Evelīna Krapivņicka, Limbažu 3. vidusskola, 5. b klase

Es domāju, ka latviešu valoda radās tā:

Pasaulē ir ļoti daudzas valodas un valstis. Katram cilvēkam ir sava versija, kā valodas radās, un man arī ir sava, kā radās latviešu valoda.

Senos laikos pār pasauli valdīja grieķi. Viņiem bija sava izdomāta valodiņa. Kad viņi mācījās skolā, to viņi apguva, viņi rakstīja uz māla plāksnēm, uz kurām arī bija rakstīts viņu alfabēts. Viņu skola bija alās, lielās, bet sakoptās. Grieķu zeme bija liela un varena. Un viņi gribēja paplašināties un izdomāt citas valodas un arī valstis, lai viņiem būtu kaimiņi un interesantāka dzīve. Ar laiku viņi noskatīja vietas, kur uzbūvēt mazu pilsētu, un tai pilsētai būtu cita valoda. Viņi arī paliktu gudrāki un stiprinātu savas zināšanas. Pēc pāris gadiem, kad pilsētiņas bija uzbūvētas un iekoptas, viņi arī savu pilsētiņu atjaunoja. Vēl viņi jau bija izdomājuši valodas, bet līdzīgas savām, lai būtu līdzība un vieglāk būtu iemācīties. Kāda valoda arī bija grūtāka par grieķu valodu. Atkal pēc pāris gadiem bija paplašināta pasaule un izdomātas valodas. Grieķi un citu valstu iedzīvotāji stiprināja savas zināšanas un savu spēku atcerēties. Līdz viņi nonāca līdz kādam zemes gabalam un uztaisīja mazu ciematu. Viņi izdomāja ļoti līdzīgu valodu latvieši valodai. Ciemats bija mazs, bet ļoti patstāvīgs un izturīgs. Kad gadsimti, gadi gāja uz priekšu valodas un arī latviešu valoda atjaunojās, uzlabojās. Un pētnieki atklāja citus vārdus. Valodas ir palikušas un paliks uz daudziem tūkstošiem, miljoniem, miljardiem gadu. Latviešu cilvēki nezina visus vārdus, kas ir latviešu vārdi. Bet citi vārdi ir ienākuši no citām valodām, no angļu, krievu un citām. Mēs tos vārdus varam runāt, tikai ne pieņemt savā latviešu valodā, jo tā ir mūsu valoda, mūsu visu latviešu cilvēku saziņas valoda.

Mēs cilvēki kontaktējamies ar vārdiem, valodu un mūsu valoda rit un ritēs uz priekšu daudzus, jo daudzus gadus.

Lūk tā es domāju, kā radās latviešu valoda. Varbūt tās ir manas fantāzijas, bet varbūt tā arī bija. Es rakstīju, kā es domāju un jutu, kā radās latviešu valoda. Un mums latviešiem mūsu valoda ir dārga!

1 doma par “Evelīna Krapivņicka, Limbažu 3. vidusskola, 5. b klase”

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *