Gluži kā “Mērnieku laiki” arī “Sarkanais dzīvsudrabs” kā veselums ir mākslinieciski visai neviendabīgs darbs, kurā veiksmīgas epizodes un grodi savērptas sižeta līnijas mijas ar ne tik rūpīgi izstrādātām, daudz ko atstājot nepateiktu un neatrisinātu, kaut tā, iespējams, ir apzināta izvēle, reflektējot par to, cik daudz mēs vēl šobaltdien nezinām (un nekad neuzzināsim) par nesenās pagātnes trauksmainajām norisēm.