Niks Miks Zvirbulis, Saldus 2. Vidusskola, 5. a klase

Reiz kādā mežā dzeguze dziedāja – la, la, la ; dzenis kala – t, t, t; vilks sauca- viu, vie,viu; čūska šņāca – šu, šu, šu; varde kvakšķēja – kva, kva, va; vārna ķērca – lo, lo, lo;  kāds lācis no Krievijas mežiem rūca – da, da, da. Meža zirneklis visu dzirdēto ieauda zirnekļtīklā. Sīkie meža gariņi, apbrīnodami mežu, pamanīja tīklu un izlasīja tajā rakstīto – latviešu valoda. Gariņi pēc pastaigas to pastāstīja meža rūķiem, tie saviem radiem un draugiem, draugi un radi saviem draugiem utt.

Pēc kāda laika cilvēki un dzīvnieki sāka izdomāt vārdus – saule, mēness, debesis, ūdens utt. Visi vārdus domāja un domāja. Kāds meža rakstnieks apkopoja visus izdomātos vārdus. Šo vārdnīcu dabūja visi cilvēki un dzīvnieki.

Pēc neilga laiciņa cilvēki sāka sarunāties latviešu valodā. Dzīvniekiem gan šī valoda tomēr nepatika, un visi zvēri deva zvērestu, ka nekad vairs neteiks nevienu vārdu latviešu valodā (tāpēc mēs nesaprotam dzīvniekus).

Tā radās latviešu valoda.

4 domas par “Niks Miks Zvirbulis, Saldus 2. Vidusskola, 5. a klase”

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *