ārpus klases lasīšanā, mums uzdeva izlaīt...
Olafs Rozītis: Ja "Apziņu" pieliktu muzejā pie sienas, vai tā būtu māksla?...
Anna Auziņa: Paldies par jautājumu! Es neteicu, ka darbošanās literatūrzinātn...
Jānis: Anna, sirsnīgs paldies par grāmatu! Intervijā Jūs, šķiet, runā...
Rihards Bargais: Pienāca viens brīdis, kad dzejā man neiepatikās abstrakcijas un tr...
Olafs Rozītis: Kas prozā bija tas būtiskākais, kas Jūs tai pievērsa? Vai arī J...
Rihards Bargais: Paldies par jautājumu, Labiekārtotāj. Jā, daļa teksta pirmoreiz p...
Labiekārtotājs: Paldies par labi pavadītu laiku! Vēlos pajautāt, cik lielā mērā...
Ivars Logins: Atkal eksperte kļūdās - latgalieši 1917.gada kongresā neprasīja ...
Rihards Bargais: Oh, Saulceri, paldies par jautājumu, bet reliģisko tēmu esmu nolēm...
Saulceris Vītiņš: Paldies autoram par saistošo lasāmvielu! Mani interesē - kas tie...
Žubīte: Ieinteresējāt par topošo 2. grāmatu! Vai tajā varētu tēlaini at...
Jānis Tomašs: Marija grāmatas galvenais varonis cieš no mīlestības radītajām s...

Rakstu arhīvs





Partneri













Katordznieki, bardi un bītli. Cittautu ietekme latviešu protesta dziesmās

Pastkarte ar dziesmu "Latvija, mosties!"

Pretestību svešai varai, ienaidniekiem vai jebkāda cita veida ļaunumam latvieši izsenis izteikuši dziesmās. Iesākumā tās ir tautasdziesmas, kurās pausts naids pret vācu muižkungiem: “Mella čūska miltus mala Vidū jūras uz akmeņa. Tos būs ēsti tiem kungiem, Kas bez saules strādināja.” Līdz ar pirmo Dziesmu svētku notikumiem un pirmajām latviešu komponistu patriotiskajām kora dziesmām aug dziedāšanas loma latviešu tautas kopības un [...]

Lasīt tālāk rakstu – Katordznieki, bardi un bītli. Cittautu ietekme latviešu protesta dziesmās

Leons Briedis pasaules kultūras kontekstā. Liecības RMM krājumā

Leona Brieža portrets

Leona Brieža vieta latviešu dzejā un kultūrā ir ļoti īpaša. Piederēdams spožajai pagājušā gadsimta 70. gadu dzejas paaudzes plejādei un pārstāvēdams arī Knuta Skujenieka un Ulda Bērziņa iedibināto atdzejas skolu, Leons Briedis izceļas ar īpašu hiperaktivitāti daudzās ar literatūru saistītās jomās. Līdzās daudzskaitlīgiem atdzejojumiem un tulkojumiem no romāņu valodām un citām valodu grupām (latīņu, rumāņu, aromīnu, [...]

Lasīt tālāk rakstu – Leons Briedis pasaules kultūras kontekstā. Liecības RMM krājumā

Mākslinieciskās fantāzijas elementi Velgas Kriles epistulārajā mantojumā

Velga Krile Stepana Razina tēlā. Dzejnieces pašportrets

Rakstniecības un mūzikas muzeja īpašumā nesen nonācis apjomīgs jaunieguvums, proti, dzejnieces Velgas Kriles (1946–1991) fotogrāfijas, vēstules, kas sūtītas kursabiedrenei un mūža draugam Mārai Valterei no 60. līdz pat 80. gadu beigām. Saskaņā ar testamenta nolikumu Velgas Kriles vēstules ļauts publiskot un nodot atklātībai tikai 25 gadus pēc autores nāves. Velga Krile latviešu padomju literatūras kopainā joprojām [...]

Lasīt tālāk rakstu – Mākslinieciskās fantāzijas elementi Velgas Kriles epistulārajā mantojumā

Šostakovičs un Latvija: kontakti un klātbūtne

Dmitrijs Šostakovičs un Edgars Tons

2016. gada 25. septembrī 110 gadu jubileja apritēja krievu komponistam Dmitrijam Šostakovičam (1906–1975). Viņš ir viens no nozīmīgākajiem 20. gadsimta skaņražiem, 15 simfoniju, sešu koncertu, trīs operu, trīs baletu, daudzu kamermūzikas darbu, teātra un kinomūzikas autors. Pēdējos gados uz Latvijas Nacionālās operas skatuves Rīgā iestudēta gan D. Šostakoviča opera “Mcenskas apriņķa lēdija Makbeta” jeb “Katerina [...]

Lasīt tālāk rakstu – Šostakovičs un Latvija: kontakti un klātbūtne

Diriģents un komponists Leo Blehs – Leonīda Vīgnera un Arvīda Jansona skolotājs

Leo Blehs

Rīga jau izsenis bijusi būtisks dažādu kultūru ietekmēts mūzikas centrs, kas savu starptautisko nozīmību nezaudēja arī līdz ar Latvijas valstiskās neatkarības iegūšanu. Te viesojušies, mazāku vai ilgāku laiku darbojušies daudzi pasaules mēroga mūziķi. Mūsu māksliniekiem tas neļāva ieslīgt provinciālismā un deva jaunus impulsus attīstībai. Viens no šādiem mūziķiem bija vācu diriģents un komponists Leo Blehs [...]

Lasīt tālāk rakstu – Diriģents un komponists Leo Blehs – Leonīda Vīgnera un Arvīda Jansona skolotājs

Gadsimta atraduma, Zentai Mauriņai adresēto vēstuļu, vāciskā daļa, 1913–1943

Zenta Mauriņa

Gadsimta atradums 2010. gada 8. septembrī, veicot būvdarbus un atrokot zemi pie ēkas Rīgā, Gregora ielā 1, uzņēmuma “PV pārvalde” strādnieki atrada Zentas Mauriņas (1897–1978) arhīva materiālus un nodeva tos Rakstniecības un mūzikas muzejam. Metāla kārbā bija vēstules un nedaudz cita veida materiāli. No atšifrētajām vēstulēm 700 ir latviski un 140 vāciski. Tieši šīs Zentai Mauriņai [...]

Lasīt tālāk rakstu – Gadsimta atraduma, Zentai Mauriņai adresēto vēstuļu, vāciskā daļa, 1913–1943

Palestīnas sabiedriskās un kultūras dzīves vērojumi nepublicētā Raiņa rokrakstā “Palestīnas ceļojuma piezīmes”

Rainis ar pavadoņiem pie Jāzepa kapa. No kr.- 1. Dr. Boriss Livšics, 2. Rainis, 3. Eleonora Livšica, 6. dzejnieks L.Joffe u.c. personas, pie Jāzepa kapa ceļojuma laikā Palestīnā. Foto: nezināms. RTMM 19418

Rainis saraksta vienu no saviem izcilākajiem darbiem, traģēdiju “Jāzeps un viņa brāļi”, nebūdams bijis Jāzepa zemē. Tādēļ viņam ir īpaša vēlme pašam skatīt Vecajā Derībā attēlotās vietas, kas reiz kļuvušas par ārējo ietvaru viņa filozofisko ideju mākslinieciskajai izpausmei. Ilgi gaidītā iespēja rodas Raiņa mūža pēdējā gadā. 1929. gada aprīlī un maijā viņš dodas ceļojumā uz [...]

Lasīt tālāk rakstu – Palestīnas sabiedriskās un kultūras dzīves vērojumi nepublicētā Raiņa rokrakstā “Palestīnas ceļojuma piezīmes”