Rakstniecības un mūzikas muzeja krājuma pārvietošana uz Pulka ielas muzeju krātuvju kompleksu ir noslēgusies. Pārcelšanās uz jaunu mājvietu vienmēr ir satraucošs brīdis, kas saistīts gan ar prieku, gan rūpēm.

No 6. janvāra liela daļa muzeja darbinieku savu darbadienu, domas un spēkus velta tieši muzeja krājuma pārvešanai uz jaunajām krātuvēm. Tas ir intensīvs un nogurdinošs darbs, kas rit raiti, kā plānots, radot labu pamatu turpmākajam – prasībām atbilstošākus glabāšanas apstākļus muzeja priekšmetiem un labākus darba apstākļus gan krājumu glabātājiem, gan visam pārējam muzeja personālam.

Pārvedamo muzeja priekšmetu skaits mūsu muzejā ir apjomīgs – šā gada 1. janvārī tā bija 971 051 reģistrēta inventāra vienība. Gan satura, gan izmēru ziņā tās ir atšķirīgas liecības par mūsu muzeja trīs nozaru – rakstniecības, teātra un mūzikas personībām un attīstības procesiem. Pārvedamo priekšmetu vidū ir neskaitāmi dokumenti, apjomīgs fotogrāfiju klāsts, visdažādākie iespieddarbi, tai skaitā grāmatas. Tāpat tur atrodami ar roku rakstīti muzejā pārstāvēto personību radīšanas procesu apliecinājumi: gan personiskas, gan oficiālas vēstules, dienasgrāmatas un manuskripti, arī visraibākais piemiņas lietu klāsts, sākot no rakstāmpiederumiem, rotaslietām, līdz lieliem un smagiem, – kā Mirdzas Ķempes sekreters vai Baumaņu Kārļa flīģelis. Lai to visu pārvestu, bija nepieciešama rūpīga plānošana, kas bija pirmais solis ceļā uz krājuma pārvietošanu. To uzsākām vairāk nekā gadu pirms fiziskās krājuma pārvešanas.

Kārtībai, kādā muzejā izvedam sava krājuma daļas (trīs lielo nozaru – rakstniecības, teātra un mūzikas – krājumus, kā arī atbalstošos krājumus, kuros priekšmeti, lai tie labāk saglabātos izdalīti glabāšanai pa priekšmetu veidiem: mākslas, grāmatu, video un skaņu ierakstu, fotonegatīvu un kinofilmu krājumus), bija ļoti liela nozīme, jo muzeja pagaidu telpas kādreizējos fabrikas mūros Tērbatas ielā 75 ir ļoti šauras. Pa kāpnēm vai ar vecā un šaurā pasažieru lifta palīdzību to nevarētu paveikt, tāpēc visa kustība tika plānota caur stāvu logiem, organizējot to tā, lai katra krājuma saiņošana un izvešana neaizšķērsotu un nenobloķētu viens otram ceļu.

Nākamais solis bija rūpīga trauslāko priekšmetu un piemiņas lietu iepakošana, kuru krājuma glabātāji uzsāka jau 2019. gada vasaras beigās. Mūsu lasītavas apmeklētāji to sajuta, jo pamazām tika pārtraukta priekšmetu pieejamības nodrošināšana, līdz to pārtraucām pavisam.

Šobrīd krājums jau ir pārvietots uz Pulka ielu, tomēr pārvietošanas procesa noslēdzošā un varbūt pat nozīmīgākā un darbietilpīgākā daļa vēl priekšā. Pārvestie muzeja krājuma priekšmeti vēl atrodas kastēs. Laiku prasīs to izsaiņošana, pārbaudīšana, novietošana plauktos tiem paredzētajās vietās atbilstoši krājuma glabāšanas sistēmai, pārliecinoties, vai katrs priekšmets un mape novietots pareizi.

Muzeja krājums ir sācis veidoties pirms teju simts gadiem. Laika gaitā tas ir attīstījies un pašreizējā glabāšanas sistēma ir veidojusies, sākot no pagājušā gadsimta piecdesmitajiem gadiem, kad viss krājums tika pārinventarizēts, vairāku muzeju krājumiem saplūstot vienā. Vēsturiski arī krājuma glabāšanas apstākļi katrā vietā ir bijuši dažādi – pielāgoti un bieži vien šauri. Gadās, ka glabātājs ierauga – kādam priekšmetam pienāktos atrasties citā, sistēmas ietvaros atbilstošākā vietā un tam maināma topogrāfija jeb, vienkāršāk sakot, adrese. Negribētu teikt, ka kāds muzeja priekšmets būtu aizmirsts, bet, ja daļa no tiem muzejā glabājas jau gandrīz gadsimtu, muzeja darbiniekiem tie visi nevar būt vienlīdz labi pazīstami, jo cilvēka darba mūžs nav tik garš. Jebkura dzīvesvietas maiņa ir saistīta arī ar sakārtošanos, tā tas ir arī attiecībā uz muzeja krājumu – tā ir iespēja precizēt muzeja priekšmetu adreses, t. i., atrašanās vietu glabāšanas sistēmā, kā arī kādu priekšmetu ieraudzīt pirmo reizi.

Atjaunot pieejamību muzeja krājumam plānojam rudenī un ceram, ka mūsu lasītavas apmeklētāji, kuri mums sekoja no Rīgas pils uz Tērbatas ielas namu, brauks pētīt mūsu krājuma bagātības arī uz Pulka ielu.